ĪSUMĀ:
- 2021. gadā pētījumā piedalījās 4369 Latvijas skolēni, pārstāvot 156 Latvijas skolas.
- Latvija 56 valstu konkurencē ieguva 23. vietu – zemāk nekā iepriekšējā pētījumā.
- Lasītprasmes sasniegumi meitenēm Latvijā ir ievērojami augstāki nekā zēniem,
- Viszemākie ir to zēnu lasītprasmes sasniegumi, kuri dzīvo ārpus pilsētām.
- IZM: Latvijā veidojams digitālai lasītprasmei pielāgots saturs.
- Lasīšanas paradumi brīvajā laikā un interese par grāmatām skolēniem ir atšķirīga.
"PIRLS" pētījumā, ko organizē Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija, par lasītprasmi uzskata skolēnu spēju saprast izlasīto vai tekstā atrast vajadzīgo, spēju to izvērtēt un izdarīt secinājumus. Lasītprasmi mēra skolēniem 4. klases beigās. Pētījuma pamatā ir tests divu stundu garumā. Tā laikā skolēni lasa divus tekstus un atbild uz jautājumiem. Pēc testa pilda arī vairākas aptaujas.
2021. gadā šajā pētījumā piedalījās 4369 Latvijas skolēni, pārstāvot 156 Latvijas skolas.
Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasītprasmē ir 528 punkti, kas nodrošina 23. vietu pētījuma 56 dalībvalstu sarakstā. Šis rezultāts ir augstāks par 2021. gada pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem, taču vienlaikus Latvijas rezultāts ir zemāks par tiem, ko mūsu skolēni uzrādīja iepriekšējā pētījuma ciklā – 2016. gadā.
Rezultāts ir nozīmīgi atšķirīgs no 2016. gada pētījuma Latvijas rezultātiem, kad Latvijas skolēnu sasniegumi bija 558 punkti, kas nodrošināja 11. vietu 50 valstu konkurencē.
Pētījuma dati atklāj, ka 2021. gadā meiteņu un zēnu lasītprasmes sasniegumu starpība ir vislielākā, kāda Latvijas skolēniem līdz šim bijusi "PIRLS" lasītprasmes pētījumos.
No 56 pētījuma dalībvalstīm Latvija ir valsts ar astoto lielāko sasniegumu starpību starp dzimumiem.
Lasītprasmes sasniegumi meitenēm Latvijā ir ievērojami augstāki nekā zēniem, un viszemākie ir to zēnu lasītprasmes sasniegumi, kuri dzīvo ārpus pilsētām, – tie ir zemāki par pētījuma skalas vidējo vērtību.
Tā kā lasītprasme ir viena no pamatprasmēm, kurā pamatojas tālākās skolēnu attīstības iespējas, tad šīs prasmes nostiprināšana pamatizglītībā ir viens no galvenajiem obligātās izglītības uzdevumiem, atzīmēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
IZM norādīja, ka atšķirība starp Latvijas rezultātiem 2016. un 2021. gadā ir signāls pieaugušajiem – gan izglītības profesionāļiem, gan bērnu vecākiem –, ka bērnu lasītprasmes attīstīšanai valstī nepieciešama "visu iesaistīto pušu kopīga, efektīva rīcība."
Ministrijā norādīja, ka nepietiekami lasītprasmes attīstība lauku zēniem atņem pilnvērtīgas pašrealizācijas iespējas sabiedrībā. Tādēļ zēnu iesaistīšana lasīšanā esot prioritārs uzdevums. IZM norādīja: "Ir acīmredzams, ka visas līdzšinējās lasīšanas veicināšanas aktivitātes nav pietiekami sasniegušas tieši šo mērķa grupu."
IZM: Latvijā veidojams digitālai lasītprasmei pielāgots saturs
Pētījuma vadītāja Latvijā Dr. sc. admin. profesore Antra Ozola norādīja: "Latvijā ir skolēni, kuru lasītprasmes sasniegumi atbilst augstāko sasniegumu valstu skolēnu sniegumam – tikpat labi lasītāji kā vidēji Singapūrā, Īrijā un Honkongā, tikai pie mums viņu ir mazāk. To pašu var sacīt par skolēniem ar zemiem sasniegumiem – ir Latvijā tādi skolēni, kuru lasītprasmes sasniegumi atbilst vidējiem Dienvidāfrikas skolēnu sasniegumiem, bet mūsu valstī tādu skolēnu ir salīdzinoši ļoti maz."
IZM atzīmēja, ka Lietuvas, Polijas un īpaši Somijas pieredze liecina – sasniegumi palielinās, ja sabiedrība iesaistās agrīnās lasītprasmes attīstībā, sākot jau no bērna dzimšanas un īpaši pirmsskolā. "Nepieciešams stratēģisks piedāvājums un programma, kas ļautu plānot vecākiem un bērniem laiku, ko veltīt jēgpilnai lasīšanai, kā, piemēram, Somijā, kur vecāki ar bērniem bibliotēkas apmeklē kopā," norādīja IZM.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka Latvijas skolēnu lasītprasmes sasniegumu straujāks kritums salīdzinājumā ar citām valstīm, ko tagad atklāj pētījums, norāda uz to, ka digitālā transformācija vajadzīga arī bērnu un jauniešu lasīšanas kultūrai Latvijā.
"Lai lasīšanā iesaistītu jaunus lasītājus, kuri dod priekšroku digitālajai videi, ir jāattīsta jauni instrumenti – digitālai lasītprasmei pielāgotas grāmatas ar interaktīvu saturu, kas ļauj pārveidot saturu vizuālā medijā, veidot refleksiju un izmantot to kā pamatu savai jaunradei vai vērtējumam. Latviešu valodā ir nepieciešami digitālie lasīšanas materiāli, kas uzrunā un interesē ierīcēs lasošo paaudzi. Mums ir jāsniedz atbilde mūsdienīgas lasīšanas vajadzībām un ar dažādu piltoprojektu palīdzību, piemēram, veidojot izdevniecībām izglītības nozares pasūtījumu, jāatbalsta jaunie lasītāji. Svarīgi jau pirmsskolas un sākumskolas posma bērnu dzīvajai interesei par tehnoloģijām atbildēt ar kvalitatīviem tekstiem un lasīšanas materiāliem," atzīmēja Čakša.
IZM norādīja, ka lasīšana mūsdienās arvien vairāk notiek digitālajā vidē. "PIRLS" 2021. gada pētījums bija pēdējais pētījumu ciklā, kad skolēni pildīja lasīšanas uzdevumus uz papīra darba lapām – nākamajos ciklos testēšana notiks tikai digitāli.
Kamēr pasaulē plaši lieto digitālai lasītprasmei pielāgotas grāmatas, Latvijas piedāvājums nav pietiekami adaptējies mūsdienu skolēnu vajadzībām un sabiedrības tehnoloģiskai attīstībai, atzīmēja IZM, norādot, ka Latvijas salīdzinoši nelielajā ekonomikā, privātais sektors nav pietiekami iesaistījies šo tik ļoti nepieciešamo produktu izstrādē.
"PIRLS" pētījumu rezultāti, sākot jau ar 2001. gadu, rāda, ka vidēji visās valstīs, kas piedalījušās aptaujās, skolēnu pozitīva attieksme pret lasīšanu ir mazinājusies, dažādu valstu ceturto klašu skolēniem par lasītprieku ziņojot arvien mazāk un mazāk.
Tādēļ "PIRLS" programma identificē labākās prakses, kuras izmanto skolotāji, lai veicinātu skolēnu pozitīvu attieksmi pret lasīšanu, piemēram, ļaujot skolēniem pašiem izvēlēties to interesēm atbilstošu lasāmvielu, organizējot kopīgu lasīšanu un diskusijas, kā arī veicinot skolēnos pārliecību par savu lasītprasmi.
Kā norādīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko, izšķiroši svarīga esot agrīna lasītprasmes apguves uzsākšana jau pirmsskolas vecuma bērniem. VISC ieskatā nepieciešami lasīšanas veicināšanas pasākumi agrīnā vecumā, kā tas notiek, piemēram, Somijā. Savukārt pamatizglītībā Latvijā ir ieviešama vienaudžu lasītprasmes savstarpējās mācīšanās programma "VIMALA", kuras efektivitāte atsevišķās Latvijas skolās ir jau izmēģināta, uzskata VISC.
Lasītprasmes samazināšanās signālus VISC novēro kopš pandēmijas laika, analizējot valsts pārbaudes darbu rezultātus. Ministrijā uzskata, ka pētījuma rezultāti norāda, ka nepieciešama atbalsta programma tiem skolēniem, kuri šobrīd mācās 4. līdz 12. klasē, lai mazinātu pandēmijas perioda ietekmi.
Pētījuma vadītāja Latvijā Ozola sacīja: "Mēs saprotam, ka šis ir bijis izaicinājumu pilns laiks, jo 4. klasei, tāpat kā visām citām, protams, viņus skāra pandēmija. Tas ir viens. Un otrs, ka jaunā satura ieviešana, protams, sakrita ar to laiku. Un tas viss kopā ir bijis pārāk liels izaicinājums mūsu izglītības sistēmai. Un tāpēc arī ir šobrīd tādi rezultāti."
Lasīšanas paradumi brīvajā laikā un interese par grāmatām skolēniem ir atšķirīga
Latvijas Televīzija otrdien viesojās Āgenskalna sākumskolā, kad 4. klases skolēni lasīja par Pepiju Garzeķi. Lasīšanas paradumi brīvajā laikā un interese par grāmatām skolēniem ir atšķirīga. Lai gan šajā skolā to veicina, liekot katram obligāti mēnesī izlasīt paša izvēlētu grāmatu un pēc tam par to pastāstīt.
Uzrunātie skolēni sacīja:
"Mana pēdējā izlasītā grāmata bija "Spoku birojs". Tā ir tāda grāmata par spokiem."
"Ja man sanāk kāds brīvais laiks, tad es ik pa laikam palasu kādu grāmatu."
"Tagad es lasu 101 dalmācieti. Un pēdējā grāmata, ko es izlasīju, bija par Vinniju Pūku."
"Es tā kā dažreiz, ja man sagribas, lasu "Kikas Mikas". Tās ir vienīgās grāmatas, kuras es tāpat lasu."
Kā ieinteresēt skolēnus lasīšanā? Otrdienas pētījuma rezultātu prezentācijā izskanēja gan digitālai lasītprasmei pielāgotu grāmatu radīšana ar interaktīvu saturu, gan vecāku piemērs, lasot un bērnus vedot uz bibliotēkām. Izšķirīga loma ir arī pedagogam.
Āgenskalna sākumskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sintija Behmane sacīja: "Es uzskatu, ka skolotājam ir jābūt personībai. Un mācīt literatūru ir mācīt dzīvi, kā ir teikusi Māra Zālīte. Mēs klasē eksperimentējam šajā gadā. Mēģinām lasīt pa vienam, pāros. Esmu secinājusi, ka viņiem patīk arī skaļā lasīšana."
