Pētījumā tika meklēta atbilde uz jautājumu – kāda ir angļu valodas ietekme uz Latvijas jauniešu valodas lietojuma paradumiem un lingvistisko attieksmi? Pētījumā tika uzrunāti 711 jaunieši – Latviešu valodas aģentūra aptaujāja jauniešus vecumā no 13 līdz 25 gadiem, savukārt pētījumu centrs "SKDS" aptaujāta jauniešus vecumā no 15 līdz 19 gadiem.
Lai gan publiskajā telpā bieži vien izskan dažādi izteikumi par to, ka tagad jauniešu sarunas pārņēmusi angļu valoda, pētījums atklājis, ka tik slikta situācija nav.
Pētījums rāda, ka angļu valodu jaunieši izmanto biežāk gadījumos, kad nepieciešams izpaust savas sajūtas, jo angļu valodā ir vienkāršāki, īsāki vārdi, kas labāk izskaidro konkrēto sajūtu vai situāciju.
Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas projektu koordinatore Justīne Bondare norādīja, ka, visticamāk, angļu valoda nepārņems latviešu valodas lietojumu jauniešu vidū. Tomēr esot jāveicina izpratne par to, ka mūsdienās populāra kļūst daudzvalodība.
Pētījumā netika konstatēta jauniešu negatīva lingvistiskā attieksme pret latviešu valodu vai nacionālo identitāti.
Kopumā jaunieši virtuālajai komunikācijai sociālajos tīklos lieto gan latviešu, gan angļu valodu, taču vairāk nekā 22% jauniešu latviešu valodu šajā jomā nelieto.
Tāpat jaunieši atbildēja arī uz jautājumu, cik daudz sava laika vidēji nedēļā viņi lieto konkrētu valodu saziņā ar draugiem, un rezultāti liecina, ka latviešu valoda tiek lietota visbiežāk. 23% respondentu norādījuši, ka latviešu valodu izmanto 71–80% no sava laika. Taču angļu valoda tiek lietota daudz mazāk – vairāk nekā 47% aptaujāto lieto angļu valodu tikai līdz 10% no sava laika saziņā ar draugiem.
Pagājušajā gadā Latviešu valodas aģentūra jauniešu valodas tūres laikā "Ņemot un dodot topu par citu" apmeklēja 45 mācību iestādes un tika uzrunāti aptuveni 2200 skolēni, un kopumā no pērnā gada septembra līdz decembrim norisinājās 55 pasākumi. Šajā laikā aģentūra stiprināja dialogu ar jauniešiem un ļāva dalīties arī savā viedoklī par valodu, rosinot domāt par daudzveidīgākām izteikšanās iespējām latviešu valodā.
Noslēgusies arī akcija "Mūsdienu urbānā vārdnīca", tās laikā tika iesūtīti 475 vārdi un frāzes, kas ir aizgūti no angļu valodas. Balsošanā tika noteikti desmit populārākie un bieži lietotie aizguvumi:
- čilot ‒ laiskoties (arī atpūsties, atslābināties, atvilkt elpu, dīkoties, gurķoties, padīkāties, pavaļoties);
- čekot ‒ skatīties (arī aplūkot, apskatīt, iemest aci, ieskatīties, pārbaudīt, palūkoties, pārraudzīt, paraudzīties, paskatīties, pavērties);
- cringe ‒ šķērms (arī apkaunojošs, atbaidošs, dīvains, ērmīgs, jancīgs, jocīgs, jokains, muļķīgs, nejēdzīgs, savāds, šķebīgs, viebīgs);
- japot ‒ tērzēt (arī čalināt, čalot, dudināties, kladzināt, leijerēt, melst niekus, mēļot, mutēties, pamparēt, pļāpāt, tērgāt, tērgot, tītināt, trencēt, triekt, valodot, vāvuļot, zvadzināt);
- posts ‒ ieraksts sociālo tīklu vietnē;
- pookie ‒ mīļumiņš (arī balodītis, dārgumiņš, drostaliņa, dūjiņa, jaukumiņš, lolojums, mīlulītis, saulīte, sirdspuķīte, sirsniņa);
- for real ‒ patiešām (arī bez jokiem, bez šaubām, goda vārds, īstenībā, jānudien, kas tiesa, nopietni, nudien, patiesi, patiesībā, no tiesas, tiešām);
- viss safe ‒ viss kārtībā (arī droši, ir jau labi);
- rizz ‒ šarms, šarmēt (arī harisma, kairums, pievilcība, spēja valdzināt);
- random ‒ negaidīts, nejaušs (arī kaut kāds, neapzināts, necerēts, neparedzēts, neplānots, netīšs, nevilšs, pēkšņs, piepešs, svešs).
Latviešu valodas aģentūra aicina ikvienu padomāt par savu runu, lai valstī un ikdienā vairāk skanētu latviešu valoda.
