Universitātes un augstskolas nav valsts uzņēmumi jeb kapitālsabiedrības, bet gan atvasinātas publiskas personas. Tās saņem gan valsts budžeta līdzekļus, gan pašas pelna, piesaistot maksas studentus. Sava īpašā statusa dēļ Valsts prezidenta iniciētās likuma izmaiņas uz tām neattiecas.
Ņemot vērā, ka daudzos valsts uzņēmumos un publiskajā sektorā kopumā algas plāno iesaldēt vai vismaz ierobežot to kāpumu, kā arī tāpēc, ka vēl nav skaidrības, vai mācībspēkiem būs solītais atalgojuma pieaugums, Latvijas televīzijas raidījums "Panorāma" šonedēļ vaicāja augstskolām un to vadībai, vai viņi neplāno solidarizēties ar savu personālu un sabiedrību kopumā?
Vislielākie ienākumi – RSU rektoram
Apskatot valsts amatpersonu deklarācijas, vislielākie ienākumi pērn ir bijuši Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektoram Aigaram Pētersonam. Viņš universitātē nopelnījis virs 164 000 eiro gadā jeb ap 13 700 eiro mēnesī. Daļa esot "cietā" alga, daļa – papildu nopelnītais. Turklāt viņš universitātē ieņem arī vadošā pētnieka un senatora amatus. Savukārt RSU padomes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa alga bijusi virs 3000 eiro.
Jāpiebilst, ka padomju vadītājiem darbs augstskolās ir vien papildu darbs, un tie nav viņu pamata ienākumi. Pamatā viņi visi strādā citās vietās vadošos amatos.
Tā kā rektors Pētersons šonedēļ bija devies komandējumā ārpus Latvijas, komentēt šo jautājumu piekrita RSU Finanšu departamenta direktors Klāvs Indriksons. Viņš aicināja uz universitātēm neraudzīties kā uz valsts iestādēm.
LTV: Vai rektors un augstākā vadība būtu šobrīd gatavi uz laiku iesaldēt savas algas?
Klāvs Indriksons: Šobrīd tāds priekšnosacījums nav izveidots. Kopumā algu pārskatīšanai būs jāskata pieejamās finanses nākamā gada budžeta ietvaros.
LTV: Vai indikāciju par to, ka aiz labās gribas algas varētu iesaldēt nav?
Klāvs Indriksons: Šobrīd nav tāda priekšnosacījuma, jā.
Savukārt RSU Padomes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš atzina, ka viņam personīgi liekas pilnīgi saprotama un pamatota Valsts prezidenta uzsāktā diskusija par atalgojuma apmēru un iespējamu iesaldēšanu, tajā skaitā augstskolu padomēs.
LU rektors: Esmu gatavs sākt ar sevi
Savukārt Latvijas Universitātē rektoru Gundaru Bērziņu vēlēja šogad martā. Līdz ar to par pērn nopelnīto nevar spriest. Viņa mēnešalga šobrīd ir 13 350 eiro. Tā esot "cietā" alga, ko noteikusi Latvijas Universitātes padome. Vai viņš būtu gatavs iniciēt savu algu uz laiku iesaldēt?
"Tas ir padomes lēmums par manu algu, un es esmu gatavs sākt ar sevi. Jebkurā gadījumā arī neuzstāju uz savas algas palielināšanu nekādā veidā. Esmu gatavs, lai tā arī paliek. Mana alga nav noteicošais faktors šobrīd," pauda Bērziņš.
Arī padomes priekšsēdētājs Latvijas Universitātē ievēlēts vien šogad aprīlī – Mārča Auziņa mēnešalga šajā amatā ir 2700 eiro. Viņš atgādināja, ka to strikti nosaka Ministru kabineta noteikumi. Alga ir tik liela, cik saņem vidējais akadēmiskais personāls Latvijas Universitātē, piemērojot koeficientu 1,5.
Atbildot, vai viņš būtu gatavs solidarizēties un savu algu iesaldēt, Auziņš atzina, ka "cilvēciski, protams, noteikti", taču algas padomei nenoteic augstskola, bet gan valdība, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
"Kā ministrija un Ministru kabinets lems, tā, protams, mēs sekosim šiem lēmumiem," piebilda Auziņš.
Būtībā secināms, ka paši to iniciēt neplāno. Ja kāds cits lems, tad pildīs.
Tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes saime rektoru vēlēja pagājušā gada februāra beigās. Deklarācija par pērn nopelnīto nav par pilnu gadu. Mēnesī Tālis Juhna kā RTU rektors saņem 11 690 eiro, un tā ir "cietā" alga. Savukārt Padomes priekšsēdētāja alga ir virs 3800 eiro.
Arī RTU norādīja – algas iesaldēs tad, ja to liks darīt kāds cits, ne paši.
Cer nenonākt līdz algu samazināšanai
Jāņem vērā arī, ka Rīgā ir lielākās augstskolas ar lielāko studentu skaitu un budžetu, kas pielīdzināms atsevišķu pašvaldību naudas makiem. Otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī universitātes rektors Arvīds Barševskis algā pērn saņēmis vairāk nekā 73 000 eiro, kas amatpersonas deklarācijā norādīts kā alga universitātē. Vēl viņš saņēmis vairākus desmitus tūkstošus, kas definēti kā citi ienākumi. Universitātē Barševskis ieņem vairākus amatus, to vidū senatora, stipendiju piešķiršanas komisijas vadītāja amatu un vēl citus. "Cietā" alga kā rektoram esot 5000 eiro mēnesī. Visu citu viņš piepelnot. Arī par zinātniskiem sasniegumiem.
"Protams, ja nonāk līdz kaut kādai tik negatīvai vai dramatiskai situācijai... Es ļoti ceru, ka līdz tam mēs nenonāksim, ka ir jāsamazina algas, tad, protams, ka administrācija noteikti sāks ar sevi. Bet es ļoti ceru, ka līdz tam nenonāks," teica Barševskis.
IZM rosinās iesaldēt augstskolu algu fondu
Secināms, ka augstskolu vadības pašas šos lēmumus iniciēt negrasās, bet solidarizētos ar mācībspēkiem un sabiedrību, ja būtu spiestas to darīt. Un tieši to rosinās Izglītības un zinātnes ministrija, kas valsts augstskolām piešķir arī budžeta līdzekļus.
"Ministrijas ieskatā, ņemot vērā mūsu kopīgos izaicinājumus ar 2025. gada budžetu, būtu tikai adekvāti, ka augstskolu vadība tikai demonstrētu solidaritāti ar sabiedrību. Un Izglītības un zinātnes ministrija aicinās iesaldēt valsts augstskolu atalgojuma fondu, kurš skars arī augstskolu administrāciju, tajā skaitā arī rektorus un padomes," pavēstīja IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders.
Tas gan būšot pamudinājums, jo augstskolas ir autonomas jeb neatkarīgas. Taču gan jau būšot arī vēl valdības kopējais uzstādījums, piebilda ministrijā.
