Satversmes tiesa nolēmusi, ka minimālā pensija 80 eiro apmērā neatbilst pamatlikumam – nenodrošina cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tiesa arī vēlas, lai likumdevējs konkrēti noteiktu, kāds ir minimālās pensijas mērķis. Tiesas lemto skaidroja Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska, norādot, ka vislabāk būtu likumdevējam norādīt kādu patēriņa grozu vai aprēķinus, kas vajadzīgs izdzīvošanai, lai tiesas lēmumu pildītu.
Ekonomists Voļskis stāstīja, ka normatīvajos aktos jau ir definētas cilvēka pamatvajadzības. Ir tikai jāizdomā metodoloģija, kā to aprēķināt. Vienlaikus ekonomists uzsvēra, ka pamatvajadzību apmierināšanai Rīgā, Ventspilī vai kādā vietā Latgalē var būt nepieciešamas dažādas summas, tādēļ procesā jāiesaista pašvaldības.
Galvenais – finansējumu rūpēm par cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi nevajadzētu meklēt sociālajā budžetā.
Cilvēka cienīgu dzīvi vajadzētu nodrošināt ar sociālo palīdzību, ar ko nodarbotos pašvaldība, iespējams, varētu iesaistīt arī valsts budžeta finansējumu, ja naudas trūkst.
Voļskis stāstīja, ka nevajadzētu aiztikt sociālās apdrošināšanas sistēmu, jo tajā "katram tiek veidots savs konts, kurā veidojas uzkrājumi, lai nokārtotu nākotnes saistības pret katru no mums".
Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča uzsvēra, ka saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu pensionāri ir satraukti. Pēc Barčas teiktā, būtu svarīgi, lai minimālās pensijas līmenis netuvojas vidējam, ko katrs pats nopelnījis, veicot iemaksas sociālajā budžetā.
Pašlaik minimālo pensiju saņemot 65 000 cilvēku, un no tiem lielākā daļa ir ar 20 gadu un zemāku darba stāžu. Cilvēki ar lielu stāžu – 40 gadi – ir tikai 5000.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece stāstīja, ka ministrija jau preventīvi – pirms Satversmes tiesas lēmuma – mainījusi minimālo pensiju aprēķina kārtību un apmēru. Minimālā pensija tiks saistīta ar darba stāžu. Šī summa tiks izmaksāta no pensiju budžeta, bet līdz minimālai pensijai trūkstošā nauda tiks piemaksāta no valsts budžeta.
Rezultātā, piemēram, no 1. janvāra pensionāram ar 15 gadu stāžu minimālā pensija būs 149,60 eiro, bet ar 40 gadu stāžu – 270,60 eiro.
Pēc Barčas teiktā, tas jau ir solis pareizajā virzienā. Bet Rezevska uzsvēra, ka joprojām nav atrisināts Satversmes tiesas uzdotais noteikt, ko ar minimālo pensiju grib panākt – kādas pamatvajadzības ar to tiek nodrošinātas.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa lēmusi, ka norma, kas vecuma pensijas minimālo apmēru nosaka 80 eiro līmenī, neatbilst pamatlikumam. Tiesa secināja, ka minimālā pensija nenodrošina visiem saņēmējiem cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, kā arī norādīja, ka minimālā pensija nav tieši saistāma ar veiktajām sociālajām iemaksām. Minimālās pensijas apmēra mērķis būtu jānosaka likumdevējam, bet tas nav izdarīts. Tiesa arī secināja, ka trūkst metodoloģijas minimālās pensijas apmēra noteikšanā. Politiķiem dots laiks līdz nākamā gada vidum to izstrādāt.
Vienlaikus nākamā gada budžetā pārskatīti visi minimālā ienākuma sliekšņi, un, lai saistības izpildītu, valsts budžetā paredzēti papildus vairāk nekā 70 miljoni eiro. No nākamā gada minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas bāze būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro apmērā. Paredzēts, ka minimālo ienākumu slieksni pārskatīs reizi trīs gados.
