Visā Latgales reģionā bioatkritumu pārstrādi var veikt tikai viens poligons – "Cinīši" Augšdaugavas novada Demenes pagastā, taču pagaidām tur nonāk vien Daugavpils bioatkritumi. Pārējām pašvaldībām līgumi vēl nav noslēgti. Bioatkritumi apsaimniekotājiem finansiāli nav izdevīgi, tāpēc tie nesteidzas klausīt likumu un sakārtot līgumattiecības.
Lielākā daļa uzrunāto rēzekniešu nešķiro bioloģiski noārdāmos jeb pārtikas atkritumus. Privātmāju īpašnieki veido kompostu.
"Dzīvoju laukos. Visi dārzeņi aiziet vienā bedrē, pēc tam to izmantoju dārzam."
"Man ir sava mājiņa, es sen, sen jau šķiroju."
Savukārt daudzdzīvokļu māju iemītnieki kā galvenos nešķirošanas iemeslus norāda nezināšanu, smaku un nevēlēšanos mainīt savus paradumus.
"Tikai smaka būs pie mājas."
"Es vienkārši metu tajā miskastē, nekompostēju. Ja būtu pie mājām brūnais biokompostēšanas konteiners, tad, jā, varētu, tā būtu ērtāk."
Arī Rēzeknes pašvaldība īsti nemotivē cilvēkus to darīt.
"Nav izdevīgi. Būs smaka, būs tārpi. Pagaidām mūsu "Rēzeknes namsaimniekam" neviena [tāda konteinera] nav." Tā atbildēja "Rēzeknes namsaimnieka" pārstāve, kad Latvijas Radio kā iedzīvotājs zvanīja un interesējās par iespēju pie savas daudzdzīvokļu mājas uzstādīt brūno konteineru bioatkritumu šķirošanai.
Sākotnēji soli priekšā izvirzījās Ludzas novada pašvaldība, kas jau janvārī pie daudzdzīvokļu mājām Ludzā izlika 19 brūnos konteinerus.
Kā stāsta SIA "Ludzas apsaimniekotājs" Sanitārās attīrīšanas iecirkņa vadītājs Armands Rudovičs, gada sākumā cilvēki bijuši kūtri, taču pamazām palikuši arvien aktīvāki bioatkritumu šķirotāji. "Tagad, tuvojoties rudenim, mēs jau redzējām labāku tendenci pēc apjoma un cilvēki arī sāka šķirot apzinīgāk. Kvalitātes ziņā ir dažādi, bet, lai pieradinātu cilvēkus, mēs sākumā tik strikti neskatījāmies uz kvalitāti."
Taču septembris atnāca ar ziņām, ka "Ludzas apsaimniekotājs" vāc nost brūnos bio konteinerus, jo uzņēmumam tas nes zaudējumus.
"Uz doto brīdi tas mums sanāca dārgi, jo vienkārši nav kur likt tos bioloģiski noārdāmos atkritumus. Galu galā mums nācās nodot visus šos savāktos atkritumus kā cietos sadzīves atkritumus, bet likums paredz, ka mēs varam attiecināt krietni mazāk tarifu nekā cietajiem sadzīves atkritumiem," saka Rudovičs.
"Ludzas apsaimniekotājs" vaino atkritumu poligonu "Cinīši", jo tas neņem pretī šos bioatkritumus. Tikmēr poligona "Cinīši" valdes loceklis Aivars Pudāns skaidro – vaina ir nenoslēgtos līgumos. Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca pie viņiem ir palaista un šobrīd darbojas testa režīmā, pieņemot Daugavpils iedzīvotāju radītos pārtikas atkritumus, bet pārējām pašvaldībām – jāslēdz līgumi un pēc tam jānodrošina, lai atvestajiem bioatkritumiem nebūtu sadzīves atkritumu vai būvgružu piejaukumi.
"Es esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka tajos brūnajos konteineros, ko viņi savāc, nav tā produkta, ko uzreiz var vest tunelī. Ja būs jālaiž caur šķirošanas līniju, mēs to visu ekonomiju skaitīsim," teic Pudāns.
"Cinīši" Augšdaugavas novada Demenes pagastā ir vienīgais poligons reģionā, kas pēc Latgales atkritumu apsaimniekošanas plāna vispār drīkst pieņemt un pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus. Tas nozīmē, ka no Ludzas, Rēzeknes un Jēkabpils pašvaldībām būs jāmēro vairāk nekā 100 kilometru attālums.
Tas sadārdzina izmaksas, lai gan pēc likuma bioatkritumu tarifam jābūt par 40 procentiem zemākam nekā par sadzīves atkritumiem.
SIA "ALAAS" atkritumus apsaimnieko Rēzeknes pilsētā un novadā, kā arī daļā Ludzas novada. Uzņēmuma izpilddirektors Jurijs Petkevičs norāda – cilvēki būs vairāk jāizglīto, lai bioatkritumu konteineros nonāktu tikai tur paredzētie atkritumi, tāpat svarīgi būs optimizēt transporta izmaksas. "Šajā gadījumā loģistika varētu būt sekojoša, ka mēs vācam no visa mums piederošā reģiona, izkraujam poligonā, veicam vizuālu apskati un tad kraujam iekšā lielākā mašīnā, lai vestu uz Cinīšiem. Šajā gadījumā loģistika ir svarīga, lai uz vienu un to pašu kilometru aizvestu maksimālu tonnāžu."
Jau vismaz trīs gadus iepriekš bija zināms, ka no šī gada sākuma pārtikas atkritumu šķirošana būs obligāta. Ir pagājuši jau astoņi mēneši, bet šķirošanas vietā vēl aizvien notiek sarunas par tarifiem un lielākajai daļai Latgales pašvaldību līgumi par bioatkritumu nodošanu pārstrādei nemaz nav noslēgti. Par likuma izpildi atbildīgas ir tieši vietvaras.
Rēzeknes un Ludzas pašvaldībās skaidro, ka uzticas un paļaujas uz savām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas jomā. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijā, kas ir atbildīga par atkritumu apsaimniekošanas jomu, teic, ka pašvaldību sekmes bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā vērtēs vien nākamgad.
