ĪSUMĀ:
- Tieslietu padome vērtēja Jura Stukāna izteikumus žurnālā "Ieva".
- Ģenerālprokurors bija paudis, ka Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokāte "viennozīmīgi varēja darīt vairāk".
- Pēc četru stundu diskusijām padome secināja, ka Stukāns ir izteicies nepieņemami.
- Vienlaikus padome norādīja, ka šie izteikumi nav sasnieguši to pakāpi, lai rosinātu atstādināšanu no amata.
Kritika par izteikumiem
Stukāns žurnālā "Ieva" bija kritizējis nogalinātās sievietes advokāti, ka viņa neesot gana aktīvi meklējusi sievietes aizsardzības iespējas. Tas raisīja plašas diskusijas.
Stukāna izteikumus piektdien, 16. jūnijā, vērtēja Tieslietu padome, kuras slēgtajā sēdē par šo lietu sprieda juristi.
Pirms slēgtās daļas Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzrunā norādīja, ka padome uzmanīgi seko komunikācijai ar medijiem. Padomes skatījumā, Stukāna izteikumi met ēnu uz tieslietu sistēmu kā tādu, kas neesot pieļaujams. Ģenerālprokurors esot novēlis vainu uz advokāti un arī piedāvājis likumā neparedzētu problēmas risinājumu.
No Tieslietu padomes locekļiem ģenerālprokurors arī saņēma komentāru par to, ka viņš esot sajaucis komunikāciju ar sabiedrību un komunikāciju ar advokātiem. Tas, ka viņš sniedza interviju žurnālam "Ieva", esot ļoti labi, bet viņam nevajadzēja intervijas laikā uzrunāt advokāti. Ja tas nebūtu noticis, viss būtu bijis kārtībā.
Nepiekrīt pārmetumiem
Stukāns vairāk nekā pusstundu garā atbildes runā pārmetumus noraidīja. Viņš uz sēdi atnāca ar Kriminālprocesa likumu, citēja iesniegumu likumu, kurš neparedzot iesniegumu rakstīšanu pa taisno ģenerālprokuroram. Viņš arī parādīja dokumentu aprites shēmu, kuru, iespējams, esot nepieciešams uzlabot.
Ģenerālprokurors savā atbildes runā pateica, ka advokāti apzināti nepareizi interpretēja un sagrozīja viņa teikto intervijā.
Viņš aicinājis pārbaudi attiecībā uz viņu neierosināt.
"Vai advokāte izdarīja visu, vai ne visu - šādā aspektā es rakstā neesmu vispār pieskāries. Vienīgais, ko es esmu šajā izteikumā, ko jūs arī izkopējāt, aicināju atnākt un sadarboties. Bet es nevienā vārdā neesmu pateicis, ka viņa nav izmantojusi visus līdzekļus. Nav tāda vārda. Tas ir jūsu izdomājums. Un tas pēc tam tika pārpublicēts citos masu medijos. Bet pat, ja es to būtu pateicis, es būtu rīkojies atbilstoši Latvijas Republikas Advokatūras likuma 49. pantam," sacīja Stukāns.
Tieslietu padomes lēmums
Tieslietu padomes locekļi vairākas stundas apspriedās slēgtajā sēdē, pēc kuras atzina, ka Stukāna izteikumi saistībā ar Jēkabpils novadā notikušo slepkavību, pasakot, ka cietušās advokāte viennozīmīgi varēja darīt vairāk, konkrētajā kontekstā ir bijuši nekorekti. Tie varēja aizskart gan cietušās pārstāvi, gan advokatūru kopumā, tāpēc arī raisīja sabiedrībā plašu rezonansi un nosodījumu.
Tieslietu padome norādīja, ka ne katrs nekorekts vai neētisks izteikums sasniedz to pakāpi, kas veidotu pamatu rosināt ģenerālprokurora atlaišanu no amata.
Konkrētajā gadījumā Tieslietu padome nerada pietiekamu pamatu atzinumam, ka ģenerālprokurora Stukāna izteikumi būtu tādi, par kuriem būtu nepieciešams ierosināt ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.
"Ir jānotiek kaut kam ārkārtējam un tiešām ārkārtējam, lai rosinātu ģenerālprokurora atcelšanu. Šis gadījums nav. Jā, tas ir ļoti neveiksmīgas komunikācijas paraugs, tā ir. Varbūt nespēja redzēt to sistēmu kopumā, rūpes tikai par to savu daļu, tāpēc arī tāds nosodījums ir izteikts. Ir izteikts tas, ka šādi izteikumi jāpārdomā, pirms pirms izsaka, bet tas nav pietiekams, lai zaudētu amatu," skaidroja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Vienlaikus Tieslietu padome uzsvēra, ka Jēkabpils novadā izdarītā nozieguma nenovēršana ir valsts sistēmiska kļūda, kuras rezultātā apstākļos, kad dzīvības apdraudējums bija jānovērš, iestājušās smagas sekas – personas nāve. Tagad uzmanība esot jāvelta problēmas cēloņu identificēšanai un novēršanai, kā arī sistēmisku risinājumu meklēšanai.
Jāpiebilst, ka pozitīvi gan tika novērts ģenerālprokurora vēstījums vardarbībā cietušajām sievietēm neklusēt.
Ar Tieslietu padomes lēmumu kopumā apmierināti arī iesniedzēji – Zvērinātu advokātu padome. "Vai šis rezultāts bija tāds, uz kādu mēs sākotnēji aicinājām Tieslietu padomi? Tas varbūt ir cits jautājums, bet katrā ziņā, kā es teicu, pusdienu garā diskusijā es domāju, ka šis lēmums ir izsvērts no visām pusēm un korekts," sacīja Rozenbergs.
Tikmēr ģenerālprokurors šodien atteicās sniegt interviju.
KONTEKSTS:
16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja; par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks paziņoja, ka saistībā ar Rusiņa meklēšanu amatu zaudējis Austrumzemgales policijas iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš un turpinās dienesta pārbaude.
Slepkavu Rusiņu policija meklē divus mēnešus, vienlaikus nav izslēgts, ka vīrietis varētu būt izdarījis pašnāvību.
