Pirmdien, 16.oktobrī, skolās zvans uz stundām skan kā ierasts un ārēji manīt neko nevar, taču zināms – jau atkārtoti naktī izglītības iestādes savos e-pastos saņēma draudu vēstules. Pēc atkārtotu draudu vēstuļu saņemšanas Valsts policija ir informējusi skolas un bērnudārzus par tālāko rīcības plānu, aicinot iedzīvotājus sekot policijas norādēm, saglabāt mieru un neļauties panikai.
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis pastāstīja, ka primāri skola rīkojas atbilstoši Valsts policijas instrukcijām. "E-klases sistēmā mēs, protams, arī informējām vecākus, un vēl nākamā reakcija ir tāda, ka mēs lūdzām klases audzinātājiem pārrunāt [situāciju] ar skolēniem klases stundās. Es pats arī esmu klases audzinātājs, un es pārrunāju, skaidrojot ārējos riskus jeb ārējos kiberuzbrukumus, mēģinot izprast, lai skolēni kritiski domātu un uz tiem nereaģētu," pastāstīja Priekulis.
Sazinās ar Valsts policiju un informē vecākus arī Ikšķiles vidusskola. Kā pastāstīja skolas direktora pienākumu izpildītāja Solvita Zirne, skolēniem jautājumi par notiekošo ir, taču lielu satraukumu vai bažas skolēnu vidū nav nācies novērot.
"Mēs esam pārrunājuši drošības noteikumus, esam arī pedagogiem izsūtījuši "CERT.lv" ieteiktos materiālus, ja tiek saņemti draudu e-pasti. Mums ir notikusi arī vadības sanāksme, un arī mums visu pagājušo nedēļu notika skolas vecāku sapulces. Kopā ar skolas vecāku padomi esam pieņēmuši lēmumu, ka šobrīd skolās, ja bērni ir aizmirsuši mājās kādu lietu vai mantu, tad tā vairs netiek ienesta. Katru dienu mums skolā dežurē pašvaldības policists, kas nepārtraukti staigā, skatās un vēro drošību skolā," pastāstīja Zirne.
Rīgas 25. vidusskolas psiholoģe Sanita Paula skaidroja, ka šādi draudi ir viens no veidiem, kā ietekmēt lielas cilvēku masas, kur vājākais punkts ir bērni, jo viņi var būt psiholoģiski vai emocionāli jūtīgāki. Tāpēc skolām ir svarīgi sagatavot atbalsta personālu, savukārt vecākiem noskaidrot, kā skolās notiek informācijas apmaiņa ar vecākiem.
"Pirmkārt, mājās noteikti [vecākiem] arī vajadzētu pārrunāt šos jautājumus, ka tādas situācijas var būt, saglabāt mieru. Un bērniem arī mācīt to – ja skolā ir tāda situācija, tad noteikti ievērot visas norādes, censties netaisīt paniku, saglabāt maksimāli mieru, cik nu tas ir iespējams tādos apstākļos. Un skolās, protams, ir arī rīcības shēma, kā rīkoties ārkārtas situācijās, arī evakuācijas plāns. Būtu labi vēl zināt, kā skola var sazināties ar bērna vecākiem, kā skolās notiek informācijas apmaiņa ar vecākiem," norādīja Paula.
Arī vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzsvēra, ka ir svarīgi bērnu uzklausīt. Vecākiem nav jāzina atbildes uz visiem jautājumiem, tāpēc informāciju uzticamos avotos ar bērnu var meklēt arī kopā.
"Būtiski arī pašiem vecākiem saprast, kā es pats par to jūtos, varbūt tās bailes ir manī, un tad bērns to visu kopē. Saprast pašiem, ko es zinu par šādām situācijām, vai es pats izprotu, kāpēc tiek sūtīts, ko nozīmē zema riska vai augsta riska draudi, kā ir jārīkojas, ja, piemēram, es kā vecāks saņemu draudu vēstuli un kā noteikti nav jārīkojas," norādīja Akmentiņa-Smildziņa.
Organizācijas vadītāja arī norādīja, ka šajā situācijā ir ļoti svarīgi bērnu uzklausīt,
nevis viņu mācīt, bet ieklausīties un saprast, vai bērnam ir satraukums, bažas, kādas pārdomas.
Un tad nepieciešamības gadījumā, piemēram, vērsties pie skolas atbalsta personāla, piemēram, skolas psihologa. Var negaidīt, kad bērns par to runās pats, bet vecāki pirmie var runāt ar bērniem. Vecākiem nav jāzina atbildes visās situācijās, tāpēc nav jābaidās vērsties pēc palīdzības pie citiem speciālistiem.
Šonakt draudu e-pasti izsūtīti vairāk nekā 300 adresēm, LTV informēja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Tikmēr iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") norādīja uz hibrīdkaru un to, ka šādas vēstules saņem arī iestādes un organizācijas Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Tāpēc tiesībsargājošo iestāžu darbinieki sadarbojas, lai atklātu šos noziegumus, taču sākotnējā informācija liecina, ka sūtītāji nebūs viegli izsekojami.
"Pašlaik tie ir tiešām zema riska draudi. Es paļaujos uz Valsts policijas un Valsts drošības dienesta analīzi. Tas arī ir vienīgais avots, no kura var tikt pieņemti kaut kādi lēmumi. Tas ir mērķis destabilizēt situāciju, atkal izraisīt jaunu satraukuma vilni, aicinu uz to nepaļauties. Tajā pašā laikā, nu jā, mums ir jādzīvo situācijā, kur mums ir jābūt modriem," sacīja ministrs.
Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka identiska satura draudu e-pasti izplatīti arī citām Latvijas iestādēm, tajā skaitā tiesām un pašvaldībām. Policija ir saziņā arī ar šīm iestādēm.
KONTEKSTS:
Aptuveni 300 mācību iestādēs visā Latvijā 10. oktobrī saņēma e-pastus par iespējamiem drošības riskiem, līdzīgus draudu e-pastus naktī uz 11. oktobri saņēma arī aptuveni 400 bērnudārzu.
Valsts policija norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, draudu līmenis tiek raksturots kā zems un evakuācija iestādēs nav nepieciešama. Policija arī norādīja, ka šāda veida uzbrukumi nav jauni un šis avots darbojies arī Polijā un ASV.
Arī Valsts drošības dienests (VDD) informēja, ka terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas zems un VDD rīcībā esošā informācija neliecina, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties.
