ĪSUMĀ:
- Ārstu biedrība un "OPEN Radošais centrs" aicina dekriminalizēt narkotiku lietošanu.
- Biedrības uzsver, ka neatbalsta narkotiku legalizēšanu.
- Tās norāda – jaunieši baidās no atbildības, tāpēc pārdozēšanas gadījumā nevēršas pēc palīdzības.
- Aizsilniece: Latvijā joprojām dzīvojam postpadomijas likumdošanā.
- Veselības ministrs norāda – kā ārsts viņš dekriminalizāciju atbalstītu.
LĀB un "OPEN Radošais centrs" ir vērsušies pie Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (Zaļo un Zemnieku savienība), premjerministres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība"), iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ("Jaunā Vienotība"), tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres ("Jaunā Vienotība") un veselības ministra Hosama Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), aicinot dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu Latvijā. Biedrības norāda, ka tādā veidā seko to valstu piemēram, kas ir pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas un ANO Narkotiku un noziedzības biroja aicinājumam to darīt.
Kā sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra LĀB prezidente Ilze Aizsilniece, dekriminalizēt nenozīmē legalizēt:
"Mēs esam pret legalizāciju, bet uzskatām, ka par lietošanu nevajag sodīt." Viņa apstiprināja, ka nepieciešams saglabāt sodus par narkotiku izplatīšanu un tirgošanu.
Vienlaikus Aizsilniece uzsvēra, ka nepieciešams analizēt situāciju Latvijā, sarunājoties visām iesaistītajām ministrijām un policijai, tiecoties uz atbalsta sniegšanu atkarīgajiem jauniešiem.
"Mēs, ārsti, aicinām uz šo soli, lai ātrāk un efektīvāk būtu iespēja identificēt problēmu, lai jaunieši nebaidās par to runāt un vēršas pēc palīdzības. Dati par nelegālo narkotiku lietošanu Latvijā ir satraucoši. Statistika rāda, ka ar katru gadu arvien jaunāki cilvēki lieto nelegālās narkotikas un mirst no narkotiku pārdozēšanas. Tāpat pēdējos gados parādās tendence, ka arvien vairāk sieviešu lieto nelegālās narkotikas. Statistika ir biedējoša, tāpēc ir pēdējais brīdis sekot citu valstu piemēram un dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai cilvēki nebaidās lūgt palīdzību", norādīja Aizsilniece.
Baidoties no soda, nevēršas pie mediķiem
LĀB ieskatā, sniegt nepieciešamo palīdzību un ārstēšanu narkotiku pārdozēšanas gadījumā ir apgrūtinoši, jo, baidoties no kriminālatbildības, netiek savlaicīgi ziņots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
"Dažkārt pēc veiksmīgas reanimācijas cietušie cenšas aizbēgt no ārstniecības personām, tādējādi gūstot papildus traumas," norāda LĀB.
Biedrības "OPEN Radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis Latvijas Televīzijai minēja arī kādu konkrētu piemēru, kad Ogrē no pārdozēšanas nomira 16 gadus vecs puisis, jo viņa draugi bailēs no policijas nav saukuši palīdzību.
"34 gadu laikā piekoptā politika nav devusi nekādus rezultātus. Ir palicis tikai sliktāk. Acīmredzot ir jāatzīst, ka jāmaina pieeja. Pietiekami daudz [cilvēku] kļūst par dārzeņiem. Un valstij viņi ir jāuztur. Vai nav tomēr kaut kas jāmaina, lai nav jācīnās ar sekām? Mēs necīnāmies par legalizāciju! Tikai par dekriminalizāciju," skaidroja Klaišis.
LĀB un "OPEN Radošais cents" norāda, ka aptuveni 300 miljoni cilvēku visā pasaulē lieto nelegālās narkotikas, kas atbilst 5,5% pasaules iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. 23 pasaules valstis ieviesušas juridisku regulējumu attiecībā uz vienu vai vairākām iepriekš nelegālām narkotikām. To, kādas narkotikas un cik daudz drīkst būt pie lietotāja, katra valsts nosaka pati.
"Neskatoties uz gadu desmitiem ilgajiem ieguldījumiem, piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanas politika ir izrādījusies ierobežota. Aizliedzošai un sodošai narkotiku politikai ir bijusi neproduktīva ietekme, veicinot HIV un C hepatīta pārnešanu, letālu pārdozēšanu, masveida ieslodzījumus un citus cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību narkotiku tirgū," norādīja LĀB.
Aizsilniece Latvijas Radio sacīja, ka cilvēki Latvijā joprojām dzīvo "postpadomijas likumdošanā": "Es pat teiktu, kopš tiem laikiem nekas daudz nav mainījies. Krimināllikumu pārskata un darba grupa visu laiku strādā, bet to vajag mainīt. Jau piecus gadus ir šīs jaunās nostādnes par to, kā vajadzētu attiekties pret narkotiku lietošanu un kā var palīdzēt, bet mēs neesam pavirzījušies šajos piecos gados uz priekšu. Es domāju, ka ir laiks."
Veselības ministrs kā ārsts dekriminalizāciju atbalstītu
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka par to varētu lemt, bet vispirms nepieciešama diskusija:
"Par šo jautājumu ir ļoti būtiski diskutēt, jo cilvēkiem, kuri atkarīgi no alkohola vai narkotikām, vai no vielām, tā ir slimība. Un viņiem ir nepieciešama palīdzība. Un kamēr mēs neteiksim viņiem, ja cilvēkam paliek slikti, ka var droši braukt uz slimnīcu vai zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, mēs zaudējam šos jauniešus. Par to IR jādiskutē. Un no ārsta viedokļa – ir jāpalīdz."
Tieslietu un iekšlietu ministri vispirms vēlas iepazīties ar šodien saņemto aicinājumu. Šīs ministrijas saņēmušas arī premjeres uzdevumu mazināt narkotiku izplatību un veikt skaidrojošo darbu. Veselības ministrs kā ārsts dekriminalizāciju atbalsta.
Aicinājumam pievienojas arī politiskā partija
Aicinājumam pievienojusies arī parlamentā nepārstāvētā partija "Kustība "Par!"", kas aicina sodīt narkotisko vielu dīlerus un izplatītājus, nevis lietotājus. Partija uzsvēra, ka aicina uz narkotisko vielu lietošanas dekriminalizāciju, nevis to legalizāciju.
Dekriminalizācija paredzētu, ka personām, kas tās lieto, vairs netiek piemērota kriminālatbildība, bet sniegts nepieciešamais atbalsts, lai atveseļotos.
Partija norāda, ka šobrīd no narkotiskajām vielām atkarīgajiem ir pieejams ļoti ierobežots un fragmentēts pakalpojumu klāsts, tāpēc veselības aprūpes nozarē ir jāattīsta nemedikamentozās ārstniecības programmas, jāpaplašana piekļuve medikamentiem, kā arī jāsniedz iespēja saņemt sociālos pakalpojumus ar pierādījumos balstītām metodēm.
KONTEKSTS:
Mediķi pēdējā laikā ceļ trauksmi par narkotiku pārdozēšanu jauniešu vidū. Skaitļi ir dramatiski – vismaz četri izsaukumi dienā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) saistīti ar narkotiku pārdozēšanu jauniešiem. Runa ir par pilnīgi visu Latvijas teritoriju, ne tikai Rīgas centru.
Saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm dažu gadu laikā atkarību izraisošu vielu lietošana jauniešu vidū ir dubultojusies. Vismaz kādas narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15–16 gadus veci Latvijas skolēni.
Premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") 8. jūlijā rezolūcijā uzdevusi divu nedēļu laikā sasaukt Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēdi, lai piedāvātu rīcību narkotisko vielu atkarības risku novēršanai jauniešu vidē, risinot gan problēmu, gan tās cēloņus.
