Šobrīd saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu kapelāni var tikt pieņemti darbā Nacionālajos bruņotajos spēkos un ieslodzījuma vietās. Savukārt Ministru kabineta noteikumi par kapelānu dienestu pievieno šim sarakstam vēl ostas, lidostas, sauszemes transporta stacijas, ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes iestādes. Tagad Iekšlietu ministrija vēlas, lai kapelāni būtu arī Valsts policijā, robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Iekšlietu ministrijas pārstāve Irēna Misus stāsta, ka šobrīd psiholoģiska atbalsta pieejamība ministrijas iestādēs ir ierobežota.
"Tā krīzes grupa ir – mums ir 7.5 psihologu amata vietas uz gandrīz 10000 amatpersonām. Tad ar vienkāršu matemātiku mēs saprotam, ka katram psihologam ir pusotrs tūkstotis amatpersonu. Tad ar katru viņš var divas minūtes nedēļā parunāt. Es teiktu, tas nav nekas. Tas ir labdien, kā tev iet? Un uz redzēšanos," atzīst Misus.
Psiholoģiskais atbalsts ir nepieciešams, jo šo iestāžu darbinieki bieži sastopas ar smago un trauksmaino pieredzi savā darbā. Misus stāsta par izaicinājumiem psihiskai veselībai, ar kuriem tie sastopas dienestā.
"Bet ja mēs iedomājamies, ko jūt mūsu ugunsdzēsējs, kuram ir jāizgriež bojāgājušie no mašīnas ārā, vai mūsu policists, kuram ir jāiet pie tuviniekiem paziņot par bojāgājušo.
Un tas nav viegli, un šīs emocijas, ja netiek kontrolēti pārstrādātas, viņas izpaužas dažādos veidos – kā agresija vai dažādas atkarību problēmas, domas par pašnāvību," pauž ir ministrijas pārstāve.
Līdzās tam Iekšlietu ministrija jau ir ieviesusi atbalsta personu apmācības darbinieku starpā. Tās rezultāta kolēģi var sniegt viens otram emocionālu un psiholoģisku atbalstu. Ministrijā skaidro, ka kapelāns spēj palīdzēt vairāk nekā psihologs, kuram jāietur zināma distance.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā atzīst, ka glābēji ir sadarbojušies ar kapelāniem privāti jau agrāk. Savukārt Valsts robežsardzē skaidro, ka kapelāni būs nepieciešami arī hibrīdkara draudu kontekstā Austrumu pierobežā, kur dienē visvairāk robežsargu.
"Darbs būs fokusēts uz austrumu pierobežu, jo tieši tā ir tā vieta. Attiecīgi Viļakas pārvaldē, Ludzas pārvaldē, Daugavpils pārvaldē šajās pārvaldēs visvairāk saskaras ar šī brīža hibrīdapdraudējumu, kas nāk no Krievijas un Baltkrievijas puses," uzsver majors Jānis Voitehovičs.
Ministrija plāno ieviest astoņpadsmit kapelāna amatu. Papildu finansējums nebūs nepieciešams, jo viņiem maksās no budžeta, kas paredzēts šobrīd neaizpildītām vakancēm.
Kapelāna alga likumprojekta autoru skatījumā būs divi tūkstoši eiro, bet virskapelānam tā būs divi tūkstoši četrsimt. Amatos varēs stāties Ministru kabineta noteikumos minēto reliģisko konfesiju pārstāvji, proti, tie, kuri pieder lielākai daļai kristiešu baznīcu un dievturu draudzēm. Likumprojekts tika atbalstīts komisijā un steidzamajā kārtībā tiks nodots Saeimas izskatīšanai jau šonedēļ.
