Pirms 33 gadiem vairāki desmiti tūkstošu ļaužu no visas Latvijas devās uz Rīgu, lai barikādēs sargātu stratēģiski nozīmīgas vietas no PSRS OMON jeb speciālo uzdevumu milicijas vienības uzbrukumiem.
Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas šoferim Robertam Mūrniekam bija vien 38 gadi, kad apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta viņa dzīvība tika izdzēsta.
Roberts Mūrnieks bija viens no varoņiem, kas simbolizēja tautas spēku un nesalaužamo garu.
Šodien ārā bija auksts, taču godināt barikāžu varoņus tas netraucēja.
"Kas tad vēl pieminēs tos mūsu cilvēkus, kas nāca, cēlās, un, neskatoties uz aukstumu un laikapstākļiem, tomēr sargāja mūsu valsti, mūsu brīvību," uzsvēra piemiņas pasākuma dalībnieks, bijušais Zemessardzes 13. kājnieku bataljona komandieris Druvalds Līcis.
"Katru gadu, atnākot uz šejieni, nāk prātā tas, ka brīvība vienmēr bija un būs jāsargā. Brīvība nekad nav bijusi par velti," sacīja Zemessardzes 13. kājnieku bataljona komandieris Armands Ķesteris.
Toreizējais Latvijas Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks novērojis, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā jaunā paaudze ir apšaubījusi barikāžu nozīmi un to piemiņas jēgu. Taču tagad tādas runas ir "kā ar cirvi nocirstas".
"Ja mēs toreiz barikādēs nebūtu uzvarējuši, šeit būtu cita valdība nākusi tanī laikā. Mēs droši vien būtu turpat, kur Ukraina tagad, un viņiem klājas ļoti grūti," norādīja Ražuks.
Bet Zemessardzes veterāns Aleksandrs Strautiņš savukārt sprieda, ka, "ja kaut kas tamlīdzīgs notiktu šodien, rīt… Nedod Dievs! Lai nenotiktu! Es domāju atkal būs cilvēki, un mēs atkal būsim tur, kur jābūt."
Atceres pasākumā sanākušie ļaudis uzsvēra, ka barikāžu piemiņa ir svarīga, lai paturētu prātā brīvības cenu. Tautai, kura nezina savu pagātni, nav arī nākotnes.
