Virknē Eiropas valstu dezinformācijas vilnis sākās pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumiem šī gada pavasarī. Latvijas Televīzija tolaik vēstīja, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons atkārtoti netieši pieļāvis iespēju, ka uz Ukrainu var tikt nosūtīti šīs valsts karavīri.
Pēc šiem paziņojumiem Lietuvas politiķi diskutēja par iespēju nosūtīt uz Ukrainu Lietuvas instruktorus, kuri uz vietas apmācītu Ukrainas karavīrus. Taču politiķi uzsvēra – šādu risinājumu valsts nerosinās, jo tam vajadzētu lielāku valstu, piemēram, Francijas iesaisti. To maldinātāji ignorēja.
Lietuvas portāla "Delfi" faktu pārbaudītāja Aiste Meidute norādīja – dezinformācijas izplatītāji to pasniedza citā gaismā un apgalvoja, ka Lietuvas politiķi ir gatavi nosūtīt karaspēku tieši uz kara zonu.
"Maijā ārlietu ministra Gabrieļa Landsberģa izteicieni par iespēju nosūtīt mācību misiju uz Ukrainu tika tulkoti kā "lūgums tikt ievilktiem karā".
Video no tikšanās ar Ukrainas delegāciju, kur Landsberģis runā par hipotētiskiem plāniem, vēlāk ar krievu subtitriem tika izplatīts sociālajos medijos. Tieši tāpat gandrīz visi Lietuvas prezidenta un premjerministres izteikumi saistībā ar iespējamo mācību misiju tika tulkoti kā aicinājums uz karu."
Līdzīgi biedēja arī nepatiesu ziņu portāli un sociālo mediju lietotāji Igaunijā. Skaidro Igaunijas "Delfi" faktu pārbaudītaja Marta Vunša:
"Šī gada vasarā nepatiesa informācija par it kā lēmumiem un plāniem nosūtīt karavīrus uz Ukrainu bija plaši izplatīta Igaunijas sociālajos medijos gan igauņu, gan krievu valodā. Viens no populārākajiem apgalvojumiem bija, ka NATO pieteikusi karu Krievijai."
Kāds portāls pēc Makrona paziņojumiem rakstīja, ka Francija nolēmusi pārvietot savu karaspēku uz Ukrainu un pat sākt karu ar Krieviju. Maldinātāji spekulēja, ka arī Igaunijai ir līdzīgs plāns nosūtīt karavīrus uz frontes līniju.
Šis naratīvs Igaunijā izplatīts arī agrāk. Piemēram, portālā ar tādu pašu nosaukumu kā saziņas lietotnei – "Telegram". Šī viltus ziņu lapa Igaunijā uzaudzēja auditoriju ar maldiem par Covid-19. Šoreiz tā publicēja rakstu, ka Igaunijas aizsardzības spēki varētu sūtīt savus karavīrus uz fronti Ukrainā. Lielākai ticamībai atsaucās uz medija "Postimees" rakstu. Taču rakstā Ukraina pat nebija pieminēta. Tajā runāja par iespējamu plānu brīvprātīgi iesaistīt rezervistus citās ārvalstu operācijās. Sociālajos medijos šo melu ziņu pastiprināja ar vēstījumiem par igauņu vīriešu sūtīšanu uz "ukraiņu gaļasmašīnu".
Tajā pašā laikā Igaunijas sociālo mediju lietotāji dalījās ar kādu melīgu Krievijas Aizsardzības ministrijas tabulu. Tajā esot redzams "algotņu" skaits, kas no dažādām valstīm it kā nosūtīti uz Ukrainu.
Taču Igaunija, tāpat kā Latvija un Lietuva, nesūta uz Ukrainu savus karavīrus. Tie Baltijas valstu pilsoņi, kas karo Ukrainā, turp devušies brīvprātīgi.
Lietuvā populāra bija arī biedēšana ar to, ka jauniešus gatavo karam. Lietuvā maldinātāji aktivizējās pēc tam, kad tās parlaments apstiprināja militārā dienesta reformu. Tā paredz obligātu jauniešu iesaukumu pēc skolas beigšanas. Pēc šī lēmuma Lietuvā raisījās baumas sociālajos medijos, ka lietuviešiem nāksies karot Ukrainā.
Savukārt Latvijā ar biedējošiem saukļiem apauga Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa izteikumi Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" augustā par sievietēm armijā. Viņš atbildēja uz žurnālista jautājumu par valsts aizsardzības dienestu:
Gatis Kristovskis (LETA): "Tā brīvprātība, protams, ir skaista lieta, bet vai nebūs tomēr situācija, ka jāiesauc visi 18 gadus sasnieguši jaunieši neatkarīgi no dzimuma?"
Leonīds Kalniņš: Pilnīgi pareizi jūs pateicāt. Es pilnīgi atbalstu to, ka īstenībā jāiesauc abi dzimumi obligātā kārtā.
Šobrīd sievietes var pieteikties dienestam brīvprātīgi.
Partijas "Stabilitātei!" "TikTok" lapā un tās līdera Alekseja Rosļikova "Telegram" kanālā parādījās apgalvojumi, ka "meitenes" armijā palīdzēšot naudas apgūšanā. Savukārt dezinformators Rūdolfs Brēmanis "TikTok" un "Facebook" video pasniedza šo ideju jau kā izlemtu faktu: "Obligātais dienests Latvijā meitenēm, jaunietēm. Nu, tagad iesauks meitenes piespiedu kārtā un gatavos frontei, karam."
Šos apgalvojumus viņš izsaka bez jebkādiem pierādījumiem.
Par Krievijas dezinformācijas upuri kļuva arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Lietuvas parlamenta deputāts Aurēlijs Veriga viņam jautāja – kur ministrs ar ģimeni plāno pārcelties. Šis jautājums radās pēc baumām sociālajos medijos, ka ministra sieva it kā pārdod savu privāto skolu biznesu. Uzņēmuma preses pārstāve to noliedza.
Par spīti tam, šo vēstījumu izmantoja Kremļa dezinformācijas izplatītāji, stāstot, ka "žurkas pamet grimstošo kuģi". To arī saistīja ar ideju, ka Lietuvu galu galā ievilks karā vai ka Krievija tai uzbruks.
Igaunijā līdzīgi kā Latvijā prokrieviski profili ar ievilkšanu karā bieži biedē platformā "TikTok".
Igaunijas Delfi žurnālisti nesen veica eksperimentu, izveidojot tur jaunu profilu un skatoties, kā tas nokļūst dezinformācijas krustugunīs.
"Tikai vienā platformas lietošanas stundā algoritms mums piedāvāja ap 100 nepatiesu ierakstu, Krievijas kara propagandu un baiļu izraisīšanai paredzētus video. Piemēram, vienā bija jautājums: "Vai jūs dosities karā, ja Igaunijā sāksies karš?" Šis video guva lielu ievērību Igaunijā," stāstīja Igaunijas "Delfi" faktu pārbaudītaja Marta Vunša.
Šajā platformā popularitāti guva arī kāds it kā bijušās premjerministres Kajas Kallasas citāts. Viņa esot sacījusi, ka Igaunija nevēloties miera sarunas ar Krieviju, bet gan gribot karu un uzvaru. Tā nav taisnība. Kallasa neko tādu nav teikusi, bet gan norādījusi – Ukrainai šajā karā jāuzvar.
Vēl vienu Kremļa propagandas uzbrukumu Kallasa šovasar saņēma brīdī, kad tika nominēta Eiropas Savienības augstās ārējās un drošības politikas pārstāves amatam. Sociālajos medijos tika izplatīts foto, kur viņa kā pusaudze sēž kopā ar vecākiem skaisti iekārtotā istabā. Attēlam bija pievienota norāde, ka, lūk, cik patiesībā labi cilvēki esot dzīvojuši padomju laikā. Taču foto ir no laika, kad Igaunija jau bija atguvusi neatkarību, bet tajās redzamās smalkās mēbeles Kallasas vecmāmiņa bija saglabājusi no 30 gadiem, kad Igaunija bija neatkarīga un plaukstoša valsts. Apmelojošo vēstījumu publicēja gan Krievijas mediji, gan prokrieviski konti interneta platformās. Igaunijas "Delfi" žurnālisti konstatēja, ka populārākie šāda veida ieraksti dažādās valodās bija guvuši gandrīz 1,8 miljonus skatījumu.
Atgriežoties pie biedēšanas par karu, vēlreiz jāpieskaras Latvijai. Prokremliskie aktīvisti šovasar tam izmantoja kādu iniciatīvu portālā "Manabalss.lv". Kāda domubiedru grupa piedāvāja aicināt sabiedrotos izvietot kodolieročus Latvijas teritorijā. Lai iniciatīvu nodotu izskatīšanai Saeimā, tai vajadzīgi 10 tūkstoši parakstu. Šobrīd to parakstījuši daudz mazāk – aptuveni 400 cilvēku. Tas gan netraucēja "Telegram" kanālam Baltijas antifašisti rakstīt "Latvieši paraksta kodolpašnāvības petīciju." Valsts drošības dienests pērn rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret sešiem cilvēkiem par noziedzīgās organizācijas Baltijas antifašisti vadīšanu un piedalīšanos tās pastrādātajos noziegumos. Šim "Telegram" kanālam ir vairāk nekā 20 tūkstoši sekotāju.
Viedokli šajā jautājumā pauda arī ļoti populārais Latvijas tiktokeris Iļja Černogorods jeb Iļja Magnuss, kura profilam ir 4,5 miljoni "patīk". Īso video blogeris parakstīja vārdiem: "NATO kodolieroči Latvijā." Viņš tajā kritizē iniciatīvas iesniedzējus, kuri cenšoties nokaitēt atmosfēru: "Klausieties, jūs taču redzat, pie kā noved konflikta eskalācija. Varbūt pamēģināsim kaut kā mierīgi padzīvot?"
Šis blogeris regulāri krievu valodā runājošajai auditorijai kritizē valdību, pavairo maldinātāju un opozīcijas partiju radīto saturu.
Tātad šobrīd nav nekāda pamata apgalvojumiem, ka Baltijas valstu valdības tagad sūtīs cilvēkus karot uz Ukrainu vai karot pret Krieviju.
Taču sociālo mediju maldinātāji un prokremliski blogeri izmanto katru iespēju, lai biedētu sabiedrību un izplatītu maldus.
