Krauze skaidroja, ka ZZS nav nekādu "sarkano līniju" pret AS, taču reizē partiju apvienība vēlas noskaidrot situāciju ar turīgu Liepājas uzņēmēju, kuri ziedojuši AS, un Šķēles iespējamo ietekmi uz "Apvienoto sarakstu".
ZZS valdes priekšsēdētājs norādīja uz par oligarhu dēvētā ekspremjera Šķēles atsevišķiem kādreizējiem līdzgaitniekiem, kuri tagad ir pietuvināti AS politiķiem.
Krauze reizē norādīja, ka ZZS atbalsta plašu koalīciju, kurā būtu pārstāvētas visas piecas partijas – "Jaunā Vienotība" (JV), ZZS, "Progresīvie", AS un Nacionālā apvienība (NA).
Attiecībā uz ZZS bažas paustas saistībā ar cita par oligarhu dēvētā, ZZS pirms vēlēšanām izvirzītā premjera amata kandidāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"/ZZS) ietekmi.
AS frakcijas vadītājs Tavars: ZZS izmanto "ķeriet zagli" taktiku, lai novērstu uzmanību no pārmetumiem par Lembergu
Mēģinot "Apvienoto sarakstu" nepamatoti saistīt ar ekspolitiķi Andri Šķēli, ZZS politiķi izmanto "ķeriet zagli" taktiku, lai novērstu uzmanību no pārmetumiem par Aivara Lemberga ilgstošo ietekmi uz ZZS, aģentūrai LETA sacīja AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
AS frakcijas vadītājs uz situāciju raugās ironiski, jo Krauzes izteikumi esot tipiska pieeja Lemberga iemācītā stilā – sastopoties ar problemātisku situāciju, ZZS politiķi cenšoties to pagriezt otrādi, lai būtu pirmie, kuri nokliedzas "ķeriet zagli".
Tavars akcentēja, ka ar Šķēli nav ne reizi runājis, tāpat viņam nav ziņu, ka no AS kāds ar ekspolitiķi sazinātos. Viens no AS līderiem arī akcentēja, ka nevienu nav pilnvarojis būt par starpnieku un ka nekāda saziņa ar Šķēli nenotiekot arī caur kādiem "trešajiem sūtņiem".
Vienīgais konteksts būtu partiju apvienības dibinātāja un premjera kandidāta Ulda Pīlēna (AS) attālākas pagātnes darbība Šķēles savulaik dibinātajā Tautas partijā (TP), taču Pīlēns no TP publiski aizgāja, publicējot atklātu vēstuli, atzīmēja Tavars.
AS frakcijas vadītājs akcentēja, ka partiju apvienībai nav tāda cilvēka kā ZZS, kurš var piezvanīt "no Puzes, no kāda ezera". Bijušie kolēģi Zaļo un Zemnieku savienībā šo piemēru ļoti labi sapratīs, atzīmēja Tavars.
Vaicāts par Krauzes minētajiem Šķēles "līdzgaitniekiem", Tavars atgādināja, ka TP bija tūkstošiem cilvēku, no kuriem daļa vēlāk nonākuši citos politiskajos spēkus. AS politiķis uzsvēra, ka pats nekad nav bijis TP un ka jau 18 gadus ir Latvijas Zaļās partijas biedrs.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem, sākotnēji paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet nedemisionēs, taču pēc dažām dienām tomēr nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu.
Turklāt vairāki politiķi pauda, ka nākamajai valdības koalīcijai jābūt plašākai nekā līdzšinējai, kurā strādā trīs partijas.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
