Kā norādīja Valsts kanceleja, sabiedrības līdzdalības regulējums veicinās lielāku atklātību un caurskatāmību, stiprinās demokrātiju un palielinās iedzīvotāju uzticību valsts institūcijām.
"Iedzīvotāju līdzdalība nodrošina, ka lēmumi labāk atbilst sabiedrības vajadzībām un interesēm, jo tie balstās uz dažādu grupu viedokļiem un pieredzēm. Aktīva iesaiste palīdz uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti, padarot politikas veidošanu caurskatāmāku un iekļaujošāku, kas savukārt veicina lielāku atbildību un vairo sabiedrības uzticību pieņemtajiem lēmumiem," norādīja Valsts kanceleja.
Lai gan pēc OECD pētījuma 2023. gadā, salīdzinoši ar 2021. gadu, Latvijā sabiedrības uzticēšanās valdībai ir augusi par 4%, tā aizvien ir zemāka salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības un OECD dalībvalstīm.
TAP portāls kā centrālā platforma līdzdalībai
Regulējumā ir nostiprināts, ka sabiedrības līdzdalības iespēju īstenošanā tiešajā valsts pārvaldē centrāla loma ir TAP portālam, kas ir galvenā platforma visu attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādei, līdzdalības iespēju nodrošināšanai, saskaņošanai ar ieinteresētajām pusēm un gala lēmuma pieņemšanai.
Līdzdalības iespējas turpmāk tiks nodrošinātas ne tikai attīstības plānošanā un tiesību aktu projektu izstrādē, bet arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās, tostarp reformu un publiskā finansējuma plānošanā. Organizējot sabiedrības līdzdalību, iestādēm informācija par apspriežamajiem jautājumiem jāsniedz, ievērojot vieglās valodas principus, jānodrošina iespēja piedalīties attālināti, jāorganizē apspriedes tuvāk mērķa grupām un jāpalīdz tiem, kam trūkst digitālo prasmju.
Jaunajā regulējumā īpaši tiek uzsvērta mērķtiecīgas komunikācijas nozīme ar konkrētām sabiedrības grupām,
lai tās savlaicīgi informētu par iespējām piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas tieši skar šīs grupas.
Tāpat iestādēm būs pienākums sniegt atgriezenisko saiti sabiedrības pārstāvjiem par to izteiktajiem priekšlikumiem un vienlaikus informēt par turpmākajām iespējām iesaistīties, kā arī aktualizēt informāciju par līdzdalības procesa rezultātiem katrā projekta virzības posmā.
Noteikumos nostiprināta iespēja organizēt tikšanās ar sabiedrības pārstāvjiem, izmantojot attālinātas dalības formātu,
kas padara līdzdalību pieejamāku un elastīgāku, piemēram, iedzīvotājiem Latvijas reģionos.
Jauna iespēja – pieprasīt līdzdalības procesu
Līdz šim sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā iniciēja atbildīgā publiskās pārvaldes institūcija. Tomēr nereti aktīva sabiedrības iesaiste tiek uzsākta pēc sabiedrības pārstāvju iniciatīvas.
Sabiedrības pārstāvjiem turpmāk būs tiesības iesniegt ierosinājumus, ja līdzdalība kādā konkrētā procesā nav nodrošināta.
Tāpat sabiedrības pārstāvjiem tiks nodrošināta iespēja aktīvāk piedalīties publiskās pārvaldes institūciju konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, uzlabojot atklātību par šo padomju sastāvu un darbību.
Minimālais apspriešanas termiņš
Mainīti arī publiskās apspriešanas termiņi – attīstības plānošanas dokumentiem tās būs vismaz 30 dienas, bet normatīvo aktu projektiem – vismaz 14 dienas, nodrošinot pietiekamu laiku sabiedrības iesaistei.
Termiņi salāgoti ar citos normatīvajos aktos noteikto, piemēram, saskaņā ar Pašvaldību likumu pašvaldību saistošo noteikumu projektiem jānodrošina vismaz 14 dienas ilga publiskā apspriešana.
