ĪSUMĀ:
- Sociālo mediju lietotāji aktīvi diskutē par to, vai rudzu maizes programmai atvēlētos 300 000 eiro nevarētu izlietot lietderīgāk.
- Dietoloģe programmu atbalsta, bet uzskata, ka rupjmaize bērnam jāpasniedz saprotamā veidā.
- Akmentiņu–Smildziņu pārsteidz projektam atvēlētā summa.
- Politologs uzskata, ka šie tēriņi ir diskutabli.
Zemkopības ministrija, kurā izstrādāja programmu, iepriekš skaidroja, ka Latvijā kopumā samazinās maizes, īpaši rupjmaizes patēriņš. Rudzu maize esot Latvijai raksturīgs un nozīmīgs pārtikas produkts, kas satur ļoti daudz vērtīgu uzturvielu, tāpēc tā lietošanu uzturā vajadzētu veicināt jau no bērnības.
Rudzu maize ir vērtība, taču pārsteidz projekta izmaksas
Asoc.prof., ārste dietoloģe Laila Meija kopumā atbalsta šādu programmu, kas reizē arī piedāvā izglītojošus pasākumus par šī pārtikas produkta nozīmi kultūrā un uzturā, tomēr viņa uzsver, ka rupjmaize būtu jāpasniedz bērnam saprotamā un saistošā veidā, nevis sausa maizes šķēle, piemēram.
Organizācijas mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa savukārt uzsver, ka rupjmaize patiešām ir vērtīgs un Latvijai raksturīgs produkts, bet viņu pārsteidzot šī summa – 300 000, kas atvēlēta četriem mēnešiem.
"Mani tiešām satrauc, vai ir lietderīgi tik lielu naudas summu veltīt vienam produktam. Jo, ja ir tā, ka Zemkopības ministrija konstatējusi, ka vispārējā mācību programmā par veselīgu uzturu ir nepietiekami pievērsta uzmanība rupjmaizei, tad es domāju, ka šo visu iezīmēto budžetu var veltīt tam, lai mācību programmu papildinātu, pilnveidotu un tas paliktu uz turpmākajiem gadiem, nevis uz četriem mēnešiem," stāsta Akmentiņa-Smildziņa.
Vai šī nauda būtu jāizlieto lietderīgāk?
Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis uzskata, ka mēs neredzam šīs programmas reālo saturu, ņemot vērā, ka tā ir tik ietilpīga. Lielāko daļu naudas, visticamāk, tērētu loģistikai – maizes iegādei un nogādāšanai skolās. Tomēr nav zināms, par kādu maizes apjomu esot runa.
Rajevskis prāto – kādu maizi skolēniem dod pašlaik, ja ne Latvijas?
Eksperts arī iezīmē pašreizējo politisko fonu, kad valstī ir daudz citu nopietnāku problēmu, piemēram, onkoloģijas pacientu aprūpe, kuru risināšanā varētu šo naudu tērēt.
"Valdība ir tās dilemmas priekšā, celt nodokļus vai ietaupīt. Šī komunikācija liek domāt, ka tur ir, kur ietaupīt. Un nevajag nemaz runāt par nodokļu celšanu, ka mums trūkst naudas; kā izskatās – naudas netrūkst. Tas ir tāds kopējais fons, kur ir tā politiskā situācija, ir problēma un vēl fonā ir šie tēriņi, kas ir ļoti diskutabli, kur vienmēr var uzdot jautājumu – priekš kam mēs to darām?" pauž Rajevskis.
Pašlaik jau vairākus gadus skolās īsteno programmu "Latvijas skolas soma", kurā arī piedāvā dažādas izzinošas nodarbības par maizes cepšanas vēsturi un nozīmi mūsu kultūrā. Programmas vadītāja Aija Tūna uz jauno ieceri raugās ar šaubām. Šajā programmā jau esot iekļauta virkne nodarbību, kurās pievēršas rudzu maizei kā daļai no latviešu kultūras. Viņa uzsver, ka jaunā iniciatīva idejiski esot labi vērtējama, bet viņas skatījumā tā dublē jau citu līdzīgu norišu veidotāju darbu un būtu lietderīgāk tos apvienot.
Maiznieku biedrība plāno pieteikties dalībai programmā
Ir zināms, ka šīs programmas īstenošanai var pieteikties biedrība vai nodibinājums, kas apvieno vismaz 10 pašmāju maizes ražotājus un maizes izejvielu piegādātājus. Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs teic, ka plāno pieteikties, un potenciālās maizes ceptuves, kuras pieaicinātu, būtu pašu biedri. No plašākiem komentāriem viņš atteicās.
Biedrības un nodibinājumi var pieteikties līdz 21. augustam, kas ir visai neilgs laiks, ņemot vērā, ka 1. septembris jau ir teju klāt.
