Pirms vairāk nekā 90 gadiem tapušo Brīvības pieminekli Bebrenē 1950. gadā iznīcināja padomju okupācijas vara un izveidoja piemiņas vietu Sarkanās armijas karavīriem. Atgūstot neatkarību, vietējie iedzīvotāji ziedoja 1200 latus un tēlnieks Ojārs Feldbergs atkal atjaunoja pieminekli brīvības cīņās kritušajiem Latvijas aizstāvjiem.
Kādreizējā Tautas frontes pārstāve Bebrenē Lenvija Rāzna sacīja: "Ja šajā laikā tik ļoti visiem ir sarežģīti likvidēt tos visus padomju pieminekļus un visu pārējo, tad Bebrene var lepoties ar to, ka pirms 30 gadiem mēs to esam izdarījuši."
Savukārt Bebrenes pagasta padomes bijusī deputāte Aija Rubļevska stāstīja: "Pieminekļa pakājē nākamajām paaudzēm ir arī iemūrēta kapsula ar vēstījumu. Tur iekšā šajā kapsulā ir divu latu monēta, ir ielikts tās dienas laikraksts."
Godinot 30. gadadienu, kopš piemineklis atjaunots, vietējie atminējās, ka Bebrenes pagasts jau vēsturiski ir ļoti patriotiska vieta. Šeit bijis daudz partizānu vienību, 1988. gadā izveidota viena no aktīvākajām Latvijas Tautas frontes nodaļām.
Rubļevska atminējās: "Pirmie bijām, kas ar Tautas frontes idejām gājām un nodibinājām, un pirmie, kuri 1988. gadā 17. novembrī uzvilkām sarkanbaltsarkano karogu tehniskajā centrā un svinējām lielus svētkus."
Kopš piemineklis atjaunots, vietējie šeit sanāk kopā visos valsts svētkos un piemiņas brīžos.
Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Štrausa norādīja: "Mēs šeit katru gadu esam Lāčplēša dienā, un mums šeit ir lāpu gājiens, mēs šeit satiekamies arī, dziedam un atzīmējam Latvijas brīvību – visvairāk 11. novembrī, protams, arī 18. novembrī liekam sveces."
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Bebrenes pieminekļa atjaunošanas laikabiedri un atmiņas turētāji aicina sabiedrību novērtēt, cik dārga ir Latvijas neatkarība.
Rāzna pauda: "Šodien ir jāprot būt patriotiem, šodien ir jābūt ļoti zinošiem, gudriem, jācenšas pēc izglītības un, ja tā visa nebūs, mūsu jaunieši to nedarīs, tad viss var pazust, tad viss var izkūpēt. Bet ir jāturas ļoti stingri. Katram ir jāatceras, kur viņš ir dzimis, kur viņš ir audzis, kura ir viņa dzimtā puse."
Vēlot saules mūžu Latvijai, Bebrenes iedzīvotāji turpmāk apņēmušies pieminekļa atjaunošanas jubilejas reizēs tikties ik pēc pieciem gadiem.
