Elejas pagasta ģimenes ārstei Birutai Karlovskai ir 73 gadi, no kuriem 50 veltīti darbam. Lai gan viņa varētu doties pelnītā atpūtā, tomēr darbs sirdij ir kā pieaudzis.
"Tie ir pacienti daudzās paaudzēs. Protams, ka ir arī ļoti daudz jāpapildina zināšanas ne tikai jaunajiem ārstiem, bet arī šajā vecumā, un jāseko jaunajām tehnoloģijām. Tas viss arī nav tik viegli, bet domāju, ka pagaidām tieku ar darbu galā," sacīja Karlovska.
Pensijā viņa plāno doties nākamgad, cerot, ka vietā nāks jauns ārsts. Tomēr par to ir raizes, jo nākt uz laukiem jaunie speciālisti negrib.
"Šeit blakus nav kabinetu, laboratoriju, procedūru. Mēs to darām paši. Ņemam analīzes. Izveidot laukos praksi no jauna arī nav viegli. Tas prasa ļoti daudz finansējuma un organizatoriskas spējas," norādīja ārste.
37% no visiem Latvijas ģimenes ārstiem sasnieguši pensijas vecumu. Attālākos Latvijas reģionos pat 60 līdz 70 % ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. NVD situāciju apzinās, tāpēc tiek veidots jauno ģimenes ārstu gaidīšanas saraksts ar tiem ārstiem, kuri izteikuši vēlmi strādāt reģionos.
"Katru gadu septembra sākumā NVD aptaujā pensijas vecuma ģimenes ārstus par nodomiem turpināt līgumu ar NVD tuvākajos piecos gados. No šī gada aptaujāti ģimenes ārsti jau no 61 gadu vecuma. Ņemot vērā ģimenes ārstu sniegtās atbildes, tiek izveidots ģimenes ārstu nomaiņas plānojums turpmākajiem pieciem gadiem," skaidroja NVD pārstāve Sintija Kājiņa.
Ar plānojumu iepazīstinātas pašvaldības, gaidot no tām atbalstu potenciālajiem ģimenes ārstiem. Tomēr jaunie mediķi nesteidz veidot savas prakses reģionos – tas esot tālu un dārgi.
Tiek minētas summas no 15 līdz 40 tūkstošiem eiro par prakses iekārtošanu pēc visiem prasītajiem kritērijiem.
"Ģimenes ārstus, sevišķi reģionos strādājošos, tas ļoti satrauc. Jo mēs saprotam, ka šie jaunie kolēģi prioritāri izvēlēsies darbu Rīgā vai Pierīgā, un varbūtība, ka kāds no viņiem nonāks laukos, ir krietni mazāka," skaidroja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.
Ja katrs trešais ģimenes ārsts ir vecāks par 64 gadiem, tas teorētiski var nozīmēt, ka jebkurā brīdī viņi var doties pensijā.
"Pieejamība primārajai veselības aprūpei, it sevišķi reģionos, ir viens no nacionālās drošības kritērijiem. Ja mums tur iztrūkst veselības aprūpes, mēs esam pakļauti ļoti, ļoti, ļoti lieliem riskiem," sprieda Dzalbs.
Šobrīd Latvijā ir astoņas brīvas ģimenes ārsta prakses vietas, bet, ja neviens mediķis nenāks vietā, līdz 2028. gadam var trūkt jau 133, lēsa NVD, norādot, ka, visticamāk, līdz tādai situācijai nenonāks. Tikmēr Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā atzina, ka steigšus jādomā par papildu atbalstiem un piemaksām jaunajiem ģimenes ārstiem, kuri strādā reģionos.
