Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis informēja, ka šogad ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā 72 cilvēki.
"Ja mēs skatāmies slīdošo gadu, rēķinot no šī brīža gadu atpakaļ, tad ir 122 bojā gājušie gada laikā. Traģiskie negadījumi, kur ir bojā gājušie, šobrīd ir 62, tātad – ir vairāki negadījumi, kurā ir vairāki bojāgājušie. Kā, piemēram, sestdien [7. septembrī], kad bojā gāja 2 cilvēki," skaidroja eksperts.
Lai šo traģisko negadījumu skaitu samazinātu, kopš maija uzsākts smago ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanas pilotprojekts. Tā mērķis ir noskaidrot, kādi faktori ir ietekmējuši negadījuma rašanos.
"Policija ļoti labi dara savu darbu, bet viņu mērķis ir cits, nekā mums. Mēs mēģinām noskaidrot un operatīvāk reaģēt uz tādiem faktoriem kā infrastruktūras problēmas.
Mums ir vairāki negadījumi, kur mēs, izbraucot uz negadījuma vietu, veicot šo pētījumu, saprotam, ka kaut kas nav kārtībā ar infrastruktūru, ko mēs uzreiz varam norādīt ceļa uzturētājam, un viņi operatīvi var reaģēt, negaidot izmeklēšanas beigas, tiesas beigas," stāstīja Irbītis.
Starp avāriju iemesliem arī slikta infrastruktūra un veselības problēmas
Aptuveni 10% potenciālais traģisko negadījumu iemesls ir infrastruktūras problēmas, piemēram, nepārredzama izbraukšana no mazākas nozīmes ceļa vai nepieciešamība uzkrāsot ceļa horizontālo marķējumu. Bieži traģisko negadījumu iemesls ir pārgalvība, taču nereti arī transportlīdzekļa vadītāja veselības stāvoklis. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad autovadītājs ir miris pie stūres, tādējādi izraisot negadījumu.
Situācijās, kad pētnieki konstatē, ka gan ceļa infrastruktūra, gan automobiļa tehniskais stāvoklis ir labā stāvoklī un nav arī nekādu ārējo faktoru ietekmes, tomēr ceļu satiksmes negadījums ir noticis, tiek meklēts cilvēciskais faktors.
"Tie ir psiholoģiskie faktori – tie ir strīdi, uzmanības novēršana, satraukums. Vai tie ir medicīniski faktori – ir lietoti kādi medikamenti, veselības saasināšanās.
Un, ja mēs apskatāmies šos 39 gadījumus, ar kuriem mēs šobrīd aktīvi darbojamies un pētām, tad 12 no tiem ir tādi, kur ļoti, ļoti būtu nepieciešama šī papildus informācija tieši par šo cilvēku," atzina Irbītis.
Ir nepieciešams veikt izmaiņas likumdošanā, lai pētnieku grupa varētu piekļūt smagās, traģiskās avārijās iesaistīto personu medicīnas datiem un, izvērtējot diagnozes un izrakstītos medikamentus, noskaidrot – iespējams, tieši veselības stāvoklis ir bijis iemesls negadījumam.
Tāpat svarīgi var būt uzvedības speciālista secinājumi, atzina eksperts:
"Somiem tas praksē izpaužas tā, ka šis uzvedības speciālists sazinās ar radiniekiem vai ar pašu cilvēku, ja viņš ir palicis dzīvs, lieciniekiem, darba kolēģiem, lai noskaidrotu šo fonu, sabiedrisko fonu, psiholoģisko fonu šim cilvēkam, jo nekas tā neveicina negadījumu kā strīds ar sievu automobilī vai, ja cilvēkam ir milzīgas problēmas darbā."
Palielinās kravas auto avāriju skaits
Šogad Latvijā notikušajos traģiskajos negadījumos nereti iesaistīti arī kravas automobiļi. Eiropā ir palielinājies negadījumu skaits, kuros iesaistīti šie transportlīdzekļi, un viens no iemesliem tam varētu būt kravas auto vadītāju vidējais vecums.
"Tā profesija vairs nav tā romantiskā, un jaunieši tur vairs neiet, līdz ar to vidējais kravas auto vadītājs ir kaut kur ap 50, un tad arī veselības problēmas uzrodas, un ir daudzi citi faktori, kas to var ietekmēt. Galu galā nav vairs jaunieša izturība, un šo faktoru analizē visā Eiropā," atklāja Irbītis.
Tiek pētīts, vai negadījumu iemesls nav arī tas, ka kravas auto drīkst braukt ātrāk nekā agrāk, proti, ar ātrumu 90km/h.
Pēc izpētītā varētu viest izmaiņas likumos
Pētījuma rezultāti nākotnē varētu ietekmēt vairākas lietas, piemēram, kārtību, kā un cik bieži ir jāiziet medicīniskā komisija.
Vēl viens iespējamais risinājums, lai samazinātu traģisko negadījumu skaitu, kuru iemesls ir veselības stāvoklis, būtu –
lai ģimenes ārstam, izrakstot pacientam spēcīgas zāles, kuras lietojot nedrīkst sēsties pie transportlīdzekļa stūres, šī informāciju nonāktu CSDD un policijas datu bāzē, kā rezultātā uz laiku tiktu apturēta vadītāja apliecība.
Nākotnē var diskutēt arī par izmaiņām sodīšanas sistēmā. Piemēram, Somijā par agresīvu braukšanu vai braukšanu alkohola reibumā soda ne tikai transportlīdzekļa vadītāju, bet arī pasažierus, jo ļoti labi darbojas pasažieru nosodošā attieksme, kas var samazināt pārkāpumu, līdz ar to – arī avāriju skaitu.
Ceļu satiksmes drošības padome projektam piešķīrusi 120 000 eiro finansējumu. Kad tiks savākta un apkopota lielāka bāze ar negadījumu iemesliem, varēs runāt par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, kur iesaistīsies Satiksmes, Veselības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas.
