Centrā "Dardedze" bieži pēc palīdzības vēršas vecāki, kuru pusaudzis cietis vispārizglītojošā vai interešu izglītības iestādē, piemēram, no pedagogu seksuāla rakstura piezīmēm. Bieži vecāki atsakoties vērsties policijā, jo baidās un jūtas vainīgi. "Dardedze" norāda uz policijas ne vienmēr profesionālo rīcību, strādājot ar vardarbībā cietušajiem.
"Mēs varētu vēlēties, lai viņi mācētu šos jautājumus uzdot daudz atbilstošāk, daudz, tā teikt, piemērotāk tam stāvoklim, tai situācijai, kādā atrodas upuris.
Mums ir jārēķinās, ka tev būs priekšā cilvēks, kurš būs likuma, tā teikt, kalps, kurš varbūt nebūs empātisks, arī, iespējams, jutīsies, ka tu pati taču rakstīji to ziņu tajā internetā. Tu pati skrēji uz tiem randiņiem," klāstīja nodibinājuma "Dardedze" valdes locekle Laila Balode.
Sieviešu tiesību aizstāvības organizācijā "Centrs Marta" katra otrā kliente piedzīvojusi kāda veida seksuālo izmantošanu. Jaunākie upuri bijuši vien 14, 15 gadus veci. Arī te kā vienu no lielākajām problēmām saskata, ka cietušie izvairās vērsties policijā vai arī piedzīvojuši negatīvu pieredzi sadarbībā ar to.
"Policija, uzdodot jautājumus, nopratinot cietušo, uzdod provokatīvus jautājumus, kas liek cietušajai atkārtoti justies vainīgai, atbildīgai par to, kas ir noticis, un viņa arī rezultātā nevēlas vairāk runāt," atzina "Centrs Marta" Liepājas filiāles sociālā darbiniece Dace Kalneniece.
Speciālisti uzskata, ka policijas attieksmei pret cietušo jābūt profesionālākai, jo netaktisku jautājumu uzdošana cietušajam var radīt vēl lielāku traumu. Tikmēr Valsts policijā noliedza, ka būtu zināms par šādām situācijām.
Policijas darbiniekam nebūtu tiesības uzdot šādus jautājumus. Ja cilvēks griežas Valsts policijā ar iesniegumu par to, tad policijas darbiniekam ir jārīkojas, jāizskata, tas iesniegums un tālāk jau jāpieņem lēmums, vai šeit būs jāuzsāk kriminālprocess. Šāda veida jautājumi, tie nav pieļaujami," norādīja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvis Kārlis Mazurs-Mago.
Valsts policija stāstīja, ka nepilngadīgie, kuri cietuši no seksuālas izmantošanas, ir īpaši aizsargājamā statusā kriminālprocesa laikā un bērnu drīkst pratināt tikai vienu reizi.
Darbiniekiem arī obligāti esot jāapmeklē bērnu tiesību aizsardzības kursi un jāveic regulāri testi.
"Kriminālprocesa virzītājs – viņš arī pirms katra gadījuma sagatavojas, strukturē jautājumus atkarībā no bērna attīstības līmeņa, no veselības stāvokļa," stāstīja policijas pārstāvis.
Policijā arī norādīja, ka par vardarbību ir jāziņo, pretējā gadījumā likumsargiem nav iespējams rīkoties.
"Cilvēks izvēlas, ka viņš labāk grib samierināties, un līdz ar to līdz Valsts policijai arī nemaz neatnāk tā informācija. Tur jau arī ir tā problēma – ja mums nav informācijas, tad mēs nevaram reaģēt," piebilda Mazurs-Mago.
Centru pārstāvji aicina visas iesaistītās puses – cietušos, viņu pārstāvjus un arī policiju – sadarboties veiksmīgāk, pirmkārt, ziņojot par notikušo un, otrkārt, profesionāli reaģēt.
