ĪSUMĀ:
- "Vienotības" domes sēdē un "Jaunās Vienotības" kopsapulcē Siliņa guvusi vienbalsīgu atbalstu.
- Kariņš: Siliņa būtu lieliska nākamā Ministru prezidente.
- Siliņas mērķi premjerministres amatā būtu drošība un iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošana.
- Siliņa: Ir svarīgi, lai mums būtu pēc iespējas plašāka koalīcija, bet es noteikti nevilcināšos.
- Kā nākamās valdības kodolu Siliņa redz "Jauno Vienotību", "Progresīvos" un Zaļo un zemnieku savienību.
Siliņa bija vienīgā kandidatūra, kura tika vērtēta "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas un valdes sēdē, un saņēma vienprātīgu atbalstu. Arī "Vienotības" domes sēdē un "Jaunās Vienotības" kopsapulcē Siliņa guvusi vienbalsīgu atbalstu.
Kariņš norādīja, ka ir pārliecināts, ka Siliņa ne tikai lieliski pārstāvēs "Jauno Vienotību", bet arī gadījumā, ja prezidents viņu izvirzīs premjera amatam un Saeima atbalstīs, viņa būtu lieliska nākamā Ministru prezidente. Kariņš norādīja, ka rīt oficiāli tiksies ar Valsts prezidentu un iesniegs valdības demisijas rakstu. "Tad Valsts prezidenta rokās būs, kā viņš rīkosies un kādos tempos spēsim vienoties par nākamo valdību," sacīja Kariņš.
Siliņa: Zinu, kā izskatās premjera darbs
Evika Siliņa
Dzimusi 1975. gadā.
Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācija, konstitucionālās tiesības mācījusies “Eurofaculty” un maģistra grādam starptautiskās tiesības un Eiropas tiesības – Rīgas Juridiskajā augstskolā.
Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.
Latvijas politikā Siliņa ienāca kopā ar Zatlera Reformu partiju, bet vēlāk kopā ar partijas biedriem pievienojās "Vienotībai". Siliņa ir bijusi gan Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, gan četrus gadus premjera Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre.
Kariņa otrajā valdībā Siliņa ir labklājības ministre un pašlaik arī partijas “Vienotība” valdes locekle.
Siliņa norādīja, ka apzinās, ka premjera darbs nav viegls – tas esot misijas darbs, bet viņa ir gatava šos pienākumus uzņemties: "Esmu prasīga pret sevi un arī pret citiem, domāju, ka mēs neformāli gana ātri sāksim sarunas. Vēl kādu laiku noteikti strādāsim kā esošā valdība."
Siliņa uzsvēra, ka viņas mērķi premjerministres amatā būtu drošība, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošana, jo "pieaugošās cenas ir viens no prioritāri darāmajiem darbiem".
Tāpat Siliņa atzina, ka svarīgi turpināt iepriekšējā valdībā uzsāktos darbus pie pārmaiņām – nodrošināt pieejamu izglītību, sakārtotus veselības pakalpojumus, kā arī sakārtot cilvēktiesību jautājumus. Savukārt īsākā termiņā svarīgs ir darbs pie valsts budžeta.
"Izaicinājums ir gana liels, varbūt es reprezentēju nākamo paaudzi manu pieredzējušāko kolēģu vidū," sacīja Siliņa.
Siliņa arī norādīja, ka zina, kā izskatās premjera darbs, jo viņa kā premjera parlamentārā sekretāre palīdzējusi premjeram banku krīzes un kovida krīzes laikā, kā arī Ukrainas kara sākumā.
"Nav viegla dzīve premjeram ikdienā," sacīja Siliņa. "Darbs pie pārmaiņām reizēm ir tik karsts kā šodienas diena."
Valdības koalīcijā saredz trīs partijas
Komentējot iespējamo jaunās valdības koalīciju gadījumā, ja Valsts prezidents nominēs viņu premjerministres amatam, Siliņa sacīja, ka "Jaunajai Vienotībai" ir jau zināms risinājums – starp dažām partijām ir izveidojies kodols.
"Skatīsimies, kā tas attīstīsies. Ar zināmu balsu vairākumu mēs jau varam rēķināties. Saprotu, ka ir svarīgi, lai mums būtu pēc iespējas plašāka koalīcija, bet es noteikti nevilcināšos," norādīja Siliņa, skaidrojot, ka viņas minētajā kodolā ietilpst "Jaunā Vienotība", "Progresīvie" un Zaļo un zemnieku savienība. "Bet ļoti gribētu redzēt arī "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību šajā koalīcijā," sacīja Siliņa.
Siliņa iepriekš LTV sacīja, ka ir pagodināta par partijas atbalstu, un norādīja, ka "Jaunajā Vienotībā" notiek paaudžu maiņa.
"Mums ir gan vecākas paaudzes deputāti, gan jaunāki deputāti. [..] Kariņam demisionējot,
esam iekšēji runājuši, ka tā nākamā paaudze, kas ir izveidojusies politikā ar zināmu pieredzi, var būt tā, kas parādās politikā, aktīvāk strādā un ienes savu, mūsdienu, citu vēsmu,
kas varbūt ir citādāka, nekā līdz šim pierasts, citādāka politikas veidošana, sarunāšana; redzēsim, vai mums tas izdosies," sacīja Siliņa.
Viņa arī uzsvēra, ka "Jaunā Vienotība" ir liels politiskais spēks un "mums ir ārkārtīgi svarīga paaudžu nomaiņa, un ir svarīgi, ka ir cilvēki, kuri ir pieredzējuši, un viņi gatavi atbalstīt, palīdzēt, pastāstīt, un mēs kopīgi spējam veidot komandu".
Savukārt "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norādīja, ka Siliņai ir bagāta pieredze parlamentārās sekretāres amatā, sniedzot savu juridisko ekspertīzi Iekšlietu ministrijā, kā arī koordinējot darbu starp Saeimu un valdību, strādājot roku rokā ar Ministru prezidentu īpaši sarežģītā laikā un tagad ieņemot labklājības ministres amatu: "Viņa ir vairākkārt apliecinājusi savas augstās darba spējas, godprātību un dziļo izpratni par valstiski nozīmīgiem procesiem."
Tikmēr pati Siliņa norādījusi, ka viņu politikā iedvesmo Latvijas sieviešu spēja smagi strādāt, rūpēties par bērniem, vienlaikus domāt par savu profesionālo izaugsmi.
Kariņa valdības koalīcijas partneri – "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība – jau iepriekš pauda gatavību strādāt valdībā ar citu "Jaunās Vienotības" izvirzīto premjeru, bet par iespējām tomēr paplašināt koalīciju izteicās atturīgi.
Arī divi opozīcijas spēki – Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie" –, kurus Kariņš vēlējās iesaistīt valdībā, paplašinot koalīciju, pauda gatavību iesaistīties nākamās valdības veidošanā, solot vērtēt "Jaunās Vienotības" piedāvāto premjera amata kandidātu.
Kariņš par valdības demisiju Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču plāno oficiāli informēt ceturtdien, 17. augustā. Pēc tam prezidents solīja sākt konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pēc kā arī nominēs jauno premjerministru.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem, sākotnēji paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet nedemisionēs, taču pēc dažām dienām tomēr nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
