«Aizliegtais paņēmiens»: Krievijas kanāli Latvijā oficiāli slēgti, bet «YouTube» skaties, ko vēlies

Aizliedza kanālus, bloķēja mājaslapas

Kā liecināja pirmā sabiedriskās domas aptauja Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā" drīz pēc kara sākuma, to cilvēku vidū, kuru ģimenē sarunu valoda ir latviešu, par Ukrainu bija 90% un par Krieviju tikai 1%, savukārt to iedzīvotāju vidū, kuru ģimenē sarunu valoda ir krievu, aina bija radikāli cita: Ukrainas pusē bija tikai 22% cilvēku, par Krieviju 21%, un vēl 46% savu izvēli īsti neatklāja.

Tobrīd Latvija pret Krievijas nesto propagandu sāka nopietnu cīņu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) līdz ar pirmajām Krievijas raķetēm slēdza kanālu pēc kanāla un no Latvijas teritorijas bloķēja arī pieejas vairāk nekā 1000 mājaslapām, kuru saturā bijušas Krievijas propagandas pazīmes.

"Tas, kas ir jāsaprot, ka Latvija ir tiesiska valsts. Un mēs visiem šo programmu īpašniekiem pārbaudām gan īpašnieka patiesā labuma guvējus, gan sekojam līdzi arī šim saturam. (..) Ne vienmēr var uzreiz aizvērt. Mēs esam aizvēruši 163 programmas kopš kara sākuma un ik pa laikam aizveram vēl kādu. Un jūs varat ticēt, ka mēs tiešām ļoti rūpīgi pārbaudām, strādājam," norādīja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Latvijā ir paredzēta arī kriminālatbildība, ja kāds piedāvā apiet šos visus ierobežojumus un Krievijas kanālus tomēr izplatīt. Pret to cīnās Valsts policija. "Mums nāk šīs ziņas regulāri nāk gan no iedzīvotājiem, gan arīdzan, protams, sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un arī nevalstiskām organizācijām. Ir izņemti simtiem, pat tūkstošiem dažādu ierīču, iekārtu," stāsta Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Pērn par nelikumīgas piekļuves nodrošināšanu Latvijas aizliegtām televīzijas programmām sākti 13 kriminālprocesi, šogad četri. Tiesā esot jau arī iztiesātas lietas un ir sodītie. Izplatītākie sodi – sabiedriskie darbi un naudas sodi.

Kā cenšas apiet ierobežojumus

Par to, kā var apiet ierobežojumus, "Aizliegtais paņēmiens," jautāja Latvijas Elektroniskās komunikācijas asociācijas (LEKA) vadītājam Ilmāram Muulam. Viņš pastāstīja par tā dēvētajiem VPN jeb virtuālajiem privātajiem tīkliem. Tas nozīmē, ka cilvēka datora vai televizora digitālā adrese tiek mainīta no Latvijas uz kādu citu valsti, kur ierobežojumi nav spēkā.

"VPN tagad, cik pēdējos gados novēroti piedāvājumi, nu kaut kur robežās starp divi un trīs eiro mēnesī, tas pakalpojums nav tik dārgs, lai noskopotos, ja tiešām grib piekļūt šiem aizliegtajiem materiāliem," skaidroja Muuls.

Vēl ir tā saucamās IP televīzijas caur internetu, kas piedāvā dažādu kanālu paku, un šajos kanālu piedāvājumos mēdz būt arī aizliegtie. "Piekļuve šīm paketēm ir pieejama caur ātrgaitas internetu. Un tur tās aplikācijas, ar kuru pieslēgties, var katrs ielādēt iekšā no "Google Play", ja ir "Smart TV" televizors vai dators, kas saprot "Android" sistēmu, vai mobilais telefons. Tur šo aplikāciju var ielādēt, un vienīgā problēma ir samaksāt pieslēgšanās maksu. Pieslēgšanas maksa, nu jāsaka tā, ar ironiju, ir fantastiski liela – pieslēgšanās maksa ir 149 Krievijas rubļi jeb pusotrs eiro," skaidro Muuls.

Policija ķerot piedāvātājus. "Agrāk mēs "ss.com" portālā mierīgi varējām diezgan viegli atrast tur piedāvājumu. Uzinstalēt tādu vai citu televīziju un tamlīdzīgi. Tad šobrīd, nu es teiktu tā – šobrīd tas vairs nav tik vienkārši caur "ss.com" to izdarīt," stāsta Valsts policijas priekšnieks.

Satelīti – vairs nav tik aktuāli

Vēl viena iespēja, kā apiet: var savu satelīta šķīvi uztvērēju pagriezt pret satelītiem, kuri vēl pārraida Krievijas kanālus. "Orbītā ap Zemi riņķo liels skaits satelītu, kur ir ļoti liels skaits arī bezmaksas programmu. Un tur faktiski nav nekāda regulējama. Ja antena to satelītu vizuāli redz, tad arī tā programma ir uztverama," norāda Muuls.

Tiesa, šajā ziņā gan piedāvājums kļuvis stipri mazāks. Muuls norāda, ka šīs programmas praktiski vairs nav pieejamas satelītos, kas ir Eiropas jurisdikcijā: "Tur gan domas dalās, kāpēc tas ir tā, vai šie satelītu operatori paši, tā sakot, ētisku apsvērumu dēļ atsakās šīs programmas izplatīt, vai arī Krievijas pusei vienkārši pietrūkās naudiņa, ar ko samaksāt par tiem satelītiem".

Līdzīgi spriež arī Valsts policija. "Sākotnēji mēs redzējām šo satelīttelevīziju, ja, teiksim, vairāk. To bija savā ziņā vizuāli pat viegli identificēt. Bet šobrīd tas jau ir tāds noiets etaps savā ziņā. Es pat teiktu, šur tur vēl ir, mēs redzam, bet nu tas vairs nav aktuāli," saka policijas priekšnieks.

Taču interese skatīties Krievijas kanālus joprojām saglabājusies. "Un mēs varam paskatīties reģionāli, varam uz to pašu Daugavpili paskatīties. Nu skaidrs, ka tos 70% cilvēkus, kas tur ir, nu tādā, visblīvākajā, sastāvā tieši ar slāvisko izcelsmi, viņus uzrunā. Viņus uzrunā šīs programmas, viņus uzrunā tie koncerti, tā mūzika un vēl un tamlīdzīgas lietas. Bet pa vidu, protams, ka cilvēkiem ir jāsaprot, ka tas režīms to saturu veido Krievijas slavināšanai," skaidro Ruks.

Eksperiments "Montieris." Televīzijas montieris

Tā kā apiet ierobežojumus var un pieprasījums ir, "Aizliegtais paņēmiens" nolēma sarīkot nelielu eksperimentu.

Eksperimenta veidotāji devās uz Latgali, Latvijas reģionu, kur krievvalodīgo iedzīvotāju apdzīvotība ir visblīvākā. Eksperimentu raidījums veica četrās vietās – Balvu novada Baltinavā un Ludzas novada Kārsavā, Zilupē un pašā Ludzā "montieris" devās uz daudzstāvu mājām un piedāvāja cilvēkiem televīzijas kanālus, kurus, iespējams, viņi varētu gribēt, bet kuri viņiem varētu nebūt. Vārdus "Krievijas kanāli" vai "aizliegtie kanāli" nelietoja, par šāda pakalpojuma nodrošināšanu draud kriminālatbildība, un pierobežu rajonos ar Krieviju vērīgu acu un ausu netrūkst.

Vairākiem cilvēkiem intereses par papildu kanāliem nebija. Kāds teica, ka krievu kanālus vispār neskatoties, kāds atzina, ka visi kanāli strādājot, un "man ir internets." Kāds iedzīvotājs, jautāts, vai kā nepietrūkst, teica "Nē, nē. Mēs no "YouTube" skatāmies." Vēl kāds kungs atbildēja: "Es planšetīti ņemu un skatos." Jautāta, par to, kāds ir mājās pieslēgums, vai vietējais, kāda sieviete sacīja: "Nu, stāv tur kaut kāda apaļā (domājams, ka satelītšķivis). Tur puiši sajēdz, es nesaprotu. Rāda. Latviešu kanālus visus rāda." Uz jautājumu, kādus vēl rāda, viņa teica "Kādi vēl tur ir? NTV, "Rossija".. Nē, "Rossija" nav. Tur citi ir, tur latviešu kanāli."

Tiesa, viena sieviete bija ieinteresēta piedāvājumā.

– Labdien! Atvainojos. Es gribēju par TV pajautāt.

– Jā.

– Vai Jums ir visi kanāli, ko Jūs vēlētos redzēt?

– Skaidrs, ka nav.

– A ko Jūs vēlētos redzēt?

–  [..] vispār nav Latvijā.

– A kādi kanāli Jūs interesētu?

– Krievijas kanāli. Tikai ne politika, jā. Dažādi, ko skatīties.

– Labi, paldies. Domāsim.

"Aizliegtais paņēmiens" vairākās vietās izlīmēja arī montiera sludinājumu. Visa eksperimenta laikā atsaucās tikai viena sieviete, kura vēlējās vairāk kanālu.

– Jā.. Mēs vairāk piedāvājam tādu iespēju, paplašināt kanālu paketi.

– Rādīs? Var Baltkrieviju uztaisīt?

– Jā.

– Ja var Baltkrieviju. Cik jāsamaksā, aptuveni?

– Nu, ja Baltkrievija, dekoders, tad sanāk aptuveni 35 (eiro).

– A Krievija rādīs, ne?

– Var uztaisīt arī tā. Var.

–  Lai Krievija un Baltkrievija, ja var.

Taču paplašināt televīzijas kanālu paketi ar Krievijas un Baltkrievijas kanāliem nedrīkst.

Ko skatās un klausās cilvēki

Televīzijas programmu summārie reitingi rāda, ka līdz 2022. gadam skatītājiem bija aktuāli Krievijas kanāli, taču pēc tam – "citi nezināmie kanāli."

Vai tas nenozīmē, ka tie ir tieši tie nelicencētie kanāli? "Uz šo atbilde ir – jā un nē. No vienas puses, bez šaubām, jums ir taisnība, bet, no otras puses, tas arī nav tik viennozīmīgi, jo, piemēram, šajā pašā kopējā statistikā neiet tas, ko cilvēki skatās aplikācijās. Piemēram – TET plus aplikācijā. Jūs tur varat kaut ko paskatīties, kas tur neiet iekšā. Un līdz ar to tas nav viss tik.. tik viennozīmīgi, bet daļa taisnības jums bez šaubām ir," skaidro NEPLP priekšsēdētājs Āboliņš.

Bet ko cilvēki paši stāsta aptaujās, ko tagad skatās, klausās, kur meklē informāciju? Šādus datus var iegūt uzņēmuma "Civitta" mediju paradumu pētījumā, kas veikts pērn 2023. gada oktobrī. Te gan tiek runāts par mazākumtautību grupu, bet var pieņemt, ka lielā mērā tā Latvijā ir arī krievvalodīga.

Dati atklāj, ka visvairāk – 61,3% – skatās televīziju (1. vietā Latvijas Televīzija, 2. – TV3, 3. – ReTV), otrajā vietā sociālie mediji – 58,8% ("Whatsapp", "Facebook" un "YouTube"). Trešajā vietā ir radio, ko katru vai gandrīz katru dienu klausās 44,2% cilvēku. Populārākie trīs kanāli – Latvijas Radio, SWH radio programmas un radio "Baltcom."

Tāpat arī vēl patērē interneta ziņu portālus – 41,5%. Tos patērē katru vai gandrīz katru dienu. Pirmajās divās vietās ir "Delfi" un "Tvnet" versijas krieviski.

Eksperiments "Solovjovs"

"Aizliegtais paņēmiens" atgādina, ka ne tikai šajos datos, bet arī raidījumā veiktajā eksperimentā izskanēja interneta platformas "YouTube" nosaukums.

"YouTube" jau gandrīz 20 gadus pieder ASV tehnoloģiju gigantam "Google", un te saturu izvieto visi, kas vēlas, – cilvēki, uzņēmumi, arī masu mediji, un, piemēram, arī Latvija Televīzija. "Aizliegtais paņēmiens" veica nelielu monitorngu – eksperimentu "Solovjovs".

Vladimirs Solovjovs ir raidījuma "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" vadītājs Krievijas valsts kanālā "Rossija1" un tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem propagandistiem, kas Kremļa interesēs veido sabiedrisko domu.

Tā dēļ viņš līdzās Krievijas prezidentam ir iekļauts ASV un citu rietumvalstu sankciju sarakstos, ir arestēti viņa īpašumi Itālijā, viņš arī nevar vairs ieceļot Eiropas Savienībā. Bet vai viņu var redzēt arī Latvijā?

Kanāls "Rossija1" ir slēgts, tātad it kā ne, bet "YouTube" gan var skatīties. Tam vajag tikai interneta pieslēgumu, tas ir bez maksas, un tur var apskatīties, ko Solovjovs stāstīja pavisam nesen, piemēram, par Ukrainas iebrukumu Krievijā. Ja vēlas noskatīties jaunākos raidījumus, jāieraksta vien meklētājā raidījuma nosaukums, un to var izdarīt.

Tāpat arī "YouTube" pieejams Kremļa lakstīgalas Olgas Skabejevas (kura arī ir sankciju sarakstos) vadīto raidījumu" 60 minūtes" arī Latvijā slēgtajā kanālā "Rossija1". Viņa Ukrainas armiju ir saukusi par "Kijivas teroristiem."

Savukārt, ja ieraksta meklētājā atslēgvārdus "Krievijas ziņas", tad, piemēram, kanāls "Moskva  24" stāsta, cik viss skaisti un labi ir Krievijas galvaspilsētā. Vēl te pilnā apjomā atrodas Baltkrievijas valsts 1. kanāls, kā arī baltkrievu aģentūras ziņu izlaidumi.

Tāpat "YouTube" var apskatīties arī dažādus Krievijas koncertus, piemēram, Jaungada šovu, Putina Jaungada uzrunu, "Jauno vilni," kas tagad notiek Sočos, vai komēdiju šovu "Comedy Club," kur citu joku starpā kādā brīdī šova vadītājs Pavels Voļa Francijas prezidentu Emanuelu Makronu nosauc par sūdu, un visi skaļi smej un aplaudē, vai izskan joki par ASV, ka tur visi homoseksuāļi. Vai par zinātnieku, kurš patiesībā neesot pametis Krieviju, bet esot dzērājs, kurš neko nemaz neesot izgudrojis, un aizbraucis atpūties uz Kipru, jo tas bijis par velti.

Jānorāda, ka lietotne "Telegram" mazākumtautību vidū ir piektais populārākais sociālais medijs, un arī tur ir pieejams viss nepieciešamais gan Solovjova, gan Skabejevas sekotājiem.

Krievijas propaganda izmanto humora šovus

Par "YouTube" Āboliņš saka: "Sākoties karam, mēs ļoti aktīvi ar viņiem komunicējām, un viņi tiešām... dažreiz.. es tagad precīzi neatceros, bet nu nav tas arī tik svarīgi – divu līdz piecu dienu laikā noņēma šo Latvijā aizliegto kanālu oficiālos kontus. Viņi to izdarīja. Arī pēc tam arī ir bijis, ka mēs lūdzam dzēst konkrētus kontus. "YouTube" ir vispretimnākošākais. Jā, ar viņiem dažreiz tā sarakste ir ilga, bet tā pieredze rāda, ka beigu beigās vairumā gadījumu viņi reaģē. Viņi uzliek ģeobloku specifiski Latvijas teritorijai."

Ar citām platformām esot grūtāk, jo īpaši ar "Telegram".  Mēs esam ar "Telegram" komunicējuši gadījumos, ja tiek nelegāli retranslētas programmas, vai mēs esam konstatējuši, ka tiek rādītas programmas, kuras Latvijā ir aizliegts. Tad mēs ar viņiem komunicējam, bet "Telegram" diemžēl ir vienīgā sociālā platforma, kura nekad nav atbildējusi," stāsta Āboliņš.

Informatīvajā telpā krievi izmanto "aso varu", kas ir autoritārām valstīm raksturīga tendence izmantot demokrātisku valstu brīvās, atvērtās mediju telpas, lai tajās izplatītu pašu kontrolētus vēstījumus, norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Viņš arī atgādina, ka NATO "Stratcom" – Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram – pirms daudziem gadiem bija pētījums arī par to, kā Krievija izmanto humora raidījumus un šovus, lai attīstītu prokremliskos vēstījumus.

"Piemēram, skatoties ziņas, cilvēki ļoti kritiski izvērtē, vai ar viņiem nemēģina manipulēt, taču, skatoties humora raidījumus, šie raidījumi tiek uztverti kā nepolitiski, šādu raidījumu skatoties, var atpūsties, bet vienlaikus caur šādiem pasākumiem ir iespējams izplatīt vēstījumus. Līdzīgi arī, piemēram, ar dažādiem kultūras pasākumiem, kuri var tādā slēptā, maskētā, modrību iemidzinošā veidā, izplatīt šādu informāciju," skaidro Balodis.