ĪSUMĀ:
- Jautājumu mēnešiem ilgi savā starpā "futbolēja" četras ministrijas.
- Līdz beidzot kā atbildīgo par projektu noteica Valsts kanceleju, kas 15. februārī sasauca pirmo darba grupu.
- Par konkrētu atskurbtuves vietu pagaidām nediskutē, galvenais esot saprast – kā pakalpojumus nodrošināt.
- Tiesībsarga biroja pārstāve: Katrs resors kopējo lauku attiecībā uz šo bērnu problemātiku īsti nesaskata.
- Skaidru vīziju par atskurbtuvi nepilngadīgajiem Valsts kanceleja plāno izveidot līdz jūlijam.
No "futbolēšanas" starp ministrijām līdz Valsts kancelejas vadībai
Janvāra nogalē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, pieaicinātie ārsti, mediķi, likumsargi un citi novēroja, kā pēc vairāku mēnešu šķietamā darba izgāžas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Labklājības, Iekšlietu un Veselības ministrijas, kuras viena otrai "futbolēja" atbildību par pilotprojektu, kurā kopā ar Rīgas domi paredzēts izveidot pirmo atskurbināšanas vietu nepilngadīgajiem.
Par situāciju neizpratnē bija arī deputāti, kuri nolēma, ka turpmāk par projektu atbildīga būs Valsts kanceleja, kurai nepilnu trīs nedēļu laikā vajadzēja sasaukt pirmo darbgrupu. Tā 15. februārī tika sasaukta.
Pēc pusotru stundu ilgām sarunām secinājumus apkopoja Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks: "Pirmkārt, mēs identificējām, ka pakalpojums jau tiek sniegts, bet viņš ir ļoti sadrumstalots, un ka ir lietas, ko varētu darīt labāk. Skaidrs, ka tie pakalpojumi atrodas dažādās ministrijās. Saprotam – ja grib radīt kaut ko jaunu, tam ir nepieciešami arī resursi. Mēs piedāvājam arī ceļu, ja būs nepieciešami papildu resursi, kā varētu iet uz to, lai ir izšķiršanās – būs vai nebūs kāds papildu resursu piešķīrums, bet no sākuma jāidentificē, kas ir tā nepieciešamā investīcija un vai ir kaut kāds pakalpojums, kas jārada pilnīgi par jaunu."
Galvenais – kā pakalpojumus nodrošināt
Cik varētu maksāt atskurbtuve, kur nepilngadīgie saņemtu arī sociālo un rehabilitācijas palīdzību, pagaidām nav zināms. Pērn pavasarī Rīgas dome piedāvāja izskatīt iespēju atskurbināšanas vietu nepilngadīgajiem ierīkot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS), kur daļu telpu atbrīvo Bērnu slimnīca.
Taču Valsts kancelejas pārstāvis norādīja, ka vietai pagaidām nozīmes nav. Galvenais – kā pakalpojumus nodrošināt.
Gandarījumu pēc pirmās darbgrupas pauda Rīgas vicemēre Linda Ozola (deputātu bloks "Kods Rīgai"): "Šobrīd es mazliet cerīgi skatos uz to procesu, jo man radās sajūta, ka Valsts kanceleja izprot to problēmas būtību. Ir ļoti atbildīgi no viņu puses arī saprast esošos resursus un vai tas ir iespējams, vai nav iespējams jau esošajā infrastruktūrā integrēt, radīt jaunu pakalpojumu. Bet droši vien tādu gala secinājumu par to, vai mēs ejam pareizajā virzienā, es droši vien vairāk varēšu pateikt pēc otrās tikšanās reizes."
Tiesībsarga birojā nav pārliecības par darba kvalitāti
Problēmu ar nepilngadīgajiem, kuri lieto apreibinošas vielas, iepriekš aktīvi izcēluši Tiesībsarga birojā. Tā pārstāvji uz sēdi gan neesot bijuši uzaicināti, taču Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele pati pieteicās to klausīties.
"Teikšu godīgi, pēc vakardienas mani nepārņēma sajūta, ka tas virzās uz labu, jo tie viedokļi bija tik ļoti atšķirīgi un katrs resors paskatās savās robežās un to kopējo lauku attiecībā uz šo bērnu problemātiku īsti nesaskata. Kaut gan visi kā viens atzīst, un par to pat nav jāšaubās, ka tā problēma pastāv, bet tas risinājums tiek tā kā: "Mēs jau ne. Tas ir kādam citam jādara." Jā, es gribu teikt, ka es kā klausītāja to tiešām sajutu," stāstīja Henzele.
Vienlaikus Henzele Valsts kancelejas darbam uzticoties, cerot, ka viņiem šo jautājumu izdosies atrisināt.
Nākamā darbgrupa gaidāma pāris mēnešu laikā, savukārt skaidru vīziju par atskurbtuvi nepilngadīgajiem Valsts kanceleja plāno izveidot līdz jūlijam.
