Šogad pie Ziedot.lv un sabiedrības vērsušies 125 cilvēki ar diagnozi vēzis. Viņiem kopumā nepieciešami 3,2 miljoni eiro. Vislielākās summas nepieciešamas 51 gadījumā – zāles šiem cilvēkiem kopumā izmaksā 2,7 miljonus eiro.
62 gadījumos jāveic analīzes, kas noteiks nepieciešamo terapiju krūts vēža pacientiem (3000 eiro vienam) vai piemērotākās terapijas noteikšanai (vēža gēnu tests) – šiem cilvēkiem vajadzīgi 190 tūkstoši eiro. Vēl astoņiem – alternatīvās terapijas, četriem – ārstēšana ārzemēs.
Mārīte grib turpināt dzīvot, strādāt un palīdzēt citiem
Viena no šiem cilvēkiem ir Marija Bramane no Līvāniem, kuru visi pazīst kā Mārīti, un viņai šis gads ir izvērties par īstu pārbaudījumu gadu: vēl gada sākumā zaudējusi mammu, pēcāk ievērojusi, ka strauji samazinājies svars, tomēr pirmajā mirklī šķitis, ka tas ir no stresa. Tomēr, kad vasarā strauji palielinājies vēdera apkārtmērs, Mārīte vērsusies pie ārsta.
Veikti izmeklējumi un analīzes – rezultātā kuņģa vēzis 4. stadijā. Kā? Mārīte taču ir apzinīga iedzīvotāja, kas katru gadu veic izmeklējumus, vēl pērn novembrī nodotās analīzes neko nav uzrādījušas.
Ārstu konsīlijs Mārītei nozīmējis ārstēšanu, un zāļu kurss ik pēc trīs nedēļām izmaksā nepilnus 4 tūkstošus eiro.
Mārītes dzīvības cena ir 65 620 eiro. Tieši tik liela summa nepieciešama gadu ilgam kursam, lai varētu ārstēties un turpināt dzīvot.
Lai arī Latvijā šo medikamentu valsts kompensē citām diagnozēm, un arī tad daļēji, Mārīte neatbilstot valsts noteiktajiem kritērijiem.
Ar Mārīti Latvijas Radio satiekas netālu no viņas abu mazbērnu iemīļotā bērnu laukuma, jo tas ir vistuvāk viņas mājām, un aiz muguras ir jau sešas ķīmijterapijas, tāpēc spēki jātaupa.
Tomēr Mārīte neslēpj zināmu vilšanos pret valsti, jo tagad ir atkarīga no līdzcilvēku atbalsta.
"Mēs nedrīkstam iznīkt, baltu tautiņa, nu nedrīkst tā. Vienkārši tagad ir kaut kāda dalīšana, šķirošana, un tad, kad man tā diagnoze kļuva zināma, tas kaut kur pazūd, tas ir nevajadzīgs, ka visi plosās, dala, šķiro, ka tu tāds, tu šitāds. Tas nav smuki, un tam nav paliekošas vērtības. Es labprāt vēl strādātu un palīdzētu cilvēkiem," saka Marija Bramane.
Taujāta par to, ko vēlēsies darīt, kad vēzis tiks uzvarēts, Mārīte saka, ka vēlas turpināt savu sirdsdarbu un sniegt labumu citiem, jo viņa ir masiere ar 27 gadu stāžu. Tāpat viņa norāda, ka ir gatava dalīties ar savu pieredzi tālāk ar citiem, lai uzrunātu šīs diagnozes pacientus, ka ir jāiemācās palūgt citiem palīdzību.
Viņa stāsta, ka nedrīkst paļauties depresīvām domām, jo, iestājoties nodaļā, lai saņemtu kārtējo ķīmijterapijas devu, Mārīte novērojusi, ka onkoloģija ir skārusi tieši stipra rakstura sievietes. Visas kā viens vieno cerība un vēlme dzīvot.
Maruta pusotru mēnesi zāles nesaņem – tām vienkārši nav naudas
Viena no šīm sievietēm ir arī Maruta Castrova, kura jau trešo gadu ir starp ziedot.lv palīdzības saucējām. Pirms vairāk nekā pieciem gadiem Marutai tika atklāts krūts vēzis. Šo gadu laikā piedzīvoti gan uzlabojumi, gan slimības uzliesmojumi.
Pārcietusi smagu plaušu karsoni, un ārstu konsīlijs lēmis par labu citām zālēm, kas ik mēnesi izmaksā 4847,18 eiro. Šis medikaments nav iekļauts valsts kompensējamo zāļu sarakstā.
Marutas dzīvības cena ir vairāk nekā 82 000 eiro, šī summa ļautu lietot medikamentu veselu gadu.
Patlaban Maruta ir saņēmusi četras jaunās zāļu devas, pateicoties līdzcilvēku un ģimenes atbalstam, taču jau pusotru mēnesi zāles nesaņem, jo vienkārši nav tam līdzekļu.
Savulaik saņēmusi arī jautājumus par to, ka redz, viņai taču ir māja, lai pārdod to.
Taču mājas pārdošana neatrisinātu jautājumu, jo būtu jāpērk cita dzīvesvieta, kur dzīvot, un tas būtu laikietilpīgs process, bet zāles vajag tagad.
Latvijas Radio aptaujātās bankas atzina, ka ir ļoti neliels skaits cilvēku, kas ņem patēriņa vai aizdevuma kredītus savas veselības vajadzībām.
Sieviete stāsta, ka, lai gan uzzinot par diagnozi, pirmais bijis šoks, taču jau vēlāk viņa domājusi par to, ka – nē, padoties nedrīkst. Kādu laiku šo smago ziņu slēpusi no bērniem, jo negribējusi parādīt savu vājumu. Tomēr meita, viesojoties pie mammas, netīšām ieraudzījusi lapiņu ar vārdu onkologs, un viss kļuvis skaidrs.
"Pēc tās ceturtās ķīmijterapijas es domāju, – nē, es neparādīšu, ka man no tā ir diezgan grūti un smagi. Ka tu vari palikt uz gultas un vari nepiecelties. Tad es cēlos un teicu, ka es iešu pastaigāties. Tā pastaiga ir tāda, ka tu tur varbūt 50 metrus vari paiet, un nezini, kā atpakaļ atnākt. Bet tas deva tādu… manī nekad neienāca tādas šaubas, ka nevar, ka nepastāv cīņa. Kaut gadu, kaut divus, kaut cik, tikai, nedod Dievs, palikt uz gultas, ka tu neko pats nevari izdarīt," stāsta Maruta Castrova.
Maruta lieliski ir pierādījusi to, ka ārstu konsīlija noteiktās zāles patiešām strādā, jo viņa turpina darbu sava Balvu novada labā.
Arī viņa atzīst, ka ir ļoti grūti saņemties un lūgt palīdzību, jo vienmēr ir likusi citu vajadzības pirmajā vietā un radusi risinājumus citu vajadzībām. Taujāta par to, ko plāno darīt, kad vēzis beidzot tiks uzvarēts, Maruta nekavējoties atbild, ka viņas sapnis ir Balvos kopā ar pašvaldību uzcelt observatoriju, kur ikviens varētu nākt un izglītoties.
Lai papildinātu kompensējamo zāļu sarakstu, vajadzīgi aptuveni 150 miljonu eiro
Kāpēc ik gadu vairākiem desmitiem cilvēku nākas meklēt palīdzību pie līdzcilvēkiem? Šādu jautājumu Latvijas Radio uzdeva Nacionālajam veselības dienestam (NVD), kurš norādīja, ka ir vairāki atbalsta veidi, uz kuriem iedzīvotāji var pretendēt.
NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja skaidro, ka, lai vispār iekļautu kādus jaunus medikamentus kompensējamo zāļu sarakstā, ir nepieciešams izvērtējums par šo zāļu izmaksu efektivitāti.
"Ja diagnoze ir iekļauta kompensējamo zāļu sarakstā, vai medikamenta nav, diagnoze nav iekļauta kompensējamo zāļu sarakstā vai tagad no 1.aprīļa, kad ir stājusies spēkā jaunā norma, par to, kad diagnoze ir kompensējamo zāļu sarakstā, ir iekļauts medikaments, bet pacientam kādu iemeslu dēļ, teiksim, vai nu nepanesības, vai alerģijas dēļ šis medikaments nav nozīmējams. Tad šī kompensējamo zāļu saraksta ietvaros jau iekļautā medikamenta izmaksās pacientam ir iespēja saņemt to medikamentu, kas viņam tā kā būtu vairāk nepieciešams," stāsta Zinta Rugāja.
Tomēr 3. kritērijs neparedz tos gadījumus, kad pacientam ir nepieciešams citas terapijas izvēles medikaments. Jaunā norma nosaka, ka tām ir jābūt līdzvērtīgām. Lūk, kāpēc daļai cilvēku tiek atteikta zāļu kompensācija.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) prioritāte ir paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu. Tomēr, ja tiek iekļautas izmaksu efektīvas zāles un valsts zina, par ko samaksā, tad individuālās kompensācijas gadījumā nav šī izmaksu efektivitātes vērtējuma un valsts nav pārliecināta, par kādu ieguvumu tad tiek maksāts.
Tātad, jo plašāks kompensējamo zāļu saraksts, jo lielāks cilvēku skaits var saņemt valsts apmaksātus medikamentus. Patlaban rindā ir vairāk nekā 70 izskatītu medikamentu, kas varētu tikt iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā.
Nepieciešamā summa, lai papildinātu kompensējamo zāļu sarakstu ir aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.
Apmaksā arī ārstēšanu ārzemēs, bet ne vienmēr sedz visu
Pastāv divi mehānismi, kā cilvēks var ārstēties ārzemēs, kas ir valsts apmaksāti, pirmais no tiem, kas cilvēkam ir arī izdevīgāks, ir iepriekšēja atļauja vai S2 veidlapa jeb plānveida veselības aprūpe, kura cilvēkam tiek izsniegta gadījumos, ja veselības aprūpes pakalpojums, kas ir apmaksāts Latvijā, ir nepieciešams cilvēka dzīvības un veselības glābšanai, un to ir noteicis ārstu konsīlijs. Šāds pakalpojums nav domāts eksperimentālai terapijai.
To, kā notiek šī pakalpojuma apmaksa, skaidro Nacionālā veselības dienesta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Andreta Līvena: "Šinī gadījumā apmaksa notiek pēc attiecīgās valsts visiem noteikumiem un tarifiem. Tas nozīmē, ka pacients pats maksā tikai transportu uz attiecīgo valsti un ja tur pastāv pacienta līdzmaksājums."
"Statistikas dati mums ir apkopoti par 2023. gadu, kad tika izsniegtas 105 šādas veidlapas, no kurām 45, tas nozīmē, gandrīz puse bija izsniegtas uz Lietuvu, tur tas izplatītākais pakalpojums ir alogēno vai ārpus ģimenes cilmes šūnu transplantācija un ar to saistītās dažādas procedūras, analīzes, donoru meklēšana utt. Un 29 veidlapas vai apmēram trešdaļa izsniegta uz Vāciju, lai tur saņemtu dažādas specializētas ārstēšanas, tā varbūt gan ķirurģija, gan konsultācijas," stāsta Andreta Līvena.
Par šiem pakalpojumiem no valsts budžeta samaksāti 4,5 miljoni eiro.
Otrs veids, kā var saņemt atbalstu no valsts, ir gadījumos, kad cilvēks pats izlemj doties uz kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsti, neprasot kādu īpašu atļauju šeit Latvijā.
Tādā gadījumā par šo pakalpojumu cilvēks vispirms norēķinās pats, pēcāk vēršas Nacionālajā veselības dienestā, un tad nauda tiek atmaksāta pēc Latvijas tarifa un tiem pakalpojumiem, kas ir Latvijas medicīnas grozā.
NVD pārstāve Andreta Līvena norāda, ka šis pakalpojums Latvijā nav pieprasīts, pērn saņemti vien 19 iesniegumi no personām, kas pašas maksāja par medicīnas pakalpojumiem.
Arī šajā gadījumā Vācija ir populārākā valsts, kur Latvijas iedzīvotāji brauc ārstēties, neliels iesniegumu skaits ir arī no Lietuvas un Igaunijas.
Kopumā par šo pakalpojumu valsts samaksājusi 87 000 eiro. Cilvēki paši samaksājuši aptuveni 300 000 eiro. Vidējā atmaksa ir aptuveni vien 30% apmērā.
Veselības ministrijā prioritārais darbs ir palielināt valsts kompensējamo zāļu sarakstu, kas būtiski ļautu palīdzēt lielākam skaitam cilvēku, kā tas ir pašlaik.
Kā notiek kompensējamo zāļu efektivitātes noteikšana, skaidro Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere: "Ir efekta salīdzināšana ar cenu, tātad ir pamatā klīnisko pētījumu dati zālēm. Klīnisko pētījumu datos mēs redzam rezultātu jeb to ieguvumu, un tad to ieguvumu salīdzina ar izmaksām, ko tas ražotājs, piemēram, nākot Latvijā, piedāvā – tātad medikamentu un noteiktu medikamenta cenu. Tātad to terapeitisko ieguvumu, kas ir no klīniskajiem pētījumiem, salīdzina ar to naudu vai cenu, ko tas ražotājs piedāvā Latvijā, izplatot šo medikamentu."
Šo projektu par jaunu zāļu iekļaušanu valsts kompensējamo medikamentu sarakstā skatīs Saeimā, līdz ar to nav zināms gala rezultāts, cik daudz zāles tiks apmaksātas no valsts puses. Patlaban notiek darbs arī pie fonda izveides, kas varētu palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem nav pietiekami ar 30 tūkstošiem eiro individuālajai kompensācijai.
