Latvijas Radio jautāja Rīgas Autoostā sastaptajiem iedzīvotājiem, kā viņi vērtē šos pārvadājumus uz agresorvalstīm, vai tie būtu jāturpina:
"Domāju, ka nē. Tas drošības nolūkos. Pats nebrauktu."
"Lai viņi brauc uz to pusi, bet atpakaļ lai nebrauc. Daudzi jau tic citai politikai. Viens virziens."
"Es domāju par to, ka pasaule jau neapstājas. Tā politiskā situācija… Mēs neesam atdalīti. Viss ir viens. Tā ir mūsu nākotne – kustībā. Mums jāmaina sava domāšana, sava attieksme pret daudzām lietām. Politika ir viens, bet cilvēku ikdienas dzīve kaut kas pilnīgi cits."
"Uz Pēterburgu? Varbūt. Skaista pilsēta. Par Minsku noteikti teiktu nē. Uz to pusi nebrauktu. Vai tas ir bīstami? Es domāju, ka jā, jo, lasot to, kas ir presē, saprotu, ka tas nav droši."
"Cilvēki tāpat pārvietojas, tas ir saprotams. Teiksim, kad ir ierobežota cita veida pārvietošanās, cilvēki tāpat nokļūst tur, kur vēlas. Viņi vienkārši izmanto citas valstis, lai tur nokļūtu. Vai pats brauktu? Pilnīgi noteikti ne. Pirmkārt, nezinu valodu. Otrkārt, šīs valstis nepiesaista. Arī drošības apsvērumu dēļ."
Pasažieru mazāk, bet pārbaudes uz robežas ilgākas
Ar pasažieru pārvadājumiem uz Krieviju un Baltkrieviju nodarbojas vairāki uzņēmumi. Autotransporta direkcijas dati liecina, ka šā gada septembrī spēkā bija 28 atļaujas, kas izsniegtas pasažieru pārvadājumiem uz trešajām valstīm.
SIA "Norma-A" ir viens no šiem uzņēmumiem, kam atļaujas ir spēkā vēl vairāk nekā divus gadus.
"Katru gadu [pasažieru skaits] samazinās, tas ir viennozīmīgi. Tā mēs speciāli [nesamazinām], bet autobusu reisu kļūst mazāk un cilvēku skaits arī paliek mazāks," atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs.
"Kamēr tādi apstākļi, kādi šobrīd ir, tie ir ļoti mainīgi. Vasarā noteikti ir vairāk. Kamēr reisi kaut kādā ziņā būs rentabli, tikmēr brauksim. Kamēr vadā citi pārvadātāji, Moldovas pārvadātāji brauc un citi, tāpēc arī uz robežas atrodas daudz un dažādi autobusi," klāstīja Podgornijs.
Biļešu cenas, salīdzinot ar laiku pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā augušas vidēji divas reizes.
Podgornijs skaidroja, ka brauc tie, kam jābrauc un nekādas atlaides netiek piemērotas. Uz robežas jārēķinās arī ar ilgāku dokumentu pārbaudi.
"Mēs tikai informējam, kādi pasažieri atbrauks un tad kontroles dienesti [pārbaudīs]. Tāpēc tagad autobusi stāv uz robežas daudz ilgāku laiku, kamēr tiek visi pārbaudīti. Tāpēc arī robežas šķērsošanas laiks šodien nav konkrēts, atkarībā no tā, kā cilvēki brauc, cik ātri var šķērsot robežu. Ir cilvēki, kuriem atsaka gan iebraukt, gan izbraukt, tāpēc autobusi stāv un tiek pārbaudīti," stāstīja Podgornijs.
Ārlietu ministrija atkārtoti aicina neceļot uz Krieviju un Baltkrieviju
Turpmāk viss būšot atkarīgs no tā, vai Eiropas Komisija sankcijas pastiprinās, vai gluži otrādi.
Autotransporta direkcijas pārstāvis Viktors Zaķis skaidroja, ka direkcija tikai izsniedz pārvadāšanas atļaujas, bet kā komersanti to izmanto, tas neesot zināms.
"Tā jau ir politiska izšķiršanās, vai vispār braukt uz šīm valstīm. Šķēpi jau tiek lauzti ilgāku laiku, bet līdz galam tas joprojām nav izlemts," sacīja Zaķis.
Tikmēr Ārlietu ministrija atkārtoti aicina izvērtēt nepieciešamību un neceļot uz Krieviju un Baltkrieviju.
"Ja Krievijas valstspiederīgie būs aizceļojuši uz Krieviju vai Baltkrieviju un būs iekrituši kādos vervēšanas slazdos vai būs nepatiesi apsūdzēti, tad, ņemot vērā, ka nepastāv tiesiskums ne Baltkrievijā, ne Krievijā, tad būs ļoti ierobežoti sniegt palīdzību tāpēc, ka, piemēram, informācijas aprite notiek ļoti lēni, informācija tiek saņemta novēloti," skaidroja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.
Katrs Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu ieceļošanas gadījums tiekot vērtēts individuāli un padziļināti, izvērtējot ar drošību saistītos riskus.
Ieceļot var tikai noteiktu kategoriju Krievijas pilsoņi – tie, kuriem ir uzturēšanas atļaujas, ģimenes locekļi un personas, kas ieceļo saistībā ar humāniem apsvērumiem. Ieceļot ar tūrisma vai izklaides mērķi Latvijā nevar.
