Krimināllikums nosaka, ka šādu piespiedu līdzekli var piespriest apsūdzētajiem, kas sirgst ar psihiskiem traucējumiem un ir atzītas par nepieskaitāmām vai ierobežoti pieskaitāmām personām. Kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis var būt ambulatora ārstēšana medicīnas iestādē, ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā vai ārstēšana specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi.
Tiesībsargs skaidroja, ka tiesības uz taisnīgu tiesu ir viena no būtiskākajām pamattiesībām, ko garantē Satversme. No šo tiesību pienācīgas nodrošināšanas lielā mērā ir atkarīga pārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība, skaidroja tiesībsargs. Visizplatītākie trūkumi nereti ir nesamērīgi ilgi tiesvedības procesi, juridiskās palīdzības kvalitāte, spriedumu izpilde un tiesu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti.
"Praksē novērojām, ka medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi – tas attiecas gan uz procesa virzītājiem, gan normatīvo regulējumu, gan visu iesaistīto apmācībām un izglītošanu," norādīja tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Gan Satversme, gan starptautiskie cilvēktiesību dokumenti paredz ikvienam tiesības uz taisnīgu tiesu, tai skaitā cilvēkiem ar invaliditāti. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām īpaši uzsver diskriminācijas aizliegumu attiecībā uz dažādu tiesību īstenošanu, arī – tiesību uz taisnīgu tiesu. Tomēr jau vēsturiski veidojies, ka daļa sabiedrības – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem – uzlūkoti kā cilvēki, kuriem virkne tiesību liegtas, atzīmēja Tiesībsarga birojā.
Viens no šo tiesību būtiskiem elementiem ir tiesības piedalīties tiesas sēdē.
"Valstij ir ne tikai jānodrošina tiesības uz pieeju tiesai, nediskriminējot uz invaliditātes pamata, bet jānodrošina cilvēkiem ar invaliditāti, tai skaitā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tiesvedības pielāgošana, piemēram, tiesvedība vieglajā valodā. Tomēr Latvijas tiesu praksē virknē gadījumu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu procesos paša cilvēka piedalīšanās netiek uzskatīta par vērtību un tiek ignorēta, tāpat par vērtību netiek uzskatītas šī cilvēka tiesības un intereses procesā kopumā, nemaz nerunājot par to, ka process varētu būt speciāli pielāgots cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem," norādīja tiesībsargs.
Lai izpētītu patieso situāciju, Tiesībsarga birojs analizēja lielāko daļu jeb vairāk nekā 70% tiesu lietu, kas izskatītas divu gadu griezumā visās pirmās instances tiesās.
Tiesībsarga ieskatā – būtu jāveic grozījumi Kriminālprocesa likumā, proti, izslēdzot no tā normas, kas noteic, ka personas dalība procesā ir atkarīga no tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinuma. Savukārt normatīvajā regulējumā jāparedz, ka tiesu psihiatriskajā ekspertīzē tiek sniegts atzinums par to, vai ir nepieciešami kādi pielāgojumi, atbalsts personas dalībai pirmstiesas un/vai tiesas procesā, ņemot vērā konkrētā cilvēka veselības stāvokli.
Tāpat tiesībsargs uzskata, ka jānodrošina, ka tiesas procesā nepieciešamības gadījumā iespējams veikt pielāgojumus, lai procesā pilnvērtīgi varētu piedalīties arī cilvēki ar dažāda veida invaliditāti.
Tiesībsargs arī norādīja, ka svarīgs ir izglītošanas un informēšanas faktors: "Gan pirmstiesas procesa virzītājiem, gan advokātiem, gan tiesnešiem jānodrošina apmācības par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesībām un komunikāciju ar šiem cilvēkiem. Savukārt procesa virzītājam būtu pienākums, sagatavojot šo informāciju arī rakstveidā, detalizēti izskaidrot pārstāvjiem viņu lomu un funkcijas procesā, kā arī sekot līdzi tam, lai pārstāvis veic savus pienākumus atbilstoši."
