Skolotāji ir sarūgtināti, stāsta Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka. Saņemot tarifikācijas lapu, ir bijis nepatīkams pārsteigums – ar tādu pašu klašu skaitu un pienākumu apjomu kā pērn alga bijusi par gandrīz 50 eiro mazāka.
"Būtībā, no vienas puses, mēs it kā apmaksājam tās lietas, par ko skolotāji vienmēr vaimanā – par labošanu, gatavošanos stundām. Bišku vairāk. Bet mēs ierobežojam iespēju strādāt tik daudz kontaktstundu, cik daudz skolotājs varbūt būtu spiests darīt, lai nopelnītu cilvēka cienīgu algu," sacīja Ratinīka, norādot, ka lielākā problēma ir komunikācijā.
"Manuprāt, jebkura no amatpersonām, kas tagad plātīsies ar sasniegumiem, viņai vajadzētu iekšēji varbūt paklusēt un pajautāt sev – vai tiešām es komunicēju šo jautājumu pareizi,
vai tiešām mans mērķis bija runāt par to, ka mēs tagad esam paaugstinājuši tik dāsni algas... Mēs neesam uzrunājuši visus skolotājus, mēs neesam motivējuši visus skolotājus. Godīgi sakot, nav iespējams izsekot visām šīm spēlītēm."
Rīgas domē (RD) sacīja, ka sabalansēta slodze skolotājam nozīmē lielāku tarificēto stundu skaitu. Taču jārēķinās ar to, ka nodrošināt tādu pašu samaksu par stundu var tikai tad, ja pietiek finansējuma.
RD Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa skaidroja: "Pat pie tā skolēnu skaita, kas bija iepriekš, jo nauda joprojām seko skolēnam, mēs pēc šiem principiem arī pārdalām finansējumu skolām. Mēs ņemam vērā arī ārējo normatīvu prasības, vidējās skolēnu izmaksas, vidējos koeficientus un, salīdzinot ar to, kāda ir pieeja – nekas šogad nav mainījies."
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu Rīgā kontaktstundu un tarificēto stundu skaits ir krietni palielinājies, un tas daudzās skolās radījis stundu maksas samazinājumu. Tas tāpēc, ka skolās ir centušies sabalansēt stundu skaitu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka
skolotāju algu samazinājums varētu būt saistīts ar finansējuma aprēķiniem, pašvaldībām piešķirto resursu pārdalījumu, skolēnu skaita samazinājumu un citiem iemesliem.
"Daļa jautājumu ir risināmi skolas līmenī, citi – pašvaldības līmenī. Bet mēs arī šobrīd varam pateikt, ka, iespējams, nacionāla līmeņa aprēķini arī tomēr nav korekti. Tāpēc mēs veicam šobrīd izglītības pārvalžu aptauju un ceturtdien mēs aicinām ministriju sniegt skaidrojumus," norādīja Vanaga.
IZM uzsvēra, ka
finansējums pašvaldībām ir piešķirts, un ministrija izvērtēs, kā pašvaldībās ir veikta finansējuma pārdale.
LIZDA uzsvēra – arodbiedrības tālāko rīcību izšķirs IZM sniegtie skaidrojumi.
KONTEKSTS:
Valdība augustā jau nolēma piešķirt papildu 13,2 miljonus eiro pedagogu zemākās darba samaksas likmes palielināšanai no šā gada 1. septembra, bet nozares arodbiedrība norādīja, ka šī summa nebūs pietiekama. LIZDA lēsa, ka zemākā algas likme ir pacelta par 8,4%, un naudu tālāk sadalīs katrā pašvaldībā, un vienam skolotājam pieaugums būšot daži desmiti eiro, bet citam – varētu būt arī simti.
Par pedagogu algu celšanu nozares ministrijai un arodbiedrībai bija nesaskaņas vairāku mēnešu garumā, tostarp notika trīs dienu streiks, kura laikā LIZDA panāca valdības lēmumu piešķirt papildu naudu pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nebija apmierināta ar IZM aprēķiniem, un tad izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") un arodbiedrība vienojās līdz augusta vidum sagatavot vienošanos, lai pedagogu streika vienošanās būtu izpildīta.
