Jautājumu par Stepanovas atbrīvošanu skatīja sēdes slēgtajā daļā.
Klētnieks atgādināja, ka pēc disciplinārlietas izmeklēšanas Stepanovai piemēroja disciplinārsodu – pazemināja amatā un 1. jūlijā pārcēla Sakaru departamenta direktora amatā uz laiku līdz 2025. gada 10. februārim, kad viņai būtu beidzies pilnvaru laiks valsts sekretāres amatā.
Pēc Klētnieka teiktā, šodienas valdības lēmums paredz atbrīvot Stepanovu no SM valsts sekretāra amata 2025. gada 10. februārī jeb nepagarinot darba attiecību termiņu. Šādi lemts saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11. panta 3. daļu, kas paredz: sešus mēnešus pirms termiņa beigām var lemt par atbrīvošanu no amata sakarā ar termiņa izbeigšanos.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") iepriekš sacīja, ka šis amats būtu jāieņem citam kandidātam. Tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss uz šo amatu.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija uzskata, ka Ilonda Stepanova izdarījusi vairākus disciplinārpārkāpumus, kā arī nekvalitatīvi un nolaidīgi pildījusi ierēdņa pienākumus, teikts ministrijas paziņojumā medijiem. Tiesa, ministrija plašāk neinformēja par pārkāpumu būtību.
Disciplinārlieta pret Stepanovu sākta 24. janvārī, pamatojoties uz 4. janvāra trauksmes cēlēja ziņojumā norādīto informāciju.
Disciplinārlietas ietvaros tika izmeklēta iespējama SM amatpersonas amata pienākumu nepildīšana un pilnvaru pārsniegšana, nodarot būtisku mantisku zaudējumu vai kaitējumu valsts interesēm, ziņoja LETA.
Stepanova SM valsts sekretāres pienākumus pilda no 2020. gada 11. februāra. Savukārt no 2015. gada līdz 2019. gada martam viņa bija Valsts kontroles padomes locekle, bet iepriekš – no 1996. gada – strādāja Finanšu ministrijā (FM), kur ieņēma amatus nodaļu un departamentu vadībā. No 2006. gada viņa strādāja par FM Budžeta departamenta direktori, liecina informācija LETA arhīvā.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
