Mobilitātes nedēļā aicina izmantot sabiedrisko transportu
Daudzviet Eiropā ar saukli "Taupi enerģiju" šonedēļ norisinās mobilitātes nedēļa. Arī Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti izvēlieties kādu no videi draudzīgiem pārvietošanās veidiem.
Šā gada Eiropas mobilitātes nedēļā īpaša uzmanība tiek pievērsta publiskajai telpai. Eiropas mobilitātes nedēļas mērķis ir aicināt sabiedrību dažādot ikdienā izmantotos pārvietošanās līdzekļus, dodot priekšroku videi draudzīgākiem risinājumiem, tādējādi ne tikai mazinot satiksmes sastrēgumus un transporta izplūdes gāzu apjomu, bet arī uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
No Latvijas mobilitātes nedēļā ir iesaistījušās trīs pilsētas – Rīga, Jūrmala un Cēsis.
"Tas ļauj aizdomāties, kā pamainīt savus paradumus ikdienā, un tas palīdz arī pašām pilsētām veicināt mobilitāti," norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre.
Rīgas pašvaldība ar saukli "Kopīga vide, kopīgs ceļš!" šajā nedēļā organizēs dažādus tematiskos pasākumus un diskusijas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību mobilitātei, videi draudzīgiem pārvietošanās veidiem, kā arī tehnoloģijām un risinājumiem, ar kuru palīdzību var uzlabot pilsētvidi.
"Rīdzinieks var vairāk ikdienā pārvietoties ar kājām vai ar sabiedrisko transportu," norādīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība").
Eiropas mobilitātes nedēļā aicināti iesaistīties arī pilsētas uzņēmēji un organizācijas, aicinot savus klientus vai darbiniekus ikdienas gaitām izvēlēties videi draudzīgus pārvietošanās veidus. Eiropas mobilitātes pasākumi Rīgā noslēgsies sestdien ar krāšņo Tvīda braucienu no Vidzemes tirgus līdz Āgenskalna tirgum.
Iedzīvotāji un pilsētas viesi gan norāda uz infrastruktūras trūkumu, gan slavē
Vērtējot mobilitātes iespējas Rīgā, ielās uzrunātie cilvēki gan norāda uz infrastruktūras trūkumiem, gan arī ir apmierināti, un daļa arī vērtē, ka bieži tā ir arī pašu iedzīvotāju izvēle, vai veikt kādu nelielu attālumu ikdienā kājām vai ar divriteni vietās, kur pilsētas centrā tas nav apgrūtinoši.
Tāpat Latvijas Radio viedokli vaicāja arī pilsētas viesiem no citām pilsētām, kuriem savukārt grūtības sagādā velo pārvadāšanas iespējas vilcienos.
"Daļa pilsētas ir ērta. Neērti ir ceļi, kur nav veloceliņu un tur, kur sākās bruģis, tur vienkārši nav ērti ar velosipēdu."
"Kamēr tu esi Rīgas centrā, viss ir kārtībā, tiklīdz tu esi ārpus centra, tur ar riteni nav iespējams pabraukt, jo tur visur ir 10–15 centimetru apmales."
"Es nekādas neērtības neizjūtu, bet tālāk jautājums, man liekas, ir tikai un vienīgi par kaut kādām ekstrām, piemēram, ir krustojumi, kuros nobremzē pie luksofora un var nolikt kāju uz tāda paaugstinājuma un, ja tādas vietas būtu vairāk, tad būtu ērtāk. Vēl no uzlabojamām lietām ir Vanšu tilts, nu, tā ir diezgan briesmīga lieta, tur nevar izmainīties."
"Es braucu ar riteni tikai līdz stacijai Jelgavā. [Uz Rīgu līdzi neņemu], jo jaunajos vilcienos nav, kur divriteni novietot."
"Man liekas, ka tagad ir ērti un man ir elektromobilis. [Uzlādes stacijas] pilsētā gribētos vairāk."
Savukārt Rīgas centrā sastaptā Stokholmas iedzīvotāja Petra atzina, ka ar divriteni ikdienā Rīgā nebrauc, jo daudzviet pa ietvēm baidās pārvietoties kopējā plūsmā ar gājējiem.
"Ir ļoti ērti kā gājējam Rīgā pārvietoties īsās distancēs, bet man nepatīk braukt ar velosipēdu uz ietves, jo tur ir gājēji un viņi pārvietojas lēnāk. Tas rada vairāk iespējas sadursmēm, tāpēc it kā ērtāk būtu pārvietoties pa ielām, bet tur atkal man būtu bail no automašīnām. Es dotu priekšroku speciāliem celiņiem tikai velobraucējiem. Tāpat es Rīgā neesmu pārāk bieži braukusi ar sabiedrisko transportu, bet tas šķita ērts un, man šķiet, ka šeit tas ir nepietiekami izmantots," atzina Petra.
Pārbūvējot Rīgas ielas, tagad varēs izmantot rokasgrāmatu
Kā pārbūvēt ielu, lai tā atbilstu visiem vajadzīgajiem principiem? Tas ir ietverts jaunajā Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmatā. Pārbūvējot ielas, projektētāji ikdienā daudz jautājumu uzdevuši Rīgas pilsētas arhitekta dienestam, taču, lai atvieglotu viņu darbu un projekts ātrāk virzītos uz priekšu, vairāk nekā 100 lapaspušu grāmatā apkopots viss – ieteicamais ceļu platums, cik daudz apzaļumojumu var būt uz ielām un arī mobilitātes piramīdas.
Cik daudz vietas paredzēt satiksmes dalībniekiem? Kā līdzsvarot gan satiksmes, gan publiskās ārtelpas vajadzības? Arhitekti nu ir izveidojuši Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmatu, kas atbild uz jautājumiem, kuri ielu veidotājiem rodas, projektus veidojot.
"Arhitekta dienests ir radījis tādus kā priekšnosacījumus. Un tad, kad projektētāji ķersies klāt katrai ielai, viņi izmērīs, skatīsies, kas tajā ielā ietilpst. Kā, pēc kuras kategorijas atbilst, lai pēc tam varētu iet uz priekšu jau ar projektēšanu," skaidroja Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
"Vienlaikus arī plašāka sabiedrība tajā var ieskatīties, tas ir domāts kā tāds izglītojošs materiāls, kur var uzzināt, piemēram, cik platai ietvei jābūt, lai pa to var ērti pārvietoties, cik vietas vajadzīgs āra kafejnīcai uz ietves, cik liels platums nepieciešams, lai veidotu apstādījumu joslu utt.," skaidroja pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.
Rokasgrāmatā aprakstīti gan galvenie principi ielu veidošanā, gan vajadzīgā kvalitāte, kā arī parametri – brauktuvju platums, labiekārtojumu joslas un arī ietvju lielums. Izveidota arī mobilitātes piramīda.
"Pirmajā vietā mums ir gājējs. Mēs labi zinām, ka ikdienas projektos to ir grūti ievērot, ka mašīnas bieži ņem virsroku un pieprasa vairāk telpas," sacīja Rīgas pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.
Vilhelma Purvīša iela ikdienā ir visai noslogota. To izmanto gan gājēji, gan riteņbraucēji, gan arī autotransports. Un tā arī būs pirmā iela, kuras pārbūvē tiks izmantota jaunā tipoloģijas rokasgrāmata. Plānots, ka tur būs gan vairāk zaļumu, gan arī izbūvēta velojosla, kas samazinās brauktuvi.
Ielas ir arī sadalītas dažādos tipos. Mierīgas satiksmes ielas uzskatītas kā E kategorijas, mērenas – E un D, savukārt, D un C kategorijas ielas ir intensīvas satiksmes. Piemēram, intensīvas ielas ir Lubānas, Kalnciema un Satekles ielas.
"Mēs esam centušies ielikt šeit arī ļoti specifiskas, mazas lietiņas par ietvju detaļām, piemēram, par kurām ir daudz jautājumu un vienmēr ir daudz risinājumu, no kuriem izvēlēties, un tad mēs esam ielikuši to, ko mēs esam izvēlējušies kā labāko. Piemēram, pārsteidzoša lieta ir tas, ka ļoti daudzos ielu projektos šobrīd ir paredzētas velonovietnes. Un tas, ko projektētāji bieži aizmirst, – viņi paredz velo statīvus, bet, protams, ir arī velosipēds, kuram ir savs garums," piemēru minēja Rīgas pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.
Viņa vērtēja, ka pilsētā ielu projektēšanā patlaban vairāk dominē satiksmes vajadzības, nevis publiskās ārtelpās vajadzības, kas savukārt nodrošina augstāku ceļu satiksmes drošību, mazāku troksni un gaisa piesārņojumu iedzīvotājiem.
Bez jau pieminētās Vilhelma Purvīša ielas vēl ar šīs rokasgrāmatu drīzumā tiks pārveidots Dzirnavu ielas posms un arī Vaļņu iela.
Biedrība: Diskusijas ir, bet rezultāta nav
Savukārt apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Kārlis Krēķis gan norādīja, ka situācija pilsētā ilgstoši neuzlabojas, īpaši gājējiem.
"To labi parāda arī pilsētas budžets, kam tiek tērēta infrastruktūrai paredzētā nauda, principā 1% apmēram tiek veloinfrastruktūrai un gājējiem tur pavisam nedaudz," norādīja Krēķis.
"To mēs arī redzam šovasar, kad tiek asfaltētas brauktuves, bet ietves paliek bedrēs. Attieksme ir tāda, ka formāli viss atbilst – plānošanas dokumenti, prioritātes, attīstības plāni to paredz. Tāpat arī diskusijas, kas tagad notiks Eiropas Mobilitātes nedēļā, kas ir par to, kā mēs varam kaut ko darīt, uzlabot. Diskusija katru gadu atkārtojas, bet rezultātu nav," sacīja Krēķis.
