"Tur, kur ir aizsargāts, varam redzēt, ka arī mums jau galotnīte ir balta, spīd pumpuriņi. Pumpuru stadijā salnu izturība ir mazliet labāka, bet, ja uznāks lielākas salnas, arī pumpuri var apsalt." Dienvikurzemē dārzkopības speciālista Māra Narvila dārzā var redzēt, kā zied aprikozes, vietām izplaukuši arī nesen stādītie ķirši un Kaukāza plūmītes.
Jautāts, vai tad baltajai jāņogai 15. aprīlī būtu jāzied, Narvils sacīja: "Nē, ir mazliet pa ātru, vismaz pāris nedēļas. Ir tā, ka daudz kas sakustējies vienlaicīgi un netipiski strauji. Siltās dienas ir radījušas masveidīgu augļkoku un krūmu plaukšanu, kas nav labi."
Augi pamodināti pārāk strauji, par to runāja arī pieredzējusī ābolu audzētāja no zemnieku saimniecības "Mucenieki" Ligita Rezgale.
"Jau pagājušā gadā viss bija ļoti īpatnējs un nevarēja saprast, kā saimniekot ar lielākām un mazākām dabas katastrofām. Izskatās, ka šogad tas viss turpināsies.
Karstuma vilnis, kas bija aprīļa sākumā, tas nav normāls. Tagad izskatās, ka ir aprīļa otrai pusei ierasts laiks, diemžēl augi ir attīstījušies ļoti strauji un mūspusē jau kraupis izlidojis."
Ligita Rezgale no Saldus novada uzsvēra, ka augi pamodināti vismaz divas nedēļas ātrāk. "Ērkšķogas šorīt paskatījos, mums sāk vērties agrajām šķirnēm ziedpumpuri. Nedēļas beigās jau atkal sola -3 grādus; darīsim, ko varēsim.
Mums saistībā ar integrētās audzēšanas noteikumiem, kur mēs arī piedalāmies, reizi nedēļā un biežāk ir jāapseko visi stādījumi un jāpiefiksē attīstības fāzes. Pat no vienas fāzes līdz otrai, kas parasti ir nedēļu, tad nedēļu nemaz neizvilka, ik pa trim dienām, ja bija knapi zaļais konuss ābelēm, tad pēc trīs dienām jau bija "peļausis" – nu tas arī nav normāli."
Katru gadu kaut kas nosalst, sacīja Rezgale, turklāt pēdējos gadus laika apstākļi ir ļoti svārstīgi. "Ir ko iespringt, kā tam visam izlēkāt līdzi, lai dabūtu ražu."
"Kārtējās galvassāpes dārzkopjiem, centīsimies kaut ko darīt," piebilda Narvils.
Ir skaidrs, ka salnas atkal būs, sacīja dārzkopības speciālists Narvils, jo sola ilgstošu aukstumu nedēļas garumā. "Skaidrs, ka salnas atkal būs. Līdz ar to tā pasargāšana atkal ir aktuāla. Ko nu kurš var izdarīt. Skaidrs, ja neko nedarīs, tad postījumi būs.
Ja ir lieli ūdens daudzumi un laistīšanas sistēmas, tad var laistīt aukstajās naktīs, bet tas ir retums un milzīgs resursu patēriņš. Var smidzināt cukura preparātu, bet tad tas jāizdara diennakti pirms. No viena līdz diviem grādiem mīnusā var pasargāt. Vējš jau ir pamainījies, ir tikai kādus 5 līdz 6 grādus silts, nakts jau ir zem jautājuma zīmes."
Narvils aicina cilvēkus veidot aizsargstādījumus savos dārzos, lai pasargātu augļkokus no aukstiem austruma vējiem, kas var ne tikai nosaldēt, bet arī izžāvēt pumpurus un ziedus. Arī viņš savā dārzā novēro, ka klajās vietās augi nosalst biežāk. Platību maksājumi šādiem mērķiem nav pieejami, tāpēc īpašniekiem par stādījumiem jādomā pašiem un jāveido labvēlīgāks mikroklimats.
