Velnezera ūdens, kāds tas ir pašlaik, ir ar lielu fosfora piesārņojumu. Bet pēc dažām dienām ezerā būs manāms rezultāts – dzidrs ūdens.
"Saskaroties ar ūdeni, šis savienojums vienkārši sāk veidot tādas kā pārslas, mēs tās saucam par flokulām, kas grimst lejā. Un pie šīm pārslām saistās tieši fosfors, fosfora savienojumi, kas piesaistīsies un paliks gruntī," skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāvis Juris Tunēns.
Alumīnija sāļu devas ezerā nogādā arspeciālu ierīci.
Savāktais fosfors turpat paliks, un ūdens tīrība saglabāsies. Velnezers piesārņots jau ilgu laiku, kopš laikiem, kad apkārt bija lauksaimniecības zemes, nevis daudzdzīvokļu nami. Tur mazgāta veļa, peldināti zirgi un ūdens piesārņots citos veidos. Turklāt ezeram nav caurteces un ūdens apmaiņa nenotiek.
"Šeit pilnīgi noteikti ir jānovērš, ka tās barības vielas neturpina ienākt ezerā. Kaut kāds pienesums noteikti būs ar noteci, bet no pašiem iedzīvotājiem lai tā nebūtu, būtu ļoti svarīgi labiekārtot ezera apkārtni, kaut vai izbūvējot kārtīgu tualeti," norādīja projekta "#Trustalum" vadītāja Inta Dimante-Deimantoviča.
Iedzīvotāji pētniekiem vaicājuši, vai izmantotā metode nav kaitīga un vai varēs ezerā peldēties. To varēs darīt tūlīt pēc darbu pabeigšanas, taču, kamēr attīrīšanas laiva ir ezerā, tas nav ieteicams.
"Īpaši šim projektam Latvijā ir uzbūvēta zviedru lielās laivas, teiksim tā, mazā māsīca, lai to varētu vieglāk transportēt un ērtāk ar to operēt šeit, Velnezera krastā," pastāstīja Dimante-Deimantoviča.
Attīrīšanu bija plānots veikt šī gada pavasarī. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tas nenotika, bija tieši nepieciešamība pēc mazākas laivas. Ezera krasts ir purvains, un izcelt lielāku laivu bija pārāk izaicinoši, jo tehnika grima mitrajā zemē.
Valsts vides dienestā uzsver, ka ierosinātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, lai tajos iekļautu šādu attīrīšanas metodi.
"Netiek veikta nosēdušos sedimentu uzduļķošana, netiek ņemta ārā grunts, netiek rauti ārā ūdens augi, bet ūdens kvalitāte tiek uzlabota ar tādu diezgan saudzīgu metodi," skaidroja vides dienesta Atļauju pārvaldes Būvniecības un attīstības departamenta direktore Dace Rudusa.
Pēc vides dienesta līdzšinējā vērtējuma negatīva ietekme no šīs metodes nav gaidāma.
"Principā šo pašu polialumīnija hlorīdu izmanto dzeramā ūdens attīrīšanai, tā ka mēs ne ar kādu šausmīgu, nezināmu procesu šeit nenodarbojamies," piebilda Juris Tunēns.
Velnezera attīrīšanai paredzēti vairāk nekā 11 tūkstoši eiro, no kuriem lielākā daļa ir projektu nauda.
