Daugavpils domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja, deputāte, pašvaldības iestādes "Vienības nams" struktūrvienības "Krievu kultūras centrs" vadītāja Nataļja Kožanova ("Saskaņa") iedzīvotāju pieņemšanas dienās ikreiz sastopas ar daugavpiliešiem, kuru dokumenti Latvijā zaudējuši spēku. Tie ir Latvijas iedzīvotāji, kuri savulaik izvēlējušies kļūt par Krievijas pilsoņiem un tagad par to bargi maksā. Katram no viņiem savs dzīves stāsts, kas vairumā gadījumu nav saistīts ar Krieviju, un katram arī savs risinājums, saņemot vēsti par izraidīšanu no Latvijas.
"Zināt, daži negrib neko darīt, viņiem ir depresija; ir tādi cilvēki, kuri savāca mantas, pieņēma lēmumu un aizbrauca kaut kur. Ne obligāti uz Krieviju, jo tie Krievijas pilsoņi, kuri dzīvo šeit, viņi nav saistīti ar Krieviju, viņiem nav tur radinieku, nav, kur braukt. Ir situācijas, kas saistītas ar Baltkrieviju, un ir cilvēki, kas brauc uz turieni. Ir tādi, kas brauc pie saviem bērniem kaut kur Eiropā, kas dzīvo Anglijā. Ir ļoti dažādas situācijas. Un diemžēl ir situācijas, kad daudz cilvēku nomira. Jo spriedze atstāja ietekmi uz veselības stāvokli un cilvēki nespēja to izturēt. Ļoti daudz cilvēku nomira," apgalvoja Kožanova.
Krievijas pilsone Rimma bija to daugavpiliešu vidū, kura saņēma vēstuli no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) par izraidīšanu no Latvijas, jo nebija nokārtojusi latviešu valodas zināšanu pārbaudi.
"Es nezināju, ko man darīt, kā rīkoties, kad saņēmu vēsti, ka 1. decembrī man jāpamet Latvija. Valodas eksāmenu es nenokārtoju, mani drīz deportēs, un Krievijā man neviena piederīgā nav. Vai būs jādodas uz Pleskavas ārēm? Es pat nevaru izpaust tās emocijas, ko tad piedzīvoju. Bet nolēmu apmeklēt latviešu valodas kursus, lai arī man, kad strādāju, bija otrā latviešu valodas zināšanu kategorija. Diemžēl ar gadiem valoda ir piemirsusies, nebija, ar ko komunicēt. Un arī otrreiz kārtojot pārbaudi, es vajadzīgās balles nesavācu. Tagad ir smagi, Krievijas pensija man ir ap 90 eiro, ļoti maza, un par visu maksāt, par valodas pārbaudi, par visām vēstulēm, ir neiespējami. Nauda beidzas ļoti ātri," sacīja Rimma.
Tagad Rimma, kura dzimusi Igaunijā un ir ar Tveras karēļu dzimtas saknēm, pēc latviešu valodas pārbaudes otrreizējās nenokārtošanas ir ieguvusi atļauju, kas Latvijā dod iespēju uzturēties vēl divus gadus, lai nostiprinātu latviešu valodas zināšanas.
Rimma ir pārsniegusi 70 gadu slieksni, pēc profesijas viņa ir māksliniece, kura ieprecējās Latvijā. Krievijas pilsonība viņai deva iespēju ceļot bez vīzām un piedalīties starptautiskās izstādēs un plūkt tur arī laurus. Tagad viņa, zaudējot iztikas avotu, nonākusi Daugavpils biedrības "Rūpes" paspārnē, kas ik nedēļu viņai, tāpat kā citiem, izvadā pārtikas un medikamentu paciņas.
"Tas nav vienīgais, ko mēs vedam un ar ko palīdzam. Ir malka, barība mājdzīvniekiem un medikamenti. Mēs organizējam ziedojumu vākšanu un palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuri nonāca grūtībās un kuriem vispār nav naudas. Mēs nolēmām, ka nevaram tam paiet garām. Tāpēc arī žurnālisti atbrauca, lai saprastu, kas vispār notiek," norādīja biedrībā.
Ārvalstu žurnālisti ir bieži viesi Daugavpilī tieši šī Krievijas pilsoņu izraidīšanas jautājuma sakarā, šajā reizē tie ir kolēģi no BBC, kurus interesē, kā izdzīvo bez dokumentiem un iztikas palikušie cilvēki.
To vidū ir arī 80 gadus vecā Ludmila no Uzbekistānas, latviešu valodas pārbaudes vecuma dēļ viņai nebija jākārto, bet neziņa, ka jāatjauno uzturēšanās atļauja Latvijā, viņai maksāja pensijas zaudēšanu, kā diabētiķim – arī pieejamību medikamentiem uz vairākiem mēnešiem. Tagad dokumenti iesniegti un arī šī sieviete cer uz palikšanu Latvijā. Te viņai dzimuši bērni, un citas zemes, kurp doties, viņai nav.
Latvijā šobrīd ir ap 1000 Krievijas pilsoņu, kuri – atšķirībā no šīm divām Daugavpils sievietēm – joprojām nav iesnieguši dokumentus uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasīšanai. Un šo Krievijas pilsoņu izraidīšanas process būs ļoti sarežģīts un smagnējs, tā vēl decembra sākumā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā atzina PMLP priekšniece Maira Roze.
Minēto iemeslu dēļ līdz šim neviens Krievijas pilsonis no Latvijas vēl nav izraidīts. Bet Satversmes tiesa šomēnes sāka skatīt lietu par normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas. Lēmums šajā lietā tiks pasludināts februārī.
KONTEKSTS:
Pirms Imigrācijas likuma grozījumiem cilvēki, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā vienkāršotā kārtībā, bez nepieciešamības kārtot valodas pārbaudi. 2022. gada septembrī Imigrācijas likums grozīts, un viņiem līdz 2023. gada 2. septembrim bija obligāti jānokārto valsts valodas zināšanu eksāmens sarunvalodas līmenī.
Tomēr Saeima nolēma ļaut tiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Tiem, kuri eksāmenu kārtoja divas reizes, bet nenokārtoja, kā arī tiem, kuri to nenokārtoja attaisnojoša iemesla dēļ, tika dota iespēja pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai uz diviem gadiem, saglabājot pabalstus un valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Līdz pērnā gada 1. septembrim 3541 persona nebija iesniegusi dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nebija veikusi pieteikšanos valsts valodas pārbaudes atkārtotai veikšanai. Līdz ar to šīm personām Latvijas teritorija bija jāatstāj līdz 2023. gada 30. novembrim.
Ja šīs personas tomēr vēlējās turpināt uzturēties Latvijā un tām bija tiesības pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, varēja iesniegt atbilstošu pieteikumu PMLP.
Pērnā gada beigās PMLP informēja, ka 1213 personas līdz likuma grozījumos atvēlētajam termiņam – 30. novembrim – nav iesniegušas dokumentus jebkādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā, kā arī nav pieejama informācija, ka šie cilvēki jau būtu pametuši valsti. PMLP atzina, ka šiem cilvēkiem vēl teorētiski pastāv iespēja likumīgi palikt Latvijā, ja ir attaisnojoši iemesli.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
