Siliņa norādīja, ka veselības ministrs apliecinājis, – priekšlikumus iesniegs pirmdien, lai lēmumi būtu operatīvi un pacienti saņemtu palīdzību.
"Vēzis ir diagnoze, kas ļoti smagi skar pacientus un būtiski ietekmē arī viņu ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un visu sabiedrību. Onkoloģisko saslimšanu skaits diemžēl palielinās, un ne tikai Latvijā," rakstīja Siliņa.
Nacionālais veselības dienests (NVD) iepriekš norādīja – lai nosegtu akūtās pacientu vajadzības un iekļautu kompensējamo zāļu sarakstā jaunus medikamentus, paplašinātu diagnožu loku un ieviestu citus uzlabojumus, papildus būtu nepieciešami vēl aptuveni 150 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka šobrīd pieejamais budžets būtu jāpalielina par vairāk nekā 50%.
NVD arī atzīmējis, ka pēdējos trīs gados valsts finansējums kompensējamo zāļu nodrošināšanai onkoloģijas pacientiem ir būtiski audzis – no vairāk nekā 57 miljoniem eiro 2022. gadā līdz vairāk nekā 74 miljoniem eiro 2024. gadā. Šogad par šiem līdzekļiem kompensējamās zāles jau tiek nodrošinātas vairāk nekā 18 000 onkoloģijas pacientu, tomēr arī ar to nepietiek, lai apmierinātu visu pacientu vajadzības un mainītu ierobežojošos zāļu apmaksas nosacījumus.
"Uzlabojumi sistēmā notiek ilgstoši un sarežģīti, bet tiem ir jānotiek. Veselības ministrija šogad aktīvi virzījusi jautājumus par kompensējamo zāļu cenu samazināšanu un pieejamības palielināšanu, gan izstrādā jauno veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijā. Veselības ministrijai jāpilda gan Valsts kontroles ieteikumi, gan jāsadarbojas ar pacientu organizācijām, lai identificētu trūkumus sistēmā un piedāvātu pacientu interesēs balstītus risinājumus," norādīja premjere.
Jāatgādina, ka valdība martā jau apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par kompensējamo medikamentu apmaksu. Jaunā kārtība no 1. jūlija paredz, ka medikamentiem, kuriem līdz tam bija noteikts 50% valsts kompensācijas apmērs, tas paaugstināts līdz 75%.
Tāpat valdība martā pārskatīja individuālās zāļu kompensēšanas nosacījumus, paplašinot iespēju pacientiem individuāli saņemt zāļu kompensāciju. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumos, ja kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles konkrētam pacientam nav efektīvas vai ir kontrindicētas, tad pacients varēs saņemt citas zāles attiecīgajai diagnozei līdzvērtīgās izmaksās, bet ne vairāk kā līdz 14 228,72 eiro gadā.
KONTEKSTS:
Situācija ar kompensējamiem medikamentiem Latvijā samilzusi – arvien skaļāk tiek runāts par gadījumiem, kad valsts nereti atsaka zāļu kompensāciju onkoloģisku slimību pacientiem. Tāpat dzirdēti gadījumi, kad ar vienu un to pašu diagnozi, bet atšķirīgām vēža lokācijām, vienam pacientam zāles valsts apmaksā, otram – ne.
Veselības ministrs norāda, ka pie situācijas vainojams finanšu trūkums. Tikmēr pacientu vienīgā cerība ir līdzcilvēku atbalsts, dažos gadījumos nepieciešamās summas ir milzonīgas. Gatavojot nākamā gada budžeta projektu, Veselības ministrija lūgšot papildu finansējumu kompensējamiem medikamentiem. Nacionālais veselības dienests atzīmē, ka visu pacientu vajadzībām valsts kompensējamo zāļu budžetam vajadzīgi vēl 150 miljoni eiro.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzīst, ka tas, ka vienas un tās pašas zāles vienam pacientam apmaksā, bet otram – neapmaksā, nav labi un nav pareizi, un šis jautājums būtu risināms. Savukārt premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") mudina sabiedrību cīnīties par vēža pacientu tiesībām.
