Satversmes tiesa iepriekš atzina, ka Ikšķiles novada pievienošana lielajam Ogres novadam atbildusi valsts pamatlikumam un ievēroti reformas pamatprincipi. Tomēr iedzīvotāji nav ar to mierā.
Par to liecina arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijā otrdien, 16. aprīlī, apspriestā 3500 iedzīvotāju prasītā Ikšķiles novada atjaunošana, atdaloties no lielā Ogres novada.
Galvenais skaidrojums – Pierīgā esošā turīgā Ikšķile un Tīnūžu pagasts kļuvuši par Ogres novada nomali, agrākie attīstības tempi kopējā novadā sarukuši. Apvienojoties Ogres novadā, Ikšķiles novada pedagogiem mazinājušās algas, ko gan Ogres novada domes vadība noraida ar piebildi, ka tās tieši celtas.
Bijušā Ikšķiles novada ideju šobrīd uztur arī jauna biedrība "Par Ikšķiles novadu", ko nesen izveidoja kādreizējais Ikšķiles domes priekšsēdētāja vietnieks un jau bijušais apvienotā Ogres novada domes deputāts Mariss Martinsons, kā arī Kārlis Šenhofs, abi no partijas "Latvijas Reģionu apvienība".
Šenhofs norādīja uz investīciju sarukumu Ikšķiles pusē pēdējos gados: "Ikšķiles novads var nodrošināt teritorijas attīstību, un tā ir ļoti svarīga lieta. Paskatījos investīciju plānus Ikšķiles novadam līdz 2025. gadam. Man vidēji gadā sanāca 2,8 miljoni eiro bērnudārzos, skolās, ceļos. Ja skatāmies Ogres novada budžetu un investīcijas, kas attiecas uz Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta teritoriju, tad, godīgi runājot, man sanāk simtos tūkstošu."
Šajā apakškomisijas sēdē itin skaidri bija saklausāms, ka šajā sarunā nepiedalās politiskie domubiedri. Ogres novada mērs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) atsaucās gan uz šķeldas katlumājas izbūvi Ikšķilē, par pārbūves procesā esošu pakalpojumu centru šajā pilsētā ar ārstu māju, Ikšķiles bibliotēku un citām iestādēm. Tajā ieguldīs valsts budžeta piešķīrumu, kā arī pašvaldības aizņēmumu.
Savukārt Ogrē visa novada vajadzībām top plašs sociālās rehabilitācijas centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ko var īstenot tieši pēc apvienotā Ogres novada izveides. "Jā, Ikšķilei nebūtu iespējams vienai pašai šādu centru izveidot. To varēja izveidot tikai pēc reformas. Es personīgi saskatu reformas pozitīvās daļas. Jā, Ikšķile bija vieni no pirmajiem, kas cīnās un politiski turpina to darīt. Mēs šos cilvēkus redzēsim politiskos sarakstos, bet tā ir mūsu ikdiena politiķiem," sacīja Helmanis.
Jānorāda, ka apakškomisijas sēdē notika vien viedokļu apmaiņa, nekādus lēmumus par iespējamām izmaiņām Ogres novadā negatavojot, vien aicinot meklēt kompromisus.
Šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad novadu sadalījumā pieprasītas pārmaiņas. Iedzīvotāju kopienas pauda neapmierinātību ar situāciju Garkalnē, kura atdalīšanās no Ropažu novada un iespējama pievienošana Ādažu novadam pašlaik vēl ir zem jautājuma zīmes. Arī Babītes un Mārupes novadu savienošanu par mākslīgu un nevajadzīgu runā gan domnieki, gan iedzīvotāji iniciatīvā.
Jaunākais gadījums ir bijušā Rojas novada iedzīvotāju sasparošanās pieprasīt izstāšanos no Talsu novada, kurā finansiāli spiedīgos apstākļos vairāku pašvaldības struktūru darbinieki spiesti pāriet uz četru dienu darba nedēļu, attiecīgi mazākām algām.
Priekšlikumu birums gan politisku, gan ikdienā vērojamu pretenziju dēļ par iespējamām izmaiņām novadu sadalījumā sagaidāms pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atvēršanas Saeimā. Process ir ievilcies, jo to plānoja darīt jau pirms mēneša, ņemot vērā uzdevumu Saeimai sagatavot likuma grozījumus par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā.
Tiesa gan, vēl kādas konkrētas pārmaiņas novadu struktūrā būs būtisku diskusiju objekts, ņemot vērā viedokļu atšķirības par novadu reformas pārskatīšanu.
Gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan, piemēram, "Jaunās Vienotības", "Progresīvo" frakcijas uzskata, ka jānostrādā vienam vai pat diviem domes sasaukumiem, lai izvērtētu reformas trūkumus. Pavisam pretējās domās ir "Apvienotais saraksts" un Zaļo un zemnieku savienība, kas uzskata, ka tik ilgi gaidīt būtu liela kļūda.
