ĪSUMĀ:
- Rinkēvičs prezidentūras sākumā bijis ļoti aktīvs, eksperimentējis ar pilnvarām.
- Pirmajās 100 dienās Rinkēvičs parādījis, ka saprot, ko prezidents Latvijā var un nevar.
- No pirmās dienas prezidents aktīvi sekojis līdzi sabiedrībā sasāpējušiem jautājumiem.
- Nozīmīgākais paveiktais darbs līdz šim – politiskās krīzes risināšana pēc valdības demisijas.
- Pētniece: Rinkēviča darbā pietrūkusi viedokļa līderība nepopulāros lēmumos.
- Prezidentūras iesākumā Rinkēvičs bijis vairīgs no sabiedrības sašķeltības tēmas.
- Jau no paša sākuma prioritāte – drošība, svarīga arī ekonomikas konkurētspēja un labklājība.
- Politologi: atzīstamākais Rinkēviča darbībā sākumā – spēja uzklausīt sabiedrību.
- Komunikācijā ar sabiedrību nozīmīgu lomu spēlējusi arī meistarīgā sociālo mediju lietošana.
- Uzņemtais prezidentūras kurss vēl var mainīties; 100 dienās gan izdarīts daudz.
Pārsteidzoši aktīvs, bet nav Laimes lācis
Valsts prezidenta kancelejā norādīja, ka pirmās 100 dienas amatā Rinkēvičam ir bijis veiksmīgs "ieskriešanās laiks", kā arī vērtīgs Valsts prezidenta amata apgūšanas laiks. Tomēr politikas vērotāji prezidentūras sākumu neraksturotu vis tik pieticīgi. Rinkēvičs prezidentūru sācis sparīgi un aktīvi, jau no pirmās dienas parādot, ka ir spējīgs rast kopīgu valodu ar dažādām sabiedrības grupām.
Politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens sacīja: "Savu prezidentūru Rinkēviča kungs ir sācis ļoti apņēmīgi un enerģiski, cenšoties aptvert dažādus nozīmīgu jomu jautājumus. Viņš ir centies nepalikt tikai tāds Rīgas prezidents, par ko bija zināmas bažas, ņemot vērā viņa ilgstošu darbību Ārlietu ministrijā. Viņš arī apmeklēja vietas ārpus Rīgas. Viņš kopumā centās radīt priekšstatu par sevi kā tādu atvērtu, pieejamu Valsts prezidentu.
Viņš ir bijis neparasti aktīvs savas prezidentūras sākumā, kas viņu atšķir no daudziem priekštečiem."
Arī sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka piekrita, ka Rinkēvičs prezidentūru iesācis aktīvi. Viņasprāt, esot skaidri redzams arī tas, ka Rinkēvičs iesākumā iepazīstas ar prezidenta pilnvarām.
"Tā kā tas pirmajiem prezidentūras mēnešiem piedienas, prezidents acīmredzami eksperimentē ar dažādām sava amata pilnvarām un iespējām un skatās, kāda būs sabiedrības reakcija. Ir viņa mēģinājumi, sevišķi vasarā, norādīt, ka
šī būs prezidentūra, kurā nepieciešamības gadījumā prezidents var kritizēt gan valdību, gan konkrētas iestādes.
Rinkēvičs mēģina sev izveidot pieejama, parasta cilvēka tēlu, ar kuru ir viegli nejaušiem garāmgājējiem kopīgi nofotografēties, vai parādīt, ka prezidents ir vienkāršajai tautai sasniedzams," pauda Kažoka.
Vienlaikus Rinkēvičs pirmajās 100 dienās paspējis nodemonstrēt to, ka nepārprotami apzinās, kādas ir un kādas nav prezidenta pilnvaras Latvijā.
"Kā viņš teica – prezidents nav Laimes lācis, kas tagad visu pavērsīs uz labo pusi. Kopumā man liekas, ka akcenti ir salikti pietiekami skaidri, precīzi," vērtēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Juris Rozenvalds.
Lielākais izaicinājums līdz šim – valdības meklēšana
Pirmajās 100 dienās Valsts prezidenta amatā Rinkēvičs bijis klātesošs vairākiem valstiski svarīgiem notikumiem un sekojis līdzi sabiedrībā sasāpējušiem jautājumiem. Uzruna Dziesmu un deju svētku noslēguma lielkoncertā otrajā darba dienā Rinkēviču nesamulsināja, viņš uzlocīja piedurknes un ķērās pie darba.
Prezidents cita starpā vērsa izpildvaras un likumdevēja uzmanību uz to, ka nepieciešami risinājumi dzīves dārdzības mazināšanai – iedzīvotāju maksājumi bankām ir pārāk augsti un elektrības sadales tarifi jāpārskata. Tāpat Rinkēvičs pievērsās sodu politikai, pamudināja iekšlietu dienestiem stingrāk rīkoties sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu un naida noziegumu gadījumos. Prezidents nekavējās arī uzklausīt vasaras postošajā vētrā cietušo iedzīvotāju stāstus un "pakratīt pirkstu" valdībai, mudinot izmaksāt kompensāciju Jēkabpilī nežēlīgi nogalinātās sievietes bērniem un mātei. Jāpiebilst, ka valdība beigās arī nolēma izmaksāt kompensāciju noslepkavotās sievietes ģimenei.
Taču prezidenta ieskatā nozīmīgākais paveiktais darbs pirmajās 100 dienās amatā bijis politiskās krīzes risināšana pēc Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrās valdības atkāpšanās, norādīja Valsts prezidenta kancelejā.
Tiesa – nominēt premjera amata kandidātu valdības izveidošanai nav tik reti īstenota prezidenta pilnvara. Retāk, piemēram, prezidents neizsludina kādu likumu un ierosina par to tautas nobalsošanu, ko sava otrā termiņa izskaņā izdarīja Vaira Vīķe-Freiberga ar Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumiem. Pie pavisam neikdienišķām pilnvarām jāmin arī referenduma par Saeimas atlaišanu rosināšana, ko 2011. gadā īstenoja Valdis Zatlers.
Tomēr Rinkēvičam bija jāizraugās nākamais valdības veidotājs, esot amatā vien nepilnus divus mēnešus. Tas politologa Rozenvalda ieskatā ir ļoti liels izaicinājums.
"Tikko kļuvušam par prezidentu, viņam bija jādarbojas ar jautājumiem, kam ir tiešā ietekme uz politiskajiem procesiem. Valdības veidošana neapšaubāmi ir tāds izaicinājums. Mēs nevaram teikt un nevaram sagaidīt, ka prezidents būs tas, kas [šo procesu] komandēs, (..) bet es domāju, ka iespēju robežās viņš mēģināja bīdīt uz plašāku koalīciju. Šajā ziņā ļoti labi parādījās tas, ko prezidents var darīt un ko viņš nevar darīt. Viņš nevar piespiest partiju rīkoties noteiktā veidā, viņam tādu mehānismu nav – prasīt to no viņa arī diez vai būtu loģiski," sacīja Rozenvalds.
Lai arī Rinkēvičs iestājās par plašākas – vismaz četru partiju – koalīcijas izveidi un valdības deklarācijā gribēja redzēt arī termiņus iecerētajiem darbiem, Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") tikai trīs politisko spēku veidotās valdības deklarācijā sociālie partneri saskatīja konkrētības trūkumu. Taču tas, ka Rinkēvičs valdības tapšanas laikā tomēr bijis distancēts no jaunās koalīcijas, nav pārsteigums, uzskata politologs Ikstens.
"Valsts prezidents pauda nedaudz distancētu attieksmi pret jaunās koalīcijas tapšanas procesu un rezultātu, kur viņš teiktu, ka varēja būt labāk, (..) ņemot vērā gan viņa paša ievelēšanas apstākļus, gan viņa paša neseno pagātni," vērtēja Ikstens.
Bez premjera nominēšanas Rinkēviča prezidentūras pirmajās simts dienās nav pieredzēta situācija, kad būtu bijusi nepieciešamība valsts galvas nekavējošai iesaistei. Tomēr Rinkēvičs spējis sevi veiksmīgi pozicionēt dažādos "kutelīgos jautājumos", kam lielā mērā palīdzējusi bagātīgā pieredze valdības un ārlietu ministra darbā, norādīja Ikstens.
Attaisnojis cerības, bet ir vieta uzlabojumiem
Bijušie kolēģi par Rinkēviču izteikušies pozitīvi, uzsverot, ka fenomenālā atmiņa, diplomātiskums un stratēģiskais redzējums ļaus viņam ātri iejusties Valsts prezidenta amatā.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio pauda, ka, viņasprāt, Rinkēvičam izdevies uzspodrināt iepriekš prestižu zaudējušo Valsts prezidenta institūciju. Arī politikas pētniece Kažoka uzskata, ka tas, kā Rinkēvičs meklē veidus, kā būt saprotams sabiedrībai un kā runāt ar sabiedrību, ir redzama izmaiņa, salīdzinot ar iepriekšējo prezidentu Egilu Levitu.
Rinkēvičs attaisnojis uz sevi liktās cerības, tomēr "Providus" pētniece Kažoka, vērtējot Rinkēviča pirmās 100 dienas amatā, saskatījusi arī kļūdas un rūmi uzlabojumiem.
"Manuprāt, prezidents par spīti savai pieredzei aizvien līdz galam neapzinās savu kā viedokļa līdera lomu. (..) Esot par prezidentu, ir jāspēj dažkārt pateikt arī kādas nepopulāras lietas, kas var nepatikt lielai daļai no sabiedrības, ieskaitot to sabiedrības daļu, kas līdz šim ir balsojusi par Edgaru Rinkēviču Saeimas vēlēšanās," sacīja Kažoka.
Viņas redzējumā – Rinkēvičs vēl ārlietu ministra amatā iemantojis īpašību izvairīties no tēmām, kas varētu nepatikt "Jaunās Vienotības" vēlētājiem. Jāatzīmē, ka uzreiz pēc ievēlēšanas prezidenta amatā Rinkēvičs pameta "Jaunajā Vienotībā" ietilpstošo partiju "Vienotība", apņemoties būt politiski neitrāls.
Kažoka skaidroja: "Pat ja attiecīgā tēma ir sabiedriski svarīga, šādās situācijās gan sava ārlietu ministra kapacitātē, gan arī šobrīd kā prezidents citādi ļoti runātīgais un viedus domu graudus pārstāvošais prezidents vienkārši kaut kur pazūd. Tā ir viena viņa iezīme, kur tomēr ir iespējas pilnveidoties nākamajos četros gados. Jo tomēr varbūt tas vēl piederas politiķiem, bet tas nepiederas prezidentam."
Vairīgs no sabiedrības sašķeltības tēmas
Kažokas ieskatā – "Jaunās Vienotības" viens no "mantojumiem" Rinkēvičam ir tas, ka viņš ir izvairīgs attiecībā uz sabiedrības saliedētības tēmām. To, ka prezidents līdz šim bijis klusāks tieši saistībā ar sabiedrības saliedētības jautājumiem, saskatījis arī politologs Ikstens.
Savā inaugurācijas runā Saeimā 8. jūlijā Rinkēvičs solīja iestāties cita starpā arī par iekļaujošu un cieņpilnu sabiedrību. Prezidents iepriekš pauda, ka, viņaprāt, valsts galvas iespējas saliedēt Latvijas sabiedrību ir, uzturot dialogu un skaidrojot Latvijas valsts politiku.
Taču vismaz pirmajās 100 prezidentūras dienās aktīva iestāšanās par "iekļaujošu un cieņpilnu sabiedrību" no Rinkēviča puses nav novērota.
"Šobrīd akūtie sabiedrības saliedētības jautājumi – tur pagaidām neizskatās, ka prezidentam ir kāds plāns. Prezidentam tomēr būtu jābūt kaut kādam skatījumam par to, ko ar tiem saliedētības jautājumiem darīt. (..) Pagaidām šajās jomās prezidents nudien nav redzams," sacīja Kažoka.
Politologi Kažoka un Ikstens novērojuši, ka Rinkēvičs pagaidām bijis pasīvs komunikācijā ar etniskajām minoritātēm, arī krievvalodīgajiem. Tāpat politikas vērotāju ieskatā Rinkēvičs līdz šim nav attaisnojis uz viņu liktās cilvēktiesību aizstāvju cerības.
"Ja runa ir par attiecībām starp latviešiem un etniskajām minoritātēm, tad es neesmu tādas īpašas viņa aktivitātes pamanījis. (..) Ja runa ir par attieksmi pret seksuālajām minoritātēm, pret viendzimuma laulībām, Stambulas konvenciju un tā tālāk, tad es domāju, ka prezidents arī pagaidām nav piepildījis līdz galam to cilvēku cerības, kas domāja viņā saskatīt ļoti aktīvu šo tiesību aizstāvi," sacīja Ikstens.
Turpretī politologs Rozenvalds uzskata – Rinkēvičs sabiedrības sašķeltības problēmas izprot, bet cenšas pievēršanos tām sabalansēt ar cieņu pret likumdošanas varu. Rozenvalda ieskatā to varēja pamanīt pēc nesen Saeimā apstiprinātās Nacionālās drošības koncepcijas, kas paredz aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada radīt saturu krievu valodā. Šis lēmums sabiedrībā raisījis rezonansi. Premjere Siliņa norādīja, ka par konkrēto koncepcijas punktu vēl notiks diskusijas. Savukārt Rinkēvičs uzsvēra – nevar pieņemt koncepciju un pateikt, ka to nepildīsim.
Prioritātes – drošība, ekonomikas konkurētspēja, labklājība
Tiesa, sabiedrības saliedēšana nebija starp Rinkēviča prioritātēm, uzņemoties Valsts prezidenta pienākumus.
Bet galveno darba virzienu sarakstā vēl kā prezidenta amata kandidātam Rinkēvičam bija iekšējā un ārējā drošība. Līdzās Latvijas drošībai Rinkēviča izraudzītās darba prioritātes ir izglītība, darbs ar jauniešiem, kā arī valsts ekonomikas un zinātnes konkurētspējas paaugstināšana. Valsts prezidenta kancelejā norādīja, ka prezidentūras ieskrējiens ir parādījis, ka izvēlētās darba prioritātes ir atbilstošas, tāpēc darbs pie tām tiks turpināts.
Drošības virziens galvenajos darba uzdevumos ir saprotams – Krievijas sāktais karš pret Ukrainu izmainījis drošības situāciju reģionā, Baltkrievija izmanto hibrīdkara elementus, lai radītu spiedienu uz Latvijas robežas, pats Rinkēvičs ilgus gadus kā ārlietu ministrs ir rūpējies par drošības aspektiem. Arī Rinkēviča kā prezidenta pirmā likumdošanas iniciatīva par bargākiem sodiem par noziegumiem pret valsti pieskaitāma pie drošības jomas.
Nesen skaidrāk starp prezidenta darba prioritātēm iezīmējās arī ekonomikas un tautsaimniecības attīstība, kā arī labklājības veicināšana.
Rinkēvičs nodibinājis Valsts konkurētspējas komisiju, kur dažādu jomu pārstāvji viņam palīdzēs Satversmē noteikto funkciju īstenošanā un izstrādās priekšlikumus valsts konkurētspējas stiprināšanai izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības jomās. Siliņas valdības veidošanā Rinkēvičs aicināja arī izvirzīt konkrētu virsmērķi – līdz 2030. gadam Latvijai sasniegt Eiropas Savienības vidējo labklājības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei un reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai. Prezidents iestājies arī, piemēram, par atbalstu kredītņēmējiem laikā, kad ievērojami pieauguši kredītu procentu maksājumi.
Politologs Ikstens atzīmēja, ka kopumā Valsts prezidenta darbi ir atbilstoši tām prioritātēm, ko viņš ir solījis, un tas ir pozitīvi. Tikmēr politikas pētniece Kažoka bija kritiskāka, norādot, ka darba prioritātes vēl ir neskaidras.
"Šī prezidentūra ir sākusies diezgan gausi, skatoties uz tiem publiskajiem signāliem, kas ir nākuši no prezidenta pils – īsti nevar saprast, vai šai prezidentūrai vispār būs kaut kādas prioritātes. Tas ne obligāti ir kaut kas slikts, jo tiešām varētu būt tā, ka prezidents nākamos četrus gadus sakārtos prioritātes atbilstoši dažādiem iespēju lokiem. Bet ticamāk ir tas, ka šobrīd to prioritāšu nemaz tik skaidru nav. Tas nenozīmē, ka viņam jau no pirmajiem mēnešiem ar pilnu atdevi būtu jāstrādā uz konkrētu mērķu sasniegšanu," sacīja Kažoka.
Nebaidās no kontakta ar sabiedrību
Portāla LSM.lv uzrunātie politikas eksperti bija vienisprātis –
atzīstamākais prezidentūras pirmajās 100 dienās ir tas, ka Rinkēvičs spēj ieklausīties sabiedrībā un parādīt – ja kāda iestāde rīkojas nepareizi, tad prezidents var uz to norādīt. Tas jau esot liels panākums.
"Rinkēvičs cenšas radīt tāda atvērta cilvēka iespaidu, kurš nebaidās no kontaktiem ar vidusmēra pilsoni. Es domāju, ka tas ir kaut kas tāds, par ko viņš arī pats iepriekš runājis, ka viņš kaut ko tādu gribētu darīt, un viņš to arī turpina darīt. Šajā ziņā viņam iet visnotaļ labi. Cik var spriest, no dažādiem medijiem – sabiedrība arī viņam uzgavilē par to," pauda Ikstens.
Komunikācijā ar sabiedrību nozīmīgu lomu nospēlējusi arī Rinkēviča aktivitāte sociālajos medijos.
Kādu, kurš Rinkēviča sociālo tīklu kontiem lielāku uzmanību pievērsis tikai pēc viņa kļūšanas par prezidentu, varbūt samulsinājušas vai uzjautrinājušas augsta ranga amatpersonai neraksturīgās publikācijas ar jokiem un ironiju. Rinkēvičs gan norādījis – tas viņam nav neierasti, tā bijis vienmēr un šādas aktivitātes nav paredzētas popularitātes vairošanai.
Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes priekšsēdētāja Kristīne Tjarve vērtēja, ka prezidents ir aktīvs sociālajos medijos un tur demonstrē cilvēcisku un reizē profesionālu komunikāciju.
"Prezidentam ir gana bagātīgs saturs, kas vērsts gan uz ārvalstu partneriem, gan Latvijas iedzīvotājiem. Nepārvēršot sociālos medijus tikai par darba instrumentu, tas viņu pārvērš par vienu no mums. Lieliska humora izjūta, apstāšanās, bildēšanās ar cilvēkiem, sarunas ar bērniem, dzīvnieku pamanīšana daudziem ir tāds ļoti personisks mirklis, un cilvēki ir gatavi tālāk dalīties. Ikkatrs prezidenta cilvēcisks solis skar plašāku auditoriju," skaidroja Tjarve.
Savukārt RSU doktorants, docētājs un talantu aģentūras "Collex" biznesa attīstības direktors Deniss Ševeļovs skaidroja, ka, piemēram, Rinkēviča sociālā tīkla "Instagram" konta statistika liecina – prezidenta publicētais saturs sekotājus uzrunā. Savukārt Rinkēviča atgriezeniskā saite ar sekotājiem šajā platformā esot ļoti augsta.
""Instagram" tīklu regulāri izmanto aptuveni 750 tūkstoši cilvēku no Latvijas. Rinkēviča kungam seko gandrīz 50 tūkstoši cilvēku, kas padara viņu par makro ietekmētāju. Tādu kontu, kam seko tik daudz cilvēku, Latvijā ir zem 200. Sekotāji daudz palielinās ar katru dienu, kas var liecināt, ka lietotājiem Rinkēviča kunga komunikācija ir iesaistoša. Mūsdienās gan biznesa cilvēkiem, gan izklaides industrijas pārstāvjiem, gan amatpersonām ir svarīgi būt relevantiem un radīt savu cilvēcisko seju – to var sasniegt, parādot arī dzīves aizkulises, nebaidoties izmantot humoru. Tā to dara arī prezidents," norādīja Ševeļovs.
Analizējot Rinkēviča publicēto saturu sociālajos tīklos "Facebook", "Instagram" un "X" (agrāk – "Twitter"), komunikācijas profesionāle Tjarve apstiprināja, ka prezidenta komunikācijas stilā pirms un pēc ievēlēšanas amatā nav manāmas atšķirības. Tāpat viņa norādīja, ka arī satura noformēšana liecina, ka Rinkēvičam svarīgāk sociālajos medijos ir "nodot saturu un domu gaitu, nevis sasniegt plašāku auditoriju".
"Pieejams tautai – pirmajiem mēnešiem tas ir daudz"
Valsts prezidenta kancelejā norādīja, ka pirmajās 100 dienās amatā Rinkēvičam lielākais izaicinājums bijis pierast pie jaunajiem darba un sadzīves apstākļiem. Tas liek domāt, ka prezidenta pieticīgi vērtētais "ieskriešanās laiks" ir beidzies vai tuvojas izskaņai.
Lai arī pirmajās 100 dienās izdevies izbraukt ārpus pilsētas un tikties ar iedzīvotājiem, gūt priekšstatu par problēmām valstī un iezīmēt darba prioritātes, prezidentam lielākie darbi un pārbaudījumi ir vēl tikai priekšā, uzskata politologi.
Kā norādījuši eksperti, Rinkēvičs ir iezīmējis prezidentūras galvenos akcentus, taču jau redzamas lietas, kas būtu jāpilnveido. Ikstens uzskata, ka, iespējams, prezidenta uzņemto kursu līdz ar Siliņas valdības 100 dienām vēl sagaida pagrieziena punkts. Savukārt Rozenvalds paredz, ka Rinkēviča prezidentūras gaita lielā mērā būs atkarīga no tā, kā tiks izmantota iespēja Saeimai nodot otrreizējai caurlūkošanai likumus.
"Prezidenta amats uzliek lielāku pienākumu būt par paraugu citiem un dot signālus par to, kur sabiedrībai ir jāvirzās. (..) Pagaidām labi jau ir tas vien, ka Rinkēvičs ir pieejams tautai. Jau tas pirmajiem dažiem mēnešiem tomēr ir daudz," atzīmēja Kažoka.
