Rīga nolemj demontēt Barklaja de Tolli, Andreja Upīša un Sudrabu Edžus pieminekļus

Barklaja de Tolli pieminekli pēc demontāžas atgriezīs dāvinātājam

De Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913. gadā. 1915. gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002. gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija. Uzņēmējs savulaik centās Rīgas pilsētvidē "iedabūt" arī Krievijas cara Pētera I statuju.

Pieminekļa demontāža prasīs ap 1400 eiro. Barklaja de Tolli pieminekli pašvaldība taisoties demontēt trīs mēnešu laikā.

Statuju pēc demontāžas plānots atdot Gombergam, jo tas ir dāvinājums Rīgai, savukārt postamentu novietot Varoņu ielā 13, kur plāno izveidot pieminekļu izstādi. 

Demontāžas iemesls – piemineklis saistās ar Krievijas imperiālismu.

Karavadonis Barklajs de Tolli komandējis Krievijas armiju karā pret Napoleonu, bijis arī Krievijas kņazs, tā demontāžas iemeslus sēdē argumentēja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība): "Piemineklis nav nekas cits kā Krievijas impērijas slavināšanas un rusifikācijas godināšanas zīme. Šāda pieminekļa atrašanās neatkarīgās Latvijas galvaspilsētā ir nepieļaujami, īpaši laikā, kad Krievijas armija kā cariskās impērijas, boļševiku varas un Padomju Savienības pēctece Ukrainā veic kara noziegumus, apdraud Ukrainas suverenitāti un neatkarību. Nav pieļaujams, ka šo statuju agresorvalsts Krievijas atbalstītāji izmanto kā propagandas instrumentu cīņai pret Latvijas neatkarību."

Pret pieminekļa demontāžu balsoja "Saskaņas", Latvijas Krievu savienības deputāti un "Gods Kalpot Rīgai" deputāte Natālija Ābola. Balsojumā atturējās "Latvijas attīstības" un "Gods Kalpot Rīgai" deputāti, bet nebalsoja Igors Solomatins ("Saskaņa") un neatkarīgais deputāts Jakovs Pliners.

Pieminekli Sudrabu Edžum pārvietos, Andrejam Upītim – pārzāģēs uz pusēm

Līdz sēdei plānoja lemt arī par pieminekli 1701. gada kaujas Krievijas karavīriem Lucavsalā, bet jautājumu atlika, jo esot atklājies, ka pie pieminekļa ir karavīru apbedījumi un tāpēc nepieciešams veikt izpēti.

Tomēr dome trešdien sēdē arī nolēma demontēt rakstniekiem Andrejam Upītim veltīto pieminekli pie Kongresu nama un Sudrabu Edžum veltīto pieminekli Kronvalda parkā. 

Sudrabu Edžus monumentu pārvietos no Kronvalda parka uz rakstnieka atdusas vietu Raiņa kapos.

Savukārt Andreja Upīša pieminekli iecerēts pārzāģēt uz pusēm un pēc tam atkal uzstādīt pilsētvidē, pastāstīja ieceres autors, tēlnieks un Rīgas domes deputāts Ivars Drulle ("Par").

Kā paskaidroja Drulle, sākotnēji Upīša piemineklis tiks pārvests uz Rīgas pieminekļu aģentūras teritoriju Varoņu ielā, kur to pārzāģēs vertikāli uz pusēm. Pēc tam, tiks izraudzīta vieta, kur to novietot atpakaļ pilsētvidē un pieminekļa abas daļas tiks novietotas blakus tādā atstatumā, lai tām cauri var iziet cilvēks.

Atbilstoši Drulles iecerei, līdz ar šīm pārmaiņām Upīša piemineklis gan atspoguļos Upīša dzīves divējādo dabu – gan pozitīvo kā rakstniekam, gan negatīvo kā padomju varas kolaborantam, gan simbolizēs katra cilvēka atšķirīgās puses.

Drulle iepriekš komitejas sēdē norādīja, ka pieminekli transformējot, simboliski tiks nodalīts labais no sliktā, radot "izlīguma pieminekli", kas iegūtu jaunu māksliniecisku un vēsturisku nozīmi, vienlaikus kļūstot par laikmetīgu mākslas darbu un simbolu no pagātnes uz tagadni. Atvērta palikusi diskusija par to, kur pēc transformācija pieminekli uzstādīt.

Neskatoties uz aicinājumiem de Tolli pieminekli nenojaukt, dome maina domas

Barklaja de Tolli pieminekļa demontāžu šovasar neatbalstīja Rīgas Pieminekļu padome, tomēr Rīgas domes vadība tomēr domas mainīja. Kāpēc, to skaidroja Ratnieks: "Rīgas dome ir politiska institūcija. Pieminekļu padomes eksperti paši norādīja to, ka viņiem nebūtu jāpieņem politiski lēmumi. Mēs tad arī šim sekojam un politiskus lēmumus pieņemsim paši. Bet Pieminekļu padome, protams, savu vērtējumu ir devusi, un līdz ar to tā netiek ignorēta. Ja nebūs atbalsta šiem pieminekļiem, tad attiecīgi Rīgas domes deputātiem, kas šo nebūs atbalstījuši, ir jāatbild vēlētāju – rīdzinieku un visas Latvijas – priekšā. Šis ir nacionālās pašapziņas jautājums."

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes neiebilst pret pieminekļa postamenta pārvietošanu. Pārvalde norādīja, ka pieminekļa postaments nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis, bet tam ir kultūrvēsturiska vērtība, un tādēļ nav pieļaujama tā iznīcināšana.

Kā skaidroja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, ņemot vērā sabiedrības un pašvaldības viedokli, ka pieminekli nepieciešams pārvietot, pārvalde neiebilst pret pārvietošanu, ja tiek nodrošināta minētās pieminekļa pamatnes saglabāšana.

Pie domes deputātiem šonedēļ ar vēstuli vērsās arī Latvijas vēsturnieku un vēstures aktīvisti, aicinot apturēt Barklajam de Tolli veltītā pieminekļa un postamenta demontāžu. Vēsturnieki vēstulē norādīja, ka Rīgas dome nav ņēmusi vērā Pieminekļu padomes puses norādi pieminekli nenojaukt, tāpat vēsturnieki uzskata, ka nav noskaidrota sabiedrības pozīcija un arī pēc plašāks vadošo vēsturnieku viedoklis šajā jautājumā.

Asās domes diskusijas par de Tolli pieminekli pavada neliels protests

Domes sēdē izskanēja kaismīgas runas, aizstāvot pieminekļa saglabāšanu. Aktīvākie runātāji bija Latvijas Krievu savienības deputāti, piemēram, Inna Djeri pieminekļa aizvākšanā saskata rusofobiju, stulbumu un vēstures pārrakstīšanu. Viņa uzsvēra, ka cīnoties ar pieminekļiem Rīgā ielas nekļūs labākas un pilsētai naudas nekļūs vairāk.

Savukārt Natālija Ābola ("Gods kalpot Rīgai") paziņoja, ka ne Krievijas dzejnieks Aleksandrs Puškins, ne Barklajs de Tolli nepieder Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. De Tolli vārds piederot arī Latvijas vēsturei.

Dāvis Stalts ("Kods Rīgai") atsaucās uz Valsts drošības dienestu, kas savā ziņojumā esot norādījis uz Krievijas politiku savas ietekmes vairošanai izmantot memoriālus un pieminekļus.

Iepriekš Rīgā pret pieminekļa demontāžu notika protests. Cilvēki pie Rīgas domes pulcējās arī trešdien, īsi pirms dones sēde protestējot pret ieceri demontēt vairākus pieminekļus Rīgā. Cilvēki ar plakātiem rokās un saukļiem kategoriski iebilda plānotajai pieminekļu demontāžai. Lielākā daļa krievu valodā sauca: "kauns, kauns".

Savukārt Rīgas domes "Saskaņas" frakcija paziņojumā medijiem norādīja, ka tā kategoriski iebilst iecerei nojaukt Barklajam de Tolli veltīto pieminekli. Frakcijas paziņojumā teikts, ka tā iebilst "Rīgas domes valdošās koalīcijas mēģinājumiem veikt kārtējo vandālisma aktu galvaspilsētā, iznīcinot ne tikai pieminekļus, bet arī Rīgas vēsturisko un kultūras mantojumu".

Ieceres par citu pieminekļu demontāžu pieklust

Šovasar biedrība "Publiskās atmiņas centrs" pašvaldību aicināja nojaukt arī, piemēram, pieminekli baletdejotājam Mārim Liepam, Krievijas cara Aleksandra II un viņa dēla vairāk nekā 160 gadus senos akmeņus Mangaļsalā un vēl citus objektus. Tomēr demontēt mecenātu Borisa un Ināras Teterevu finansēto pieminekli baletdejotājam Mārim Liepam, kas atrodas pie Nacionālās operas un baleta, Rīgas domes koalīcija neatbalsta. Šajā domes sasaukumā šo jautājumu pašvaldība vairs neapspriedīs, teica vicemērs Ratnieks.

Ķeizera akmeņi Mangaļsalā atrodas Brīvostas pārvaldes teritorijā, tāpēc par tā likteni pašvaldība lemt nevarot. Savukārt par piemiņas plāksni krievu rakstniekam Valentīnam Pikulim, kurš pagājušajā gadsimtā lielu daļu mūža nodzīvoja Rīgā, un arī citām plāksnēm turpmāk lems Pilsētas attīstības departaments, ne politiķi. Tā trešdien nolēma domes sēdē.