2004. gadā tā laika uzņēmuma "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētāja Linda Baltiņa cerīgi raudzījās, ka pie jauniem vilcieniem Latvija varētu tikt jau 2009. gadā. Tas nepiepildījās. Tikai 2009. gadā tika izsludināts pirmais iepirkuma konkurss par vilcienu iegādi, un jau pirmā konkursā rezultātu paziņošana ievilkās.
"Iepirkums ir sarežģīts – gan piegāde, gan uzturēšana, gan arī finansējuma nodrošināšana," tā 2010. gadā skaidroja toreizējais "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Andulis Židkovs.
Konkursā uzvarēja Spānijas uzņēmums "CAF". Jau nākamais "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds bija optimistisks par termiņiem: "Spānijas puse atkārtoti apliecina, ka tā ir gatava šajos īsajos termiņos izpildīt visus līguma nosacījumus. Tas ir, mums piegādāt vilcienus, sākot no 2014. gada."
Tomēr izrādījās, ka pirms parakstīšanas "Pasažieru vilciena" valde līgumu mainījusi un nav parakstīta tā versija, kas apstiprināta valdībā. Neilgi pēc tam no amata atkāpās Freivalds, kura vadītā valde pēc gadiem tika notiesāta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Līgums bija jālabo. Citādi Latvija nevarēja vilcienu iegādei izmantot Eiropas Savienības finansējumu. Bet budžetā tādas naudas vienkārši nebija.
"Lai viņi tur izvārās paši. Es domāju, ka tas process ir ļoti labi iekustināts. Tur ir konkrēti cilvēki iesaistījušies. Pie rezultāta viņi nonāks. Un to es arī viņiem novēlu, jo pie tā ir jānonāk. To nevar stiept mūžīgi," tā 2012. gadā pauda toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Vienoties par izmaiņām līgumā CAF un "Pasažieru vilcienam" gan nesanāca.
Nākamajā gadā – jauns iepirkums. Šoreiz "Pasažieru vilciena" vadība apsvēra variantu vilcienus nomāt ar iespēju pēc tam atpirkt. Jaunos vilcienus solīja 2016. gadā. Iepirkumā uzvarēja "Štadler". Tomēr tikai dažas dienas pēc tam atkāpās "Pasažieru vilciena" valde, un jaunieceltās amatpersonas nolēma no līguma atteikties.
Deviņus gadus pēc pirmā vilcienu iepirkuma bija jāmēģina trešo reizi. Arī tur ne bez grūtībām. Piedāvājumus iesniedza četri pretendenti. "Pasažieru vilciens" lēma par labu Spānijas "Talgo". Lēmums tika apstrīdēts, un Iepirkumu uzraudzības birojs liedza slēgt līgumu, jo nebija pareizi izskatīts viens no piedāvājumiem – "Škoda vagonka".
Pēc atkārtotas izskatīšanas par uzvarētāju atzīta "Škoda" un tika noslēgts līgums. 2020. gadā beidzot sākta vilcienu būvniecība, tos satiksmē solot palaist 2022. gada sākumā. Taču 2022. gada sākumā čehi tikai atrādīja, kā top jaunie vilcieni.
"Šī gada laikā rudenī ir plānota 14 vilcienu piegāde. Līdz ar to tās nobīdes būs ļoti īsas, un faktiski to komforta līmeni mēs sajutīsim jau visās līnijās gandrīz vienlaicīgi," solīja "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Tomēr 2022. gada 24. februāris, kad Krievija sāk pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, sagrieza pasauli kājām gaisā, tostarp mainot "Škodas" plānus, kā vilcienus nogādāt Latvijā. Sākotnēji bija plānots tos vest pa sliedēm caur Ukrainu un Baltkrieviju. Sākoties karam, metode tiek mainīta uz krietni vien sarežģītāku. Katrs vilciens atsevišķi jāved ar kravas auto.
Arī Latvijā viss neritēja tik raiti, kā to gribētu "Pasažieru vilciens". Neizpalika aizķeršanās ar vilcienu sertifikāciju. Solītie termiņi tika atlikti. Un arī šobrīd – teju 20 gadus pēc pirmajām sarunām par to, ka jaunus vilcienus vajag, – visi jaunie vēl nav piegādāti.
KONTEKSTS:
Šī gada februārī vilcienu ražotājs "Škoda Vagonka" un "Pasažieru vilciens" (tagad – "Vivi") Satiksmes ministrijai apliecināja, ka plānots sākt pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem elektrovilcieniem jau šīs vasaras beigās, bet vēlāk paziņoja, ka sertifikācijas procesa dēļ tomēr vilcieni nesāks kursēt ātrāk kā šī gada rudenī.
Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka" parakstīja 2019. gada vidū, paredzēja, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Taču karš Ukrainā aizkavēja piegādes, jo vilcienus līdz Rīgai nācās vest ar autotransportu un montēt uz vietas.
Katrs vilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem.
Ministru kabinets atbalstīja valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,889 miljonu eiro apmērā "Pasažieru vilciena" elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.
