16. marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.
Dziedot leģionāru dziesmas, ar ziediem un Latvijas, Igaunijas un Ukrainas karogiem rokās, vairāki simti cilvēku devās gājienā no Rīgas svētā Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim, tā atceroties 2. pasaules karā kritušo latviešu leģionārus. Gājienā piedalījās gan cilvēki gados, gan jaunieši un bērni.
"Noteikti tā ir patriotiska diena. Es to redzu, kā patriotisku izpausmi, lai pieminētu mūsu senčus, kas par mums ir lējuši asinis. Par to, lai vienkārši mēs būtu šobrīd brīvā Latvijā. Īpaši šajos apstākļos tas ir svarīgi," pauda gājiena dalībniece Annija.
"Lai latvietību uzturētu! Latvietim ir pienākums atnākt. Kamēr kājas nes, tikmēr ir nāk," sacīja gājiena dalībnieks Ādolfs.
Latvijas Radio pie Brīvības pieminekļa sastaptais leģionārs, 99 gadus vecais Edgars Vēvers atzina, ka viņam ir patiess prieks redzēt pie pieminekļa jauniešus un bērnus.
"Tas bija sevišķu uzdevumu bataljons, kas bija domāts Latvijas valsts valdības apsargāšanai, un ko vācieši apšāva un likvidēja Kurzemē, kas bija, kara beigās," stāstīja 99 gadus vecais leģionārs Edgars Vēvers, kas piemiņas gājienā piedalās katru gadu. Viņš stāstīja, ka šajā dienā svarīgi ir atcerēties un pieminēt kritušos latviešus, norobežojoties no politikas.
"Tautas daudz, tas ir patīkami, tas vienkārši ir atbalsts! Atnākt vienam pašam pie pieminekļa būtu kaut kas cits, bet tagad, kad ir visi kaimiņi, visi radi, draugi – visi pazīstami! Patīkami iet gājienā, kur ir patīkami!" atzina Vēvers.
Arī citi gājiena dalībnieki uzsver, ka šo dienu nedrīkst izdzēst no Latvijas vēstures. Vairumam cilvēku leģiona sastāvā ir bijis kāds no tuviniekiem, kā tēvs vai vectēvs, taču daudzi ir ieradušies, lai izrādītu cieņu visiem kritušajiem latviešu leģionāriem.
"Tāpēc, ka tā ir piemiņas diena, jāatceras, kā mūsu senči cīnījās ar sarkanajiem asinssūcējiem. Jāatceras! Kopā nākot, mēs visi kopā atceramies, tā ir tā vēsturiskā atmiņa!"
"Man onkulis, tēva brālis, bija 15. divīzijā. Es vienmēr braucu uz Lesteni, bet šoreiz sagadījās, ka biju Rīgā."
"Tā ir leģionāru atceres diena, tāpēc vienkārši jāpiemin kritušie – savas dzimtenes aizstāvji!"
"Es nāku šeit katru gadu, un tādā veidā es pieminu savu tēvu, jo viņš bija ļoti patriotiski noskaņots cilvēks, un Latvija viņam vienmēr bija lielā vērtē, ja tā var teikt."
Piemiņas gājiens noslēdzās Brīvības laukumā, kur, ejot cauri izveidotai Latvijas karogu alejai un turpinot dziedāt leģionāru dziesmas, cilvēki cits pēc cita novietoja ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Gājiena dalībnieku skaits gan bija daudz mazāks nekā iepriekšējos gados, un lai gan notiekošo uzraudzīja policijas spēki, pēdējos gados tos nepiesaista tik plašā mērogā.
Vēvers stāstīja, ka, zinot šī brīža situāciju Ukrainā, šodien cilvēki it īpaši grib sanākt kopā un pieminēt ne tikai kritušos leģionārus, bet arī izrādīt atbalstu Ukrainai.
"Visi grib kopā būt, tādā svinīgā brīdī kaut kā grib būt, ne jau tikai stāvēt malā, es skatos, ka jauniešu ļoti daudz. Tie veči ir veči, tur nav ko, bet jaunieši – tie jau ir stabili domātāji, stabili patrioti, un Latvijas pilsoņi, Latvijas iedzīvotāji!" pauda Vēvers.
Aģentūra LETA vēstīja, ka piemiņas pasākumā būtisku incidentu nebija un tas noslēdzās mierīgi. Starp gājiena dalībniekiem kā katru gadu bija Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības. Notiekošo uzraudzīja policijas spēki, kas pēdējos gados vairs netiek piesaistīti tik plašā mērogā, kā iepriekš.
Pret pasākumu gan protestēja Eiropas Parlamenta Latvijas deputātes Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība) palīgs, Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors (LKS), novēroja aģentūra LETA.
Pagors turēja rokās plakātu, uz kura bija rakstīts, ka latviešu leģionāri deva zvērestu Ādolfam Hitleram un nogalināja Zlēku ciema iedzīvotājus. Vēlāk viņš vairāku policistu pavadībā devās prom no Brīvības laukuma, iespējams, sniegt tālākus paskaidrojumus.
Gājiens noslēdzās mierīgi. Aizturētas divas personas, tajā skaitā Pagors. Sākti trīs administratīvā pārkāpuma procesi.
Tikmēr Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionāla apvienība) 16.martā paziņoja, ka rosinās Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu komisijai izveidot Rīgā skvēru vai nodēvēt ielu Latviešu leģionāru piemiņai.
"Ņemot vērā Ukrainas karu, šobrīd pašvaldība strādā pie vairāku ielu un skvēru pārdēvēšanas, tiem piešķirot Latvijas vēsturei un kultūrai nozīmīgus nosaukumus. Tāpēc tikai loģiska kādas ielas tapšana par Latviešu leģionāru ielu vai arī tiktu izveidots speciāls skvērs, piemēram, kādā no pilsētas parkiem, ko nākotnē pat varētu papildināt ar skulptūrām vai informatīviem stendiem," paziņojumā medijiem pauda vicemērs.
Leģionārus piemin arī Lestenē
Leģionāru atceres pasākumi vēlāk, pēcpusdienā, turpinājās Lestenē, kur, skanot dziesmām un amatpersonu uzrunām, pulcējās leģionāru tuvinieki.
"Es nāku pieminēt savu tēvu, jo man tēvs arī bija leģionārs. Bijām jau kapiņos no rīta. Un iededzām tur svecītes," pastāstīja Lestenē sastaptā Ingūna.
"Šeit ir Abrickis krusttēvs un brālēns, un vēl viens brālēns tur, kur ir kritušie frontē," stāstīja Valdis Vladislavs Abrickis.
Bet Ingrīda Gile pastāstīja, ka viņas "tēvs cīnījās Ziemassvētku kaujās šeit. Viņš jau ir viņsaulē. Te vienmēr satikāmies. Viņi atcerējās kauju gaitas. Interesanti bija tas, ka tētis par šīm kaujām klusēja un par šīm epizodēm, bet tad, kad es viņu iesēdināju mašīnā, kad mēs braucām uz Lesteni, tad viņš vienmēr sāka stāstīt".
"Viņš gribēja pēdējo reizi atbraukt uz Lesteni, atvadīties. Dažus mēnešus pirms aiziešanas. Jā. Tas ir pirms pieciem gadiem," atcerējās Ingrīda.
Tolaik Vācija leģionā iesauca 110 līdz 115 tūkstošus okupētās Latvijas iedzīvotāju.
