Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ("Jaunā Vienotība") vērtējumā Mežviets līdz šim VDD vadījis profesionāli un pārliecinoši, tādēļ ministram nav bijis šaubu par Mežvieta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai amatā uz nākamo termiņu. Pēc Kozlovska domām,
pašreizējos hibrīdkara apstākļos iekšlietu dienestiem sevišķi svarīga ir profesionāla un patriotiska vadība, kas gādā par valsts drošību, kā tas ir Mežvieta gadījumā.
"Mežvieta kungs ir pierādījis sevi, it sevišķi šajā sarežģītajā laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, attiecīgi visi šie hibrīdapdraudējumi, kas jau izpaužas tādā zināmā sabotāžā, kaut vai, piemēram, Okupācijas muzeja dedzināšanas fakts, kur VDD arī ļoti atbalstīja Valsts policiju, ciešā sadarbībā aizturot vainīgās personas. Ir ļoti daudz tādu piemēru, ka dienests strādā un strādā efektīvi, un šajā gadījumā eksperimentēt, es uzskatu, nebūtu pamata – Mežvieta kungs ir enerģijas pilns un gatavs turpināt dienestu, līdz ar to valdība vienbalsīgi nolēma un arī citi ministri pozitīvi vērtēja viņa sadarbību," skaidroja Kozlovskis.
Mežviets ir VDD priekšnieks kopš 2014. gada. Darba gaitas VDD viņš sācis pirms gandrīz 20 gadiem. Dienesta sākumā Mežviets strādājis ar pretterorisma jautājumiem, sniedzot ieguldījumu Pretterorisma centra un nacionālās pretterorisma sistēmas izveidē un attīstībā.
Pēdējo gadu laikā, reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā un citiem drošības izaicinājumiem, dienests Mežvieta vadībā savu darbību ir būtiski izvērsis un būtiski pieauguši publiskojamie dienesta darbības rezultāti, norādīja ministrijā.
Aizvadītajā gadā VDD publiski informēja par līdz šim lielāko gada laikā aizdomās par spiegošanu un palīdzības sniegšanu ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā aizturēto personu skaitu, proti, 10 personām. Arī šogad VDD sabiedrībai jau sniedzis informāciju par trīs aizdomās par šādiem noziegumiem aizturētām personām.
Mežviets VDD (toreiz Drošības policijas) vadītāja amatā ar valdības lēmumu tika iecelts 2014. gada 28. oktobrī. Valdība 2019. gadā viņa pilnvaras pagarināja vēl par pieciem gadiem.
Tikmēr Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns norādīja, ka "10 gadi, visticamāk, ir laiks, kad būtu jānotiek pārmaiņām, jo ikvienā amatā, it īpaši tik nozīmīgos amatos, pārmaiņas ik pa laikam ir nepieciešamas". Viņš uzsvēra, ka Mežviets darbu ir veicis labi, bet rotācija šajā amatā nenāktu par sliktu, un pārmaiņas ir tikai veselīgas:
"Nav neaizstājama cilvēka nevienā jomā.
Ja cilvēki aizsēžas amatā, tad jau arī katrā ziņā ir grūtāk ir novērtēt apkārtējo situāciju, un, domāju, ka ikviens cilvēks ikvienā amatā pretojas pārmaiņām, kas tajā brīdī varētu būt vajadzīgas.
Protams, to nevar uz visiem gadījumiem attiecināt, – ar ilgāku atrašanos amatā nāk pieredze, zināšanas, labāki kontakti nacionālā un starptautiskā līmenī, lielāku cieņu izdodas iemantot, īpaši no starptautiskiem kolēģiem, bet nu visiem kādā brīdī pienāk laiks mainīties."
Iekšlietu ministrs gan uzsvēra, ka vispirms ir jāuzvar karš, un tad var domāt par pārmaiņām.
Tiesa, Andžāns gan atzina, ka VDD darbs ir uzlabojies, kopš Mežviets kļuvis par priekšnieku, – dienests strādā daudz caurspīdīgāk, vairāk parāda savus veikumus, ir aktīvāks, tostarp arī notverti Krievijas spiegi.
Par Mežvietu publiski ir pieejama skopa informācija. Viņš 2000. gada sākumā strādājis Aizsardzības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Valsts kancelejā.
Mežviets ir dzimis 1973. gadā. Viņš studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē un humanitāro zinātņu maģistra grādu vēsturē.
