Viļakā pagājušajā nedēļā nojauca pieminekli padomju sarkanajiem partizāniem. Okupācijas režīmu slavinošais objekts pierobežas pilsētas centrā netika demontēts savlaicīgi, jo pastāvēja bažas, ka zem tā ir apbedījumi, norādīja pašvaldībā. Balvu novada dome pasūtīja zondēšanu un izrādījās, ka apbedījumu nav.
Arī citas pierobežas pilsētas Zilupes centrā atrodas koši sarkans piemineklis ar padomju simboliku un vēstījumiem, bet aiz tā – kapu kopiņu plāksnes.
"Par mūsu dzimtenes brīvību un neatkarību", rakstīts uz pieminekļa, norādot, ka tā pienākusi līdz ar padomju armijas uzvaru.
Latvijas Televīzijas (LTV) aptaujātie zilupieši neatbalstīja pieminekļa demontēšanu:
Zilupiete: "Pateica, ka tāds likums. Ja tur ir kapu kopiņas, tad tie paliek. Otrām kārtām, ir vēsture. Es pati esmu mācījusies un man mācīja, ka Tēvijas karš bija un bojā gāja cilvēki. Tad jau visas kapu kopas, kur bijuši kari, ir jānojauc?!"
Zilupietis Dmitrijs: "Laiki rit, viss mainās. Visu var salauzt, bet jēga kāda?"
LTV: "Lai nav tās nepareizās vēstures."
Dmitrijs: "Kā – nepareiza? Pareiza vēsture ir."
Ludzas novada dome pirms gada vērsās Saeimā ar priekšlikumu grozīt likumu, lai varētu pieminekli daļēji demontēt. Apbedījumus atstāt, bet simbolus nokalt.
"Ir atbilde "Paldies par ierosinājumu", un viņi virzīs šī likuma grozījumus. Varbūt komisijās ir kaut kur skatīts, man nav informācijas, bet mēs esam to rosinājuši," pastāstīja Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība).
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība") skatīja pašvaldības rosinājumu un vērtēja, ka jautājums ir sensitīvs un vēl nepieciešamas diskusijas ar ekspertiem, vēsturniekiem:
"Jo mēs vairāk tādu situāciju skatām, jo vairāk ir variantu. Jo te ir tā trauslā robeža – kur ir kapu apgānīšana un kur ir tikai piemineklis."
Zilupē šonedēļ viesojās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vērtēja, ka jāpanāk vienots risinājums:
"Tas nav jautājums, kas būtu jārisina katras vietvaras [līmenī], sevišķi par tiem pieminekļiem vai apbedījumiem, kas ir aizsargāti ar starpvaldību līgumu, kurš ir spēkā. Šis jautājums ir risināms Saeimas līmenī."
Pieminekļi ar padomju vēstījumiem vai simboliku un apbedījumiem ir arī citur, piemēram, Daugavpilī.
KONTEKSTS:
Krievijas sāktais karš pret Ukrainu aktualizēja jautājumu par padomju režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanu Latvijā. Saeima pieņēma īpašu likumu, lai padomju un nacistisko režīmu slavinošus objektus Latvijā nojauktu līdz 2022. gada 15. novembrim.
Rīgas dome gan vēl pirms tam atbalstīja Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu. Pašvaldības lēmums sekoja vien dienu pēc tam, kad Saeima atcēla juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai. Proti, Saeimas atbalstītās izmaiņas par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas un Krievijas līgumiem ietver norādi, ka Latvijai vairs nav pienākuma saglabāt tādas būves kā Uzvaras parkā esošais piemineklis.
Uzvaras parkā piemineklis tika demontēts 2022. gada 25. augustā. Citās pašvaldībās kopumā tika demontēti vairāk nekā 100 padomju pieminekļu.
