Pēc 34 opozīcijas deputātu pieprasījuma izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" būvniecību. Komisijas darbības mērķis būs apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un iekavēšanu vismaz par trīs gadiem, vienlaikus prasot gadsimta projekta trūkumu izlabošanu iekļaut valdības prioritāro darbu sarakstā. Vienlaikus – jālabo projekta pārvaldības modelis un jānosaka par "Rail Baltica" īstenošanu atbildīgo skaits, norāda izmeklēšanas komisijas iniciators deputāts Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" frakcijas.
Viņš norādīja: "Ir milzu interešu konflikts iebūvēts "Rail Baltica" struktūrā – pats sev priekšnieks, pats sevi pārbauda, pats sev uzdod uzdevumus, kas ir pirmā lielā problēma. Parlamentam ir jābūt uzraugam. Otrkārt, "Rail Baltica" likums ir tukšs, tajā nav nekā par premjera un finanšu ministra atbildību un pienākumiem saistībā ar šo projektu. Un arīdzan jautājums par finansējumu. Jāskatās, kā mēs saimniekojam ar nodokļu maksātāju naudu, kā to lietderīgi tērēt ar pienesumu, nevis tā, ka mūsu bērni un mazbērni maksās par sliedēm, bet vilcienu nebūs ieraudzījuši."
Uz izmeklēšanas komisijas sēdēm paredzēts aicināt bijušos premjerus un satiksmes ministrus.
Lūgs deleģēt arī pārstāvi no Ģenerālprokuratūras, kas sākusi atsevišķu pārbaudi par to, ka par "Rail Baltica" projektu atbildīgie par būvdarbiem Rīgas stacijas apkaimē nesaskaņoti uzņēmušies saistības pret valsts budžetu. Ar izmeklēšanas komisiju sola sadarboties arī esošais satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), kurš iepriekš darbojies projektā.
Viņš sacīja: "Droši signalizējiet, kāda informācija jums ir nepieciešama. Došu jums šo informāciju, pats nākšu, dalīšos arī savā personīgajā pieredzē, esot šī projekta sastāvdaļai. Tajā skaitā – nepārtraukti ceļot trauksmi par šiem jautājumiem un arī 2019. gadā publiski un politiski nesagaidot dzirdīgas ausis. Identificētie riski diemžēl šobrīd ir jau piepildījušies."
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju formātu visbiežāk izmanto Saeimas opozīcija. Deputātu vadītās izmeklēšanas agrāk arī kritizētas par laika un naudas tērēšanu vispārīgu secinājumu izdarīšanai. Pieteikums "Rail Baltica" problēmu izzināšanai un pārvaldības uzlabošanai varētu atšķirties.
To atbalstīt sola arī valdošā koalīcija, ko apliecināja arī 88 deputātu balsojums par izmeklēšanas komisijas izveidi.
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics sacīja: "Sadarbosimies un iesaistīsimies šajā darbā, un cerēsim, ka izmeklēšanas komisijas galvenais mērķis tiešām arī būs šo projektu gan atbalstīt, gan arī izmeklēt tās lietas, kas nogājušas greizi, un mazāk nodarboties ar politisku šovu elementu, kas bijis vērojams citās parlamentārās izmeklēšanas reizēs."
Ieceri izmeklēšanas komisijā iniciēt likuma grozījumus projekta pārvaldības uzlabošanai, iespējams, gan varētu apsteigt valdība.
Jurēvics sacīja: "Tas, ko es skaidri zinu – arī Ministru prezidente ir teikusi, ka šis likums ir nopietni jāuzlabo, tāpēc es sagaidu, ka par šo būs ātrāka iniciatīva no Ministru kabineta."
Pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde būs jaunnedēļ, lai apstiprinātu sastāvu, vadītāju un sēžu kalendāru. Komisija darbosies arī Saeimas vasaras pārtraukumā. Parlamentārās izmeklēšanas komisijai ar slēdzieniem jānāk klajā sešu mēnešu laikā, bet šo termiņu var arī pagarināt vēl par trīs mēnešiem.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
