Algas pieaugumu paredzēts apturēt publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Paredzēts, ka viņu atlīdzība nevarēs pārsniegt uz 2024. gada 31. augustu noteikto apmēru.
Grozījumus lūdz skatīt steidzamības kārtā
"Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība būtu efektīva un pārredzama, kā arī to valdes un padomes locekļiem noteiktā atlīdzība būtu konkurētspējīga, bet arī samērīga. Sabiedrības interesēs ir gūt maksimālu labumu no publiskas personas īpašumā esošajiem aktīviem, un to izmantošanai ir jāatbilst valsts vai pašvaldības izvirzītajiem mērķiem," rakstīts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.
"Gadījumos, kad valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība nav komerciāla rakstura un tās ienākumus lielākoties veido publiskais finansējums, valdes un padomes locekļu atalgojuma jautājums ir īpaši vērtējams, tai skaitā iepretim valsts budžeta iespējām. Šobrīd vadlīnijas par valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanu formāli paredz, ka kapitālsabiedrībās, kurās ieņēmumus vairāk nekā 80% apmērā veido publiskais finansējums, atlīdzības apmēru var noteikt līdz 20% zemāku nekā atlīdzība līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā attiecīgajā nozarē. Tajā pašā laikā vadlīnijas paredz arī vairākas atkāpes iespējas no šī ieteikuma. Tas attiecīgi paver iespējas atlīdzību palielināt, kā rezultātā faktiskā atlīdzība var sasniegt vai pat pārsniegt privātā sektora atlīdzības apmēru," akcentē Valsts prezidents.
Valsts prezidents vērš arī uzmanību uz to, ka pašreizējās valsts budžeta iespējas ir ierobežotas. Svarīgākā prioritāte 2025. gada budžeta veidošanā ir stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību.
Tāpat ir citas nozares ar samilzušām vajadzībām, tai skaitā tās, kurās darbojas nekomerciālās valsts kapitālsabiedrības. Likumdevējam ir jāizvērtē visi pieejamie rīki, lai maksimāli ierobežotu nepieciešamību budžeta vajadzību finansēšanai izmantot instrumentus, kas var negatīvi skart visu sabiedrību.
Uz diviem gadiem terminēta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības pieauguma ierobežošana un nekomerciālo kapitālsabiedrību gadījumā – atlīdzības noteikšana 80 % apmērā salīdzinājumā ar atlīdzību privātajā sektorā bez iespējām piemērot citas atkāpes atlīdzības paaugstināšanai – ir viens no šādiem rīkiem, norāda prezidenta kancelejā.
Valsts prezidents aicinājis Saeimu likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.
Politologs: Algas būtu jāiesaldē arī citām amatpersonām
Politologs Juris Rozenvalds intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pozitīvi vērtēja Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu, kas gan neatrisinās visas nākamā gada budžeta problēmas.
Taču būtu jāiet vēl tālāk – jārosina iesaldēt arī ievēlēto un Saeimas iecelto amatpersonu algas, kuras nākamgad pieaugs par 6%.
"Šāda iniciatīva būtu vēlama, tādējādi parādot, ka valsts un sabiedrības intereses ir augstākas par personīgo labklājību," piebilda Rozenvalds. "Saeimas deputātiem vajadzētu nobalsot, ka [viņi] algas pielikumu nesaņems tos pašus divus gadus. Tas būtu signāls vēlētajam."
KONTEKSTS:
Jāatgādina, ka likuma iniciatīva tapa, reaģējot uz topošā "Latvijas Sabiedriskā medija" (LSM) vadības plānotajām algām. Pašlaik norit konkurss uz LSM valdi, un paredzēts, ka valdes locekļiem alga būs 9200 eiro, bet valdes priekšsēdētājam – 10 100 eiro mēnesī.
Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.
Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025. gada 1. janvārī.
