Plānotās aktivitātes rīcības plānā atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP) un citos politikas plānošanas dokumentos jau iekļautajām prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem. Valdības rīcības plāna veidošanā bija iesaistīti arī valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī pilsoniskā sabiedrība.
Valdības rīcības plāns ir jāizstrādā trīs mēnešus pēc valdības apstiprināšanas. Siliņa, komentējot to, kāpēc valdībai nav izdevies iekļauties termiņā, sacīja, ka bijuši "situācijas ķīlnieki", jo daudz darbu notika vienlaikus.
Siliņas vadītā valdība savā deklarācijā par prioritātēm ir izvirzījusi labklājību, drošību un valsts aizsardzību, kā arī Latvijas iedzīvotāju piederības veicināšanu. Valdības deklarācijā ir minēti arī citi svarīgi mērķi, piemēram, veselības aprūpes reforma, izglītības kvalitātes celšana, uzņēmējdarbības atbalstīšana, vides aizsardzība un reģionu attīstība.
Valdības rīcības plāns paredz kopumā īstenot aptuveni 269 pasākumus, kuri cieši saskan ar valdības deklarācijā pausto – tajā izteiktas 40 apņemšanās. Paredzēts īstenot nozīmīgas reformas dažādās nozarēs, veicinot Latvijas un tās cilvēku ekonomisko labklājību un izaugsmi. Valdības rīcības plāns iedalās trīs galvenajās prioritātēs.
Paralēli rīcības plānam top arī jauns neatliekamo darbu saraksts jeb "politiskie uzstādījumi", norādīja Siliņa.
Labklājīga Latvija
Plašākais pasākumu kopums paredzēts, lai radītu stipru un labklājīgu Latviju, – kopumā 130 pasākumi. Līdzvērtīgi arī valdības deklarācijā norādītajam valdības rīcības plāns apstiprina, ka Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatā ir harmonisks sociālo, vides un ekonomikas politiku savienojums.
Labklājīgas Latvijas pamats ir spēcīgas un inovatīvas ekonomikas attīstība. Plānotie pasākumi koncentrējas uz ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanu, ilgtspēju, izglītības sistēmas uzlabošanu, kā arī reģionālās attīstības un infrastruktūras stiprināšanu.
Lai kāpinātu augstākas vērtības produktu un pakalpojumu attīstību, plānots atbalsts lieliem investīciju projektiem un jaunuzņēmumiem to izveidē un attīstībā. Tāpat ir plānotas aktivitātes pie jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādes, sadarbojoties uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Turklāt, lai stiprinātu pētniecības organizāciju sadarbību, tiks uzsākta platformu projektu īstenošana, kas sniegs ieguldījumu komerciālas ievirzes pētījumu īstenošanai atbilstoši valsts un industrijas pieprasījumam.
Lai apmierinātu uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamā darbaspēka pieprasījumu, tiks nodrošināta 10 500 mazkvalificēto nodarbināto pārkvalifikācija, kā arī izveidota koordinēta cilvēkkapitāla pārvaldības sistēma, tā sniedzot atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem prasmju pilnveidošanai.
Vienlaikus par tautsaimniecības attīstības horizontālu prioritāti ir noteikta vides aizsardzības un klimata mērķu sasniegšana, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un samazinātu tautsaimniecības radītās SEG (siltumnīcefekta gāzu) emisijas. Līdztekus nozaru plānotajām vidi saudzējošām aktivitātēm, kā palīgs tautsaimniecības attīstības procesu vadīšanā, tiks radīts informācijas tehnoloģiju (IT) risinājums izsvērtu un datos balstītu lēmumu pieņemšanā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai līdz 2050. gadam.
Savukārt reģionālās attīstības pamatā ir noteikti pasākumi uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldībās un vismaz četru nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju būvniecībai reģionos.
Paredzēts arī piesaistīt investīcijas (vismaz 77 miljonus eiro) plānošanas reģioniem, pašvaldībām un nevalstiskajam sektoram reģionu sociālekonomiskajai attīstībai. Turklāt Latgales plānošanas reģionā tiks īstenots Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) projekts "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā", lai sniegtu atbalstu nodarbinātības un konkurētspējas palielināšanai, īstenojot reģionam specifiskas aktivitātes. Tāpat fokuss tiek virzīts uz inovatīvu un nākotnes vajadzībām orientētu publisko pakalpojumu finansēšanu, lai nodrošinātu, ka nākamās paaudzes izbauda progresīvu, labklājības un augstas kvalitātes dzīves vidi.
Savukārt, lai uzlabotu valsts pārvaldes uzņēmējiem sniegto pakalpojumu efektivitāti, paredzēts attīstīt vienotu valsts pakalpojumu un datu portālu uzņēmējiem Business.gov.lv, līdztekus īstenojot visaptverošus nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus. Tāpat paredzēti pasākumi darbaspēka pieejamības palielināšanai un finanšu sektora attīstībai.
Droša Latvija
Valdības rīcības plānā ietverti gan drīz 60 pasākumi, kuri vērsti uz valsts drošības stiprināšanu, nemainīga ārpolitikas eiroatlantiskā kursa saglabāšanu, kā arī atbalsta sniegšanu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Valdības rīcības plāns paredz valsts aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta līdz 2027. gadam,
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūras un kaujas spēju stiprināšanu, civilās aizsardzības sistēmas pastiprināšanu, jauniešu patriotiskās apziņas attīstības sekmēšanu, kā arī robežu drošības un infrastruktūras uzlabošanu.
Lai stiprinātu kaujas vienību ugunsjaudu un spējas ietekmēt mērķus vidējās un tālās distancēs, tiks iegādāta dažāda tehnika, tai skaitā noslēgts līgums par pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missiles" iegādi.
Tāpat arī plānots attīstīt NATO standartiem atbilstošu infrastruktūru un nodrošināt NATO aizsardzības plānu ieviešanu. Līdztekus tam plānots uzsākt pretmobilitātes pasākumu ieviešanu pierobežas joslā, t.sk. atbalsta infrastruktūras izbūvi un vēl daudzus citus pasākumus, lai uzlabotu valsts aizsardzības spējas.
Uzsvērts arī atbalsts Ukrainai, enerģētikas efektivitātes paaugstināšana, mediju vides stiprināšana, kiberdrošības iemaņu palielināšana un korupcijas apkarošanas pasākumi.
Plānots izveidot Krīzes vadības centru, kas veiks krīzes vadības nodrošināšanas funkciju civilās krīzes gadījumos, savukārt militāras krīzes gadījumos sniegs atbalsta funkciju Aizsardzības ministrijai.
Latviska un iekļaujoša Latvija
Valdības rīcības plānā ir paredzēta virkne pasākumu, lai veidotu Latviju par vēl latviskāku un iekļaujošāku valsti – kopumā 82 pasākumi.
Lai stiprinātu valsts iedzīvotāju piederības sajūtu un kopīgo labklājību, plānots veicināt visu sociālo grupu iekļaušanos, Latvijas lingvistiskās vides, valodas un kultūras saglabāšanu, sociālo aizsardzību un ne tikai. Plānā ietverti pasākumi latviešu valodas mācīšanai pieaugušajiem, atbalsts kultūras nozarei, kultūrizglītības stiprināšana un atbalsta pasākumi skolu sistēmas pārejai uz mācībām valsts valodā.
Uzsvērta arī bērnu, cilvēku ar īpašām vajadzībām un ģimeņu labklājība, veselības aprūpes un sporta nozares attīstība, kā arī digitālās infrastruktūras pilnveidošana. Tostarp bērnu tiesību aizsardzības sistēmas uzlabošana, jaunu pakalpojumu attīstīšana bērniem un jauniešiem ar uzvedības vai atkarību riskiem, tai skaitā līdzvērtīga valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Līdztekus tiks turpināts darbs pie vardarbības un naida noziegumu mazināšanas, tai skaitā izstrādāta un uzsākta elektroniskās uzraudzības sistēmas darbība, lai praktiski samazinātu vardarbības iespējamību pret vardarbībai pakļautām personām, kā arī izveidota pierādījumos un vienotā metodoloģijā balstīta vardarbības monitoringa sistēma.
Plānots attīstīt integrētu pieeju bērnu aizsardzībā, tostarp veidojot tādas struktūras un procesus, kas nodrošina efektīvu un bērnam draudzīgu atbalstu. Šie un daudzi citi rīcības plānā iekļautie pasākumi ir daļa no plašāka mērķa veidot saliedētu un iekļaujošu sabiedrību.
Lai nodrošinātu sekmīgu pieņemtā valdības rīcības plāna izpildi, visām iestādēm ik gadu līdz 1. februārim un 1. augustam Valsts kancelejai ir jāiesniedz aktuālā informācija par uzdevumu izpildi.
Valdības vadītāja uzsvēra, ka atskaite netiks pieņemta "ķeksīša pēc", bet ministrijām būs jāatskaitās pēc būtības.
Šogad pirmo pārskatu iestādes Valsts kancelejā iesniegs līdz 15. aprīlim. Apkopoto informāciju par valdības rīcības plāna izpildi Valsts kanceleja ievietos Ministru kabineta tīmekļvietnē.
