Par "deputātu kvotām" sauc valsts budžeta naudu, kas rezervēta deputātu izvēlētiem projektiem. Prakse koalīcijas deputātiem pēc pašu ieskatiem sadalīt biedrībām un projektiem valsts budžeta naudu savulaik tikusi daudz kritizēta. To kādreiz kritizējusi arī Valsts kontrole, jo tiek apieta ierastā valsts finansējuma piešķiršanas prakse caur ministrijām.
Pēdējais valsts budžets, kurā bija paredzētas "deputātu kvotas" bija 2022. gada budžets.
Otrdien finanšu ministrs Saeimā iesniedza 2025. gada valsts budžetu. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Reirs aizstāvēja "deputātu kvotu" pieeju, lai arī "deputātu kvotu" vai brīvu līdzekļu kādu konkrētu pasākumu finansēšanai 2025. gada budžetā neesot.
Politiķis "deputātu kvotās" neredzot neko sliktu. Reira ieskatā deputāti, tiekoties ar iedzīvotājiem, redz sabiedrības vajadzības "nedaudz savādāk".
"Es neredzu neko sliktu, ja šādi piešķir papildu līdzekļus [Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijai] "Sustento" vai [Invalīdu un viņu draugu apvienībai] "Apeirons". Es neredzu tajā neko sliktu. Mums arī ir tiesības un iespējas strādāt mikro līmenī," pauda Reirs.
Pēc Reira domām, vairāk nekā 90% no visām "deputātu kvotām" tiek novirzīti nevalstiskajam sektoram.
Reirs arī norādīja, ka valdību veidojošās partijas vēl spriedīs par "deputātu kvotu" atjaunošanu. Tomēr pāris stundas vēlāk premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") šādu iespēju noraidīja.
Premjere sociālajā medijā "X" rakstīja, ka koalīcijā panākta vienošanās "deputātu kvotas" neatjaunot. "Esam noteikuši skaidrus un vienlīdzīgus nosacījumus budžeta līdzekļu piešķiršanai," rakstīja Siliņa.
