Brīdinājums
Rakstam pievienotajā video redzami medicīniska rakstura kadri.
Joprojām medicīnas aparatūras ieskauts, students Oskars atrodas intensīvās terapijas palātā. Ne vairs Jēkabpilī, bet Rīgā. Taču beidzot viņš ir pie samaņas un elpo pats. Arī smago avāriju atceras tikai daļēji. Sāpes nejutis, jo bija šoks.
Oskars stāstīja: "Mēs braucām un saslīdējām. Un iebraucām pretējā auto. Kāja saspiesta. "Ātrie" un VUGD mani izgrieza. Tagad es jūtos diezgan normāli, cik vien normāli var justies. Parunāt grūti, bet elpot pats varu, un kāja sāp."
Oskars ir pirmais pacients Latvijā, kuru no reģiona uz Rīgu pārveda. pārslēdzot viņa plaušu funkciju. Oskara vietā elpoja EKMO (ekstrakorporālā membrānu oksigenācija) aparāts. Tā ir vesela sistēma, kas pacienta asinis filtrē cauri īpašai membrānai un atgriež atkal pacientā bagātinātas ar skābekli. Ārste, kas pārveda Oskaru skaidroja, ka iekārta ir unikāla.
"EKMO aparāts var aizvietot plaušu vai sirdi, vai abu funkciju kopā. Notiek tas, ka pacienta asinis tiek paņemtas sistēmā, izlaistas cauri membrānai, tādā veidā oksiginējot jeb apskābekļojot un iedotas atpakaļ," pastāstīja EKMO virsārste Jekaterina Jagodzinska-Peškova.
Pirms skābekļa saņemšanas Oskara asinis bija teju melnas, taču ķermenī tās atgriezās gaišas un bagātinātas ar skābekli.
Visa pārvešana ilga gandrīz desmit stundas. Oskaram avārijā sadragāts iegurnis, lauzta kāja. Viņu veda uz īpaša vakuuma matrača. Kaniļu ievietošana, aparatūras saslēgšana, daudzās zāles, atsāpināšana – viss prasīja laiku un milzu precizitāti. Katra kļūda varēja maksāt dzīvību, bet laika vairs nebija, jo arī mākslīgā plaušu ventilācija nedeva rezultātu. Oskars bija komā.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists Oļegs Šuba norādīja: "Viņa plaušu funkcija strauji pasliktinājās un pārvešana varēja kļūt neiespējama. Ātri pieņemt pareizos lēmumus, un pārvest pēdējā brīdī, kad tas bija iespējams."
Tie, kas pazīst dakteri Šubu, zina, ka viņu izsist no līdzsvara ir gandrīz neiespējami. Bet pat viņš atzina, ka šī pārvešana kutināja nervus.
"Atbildība un riska momenti, kas pavada visu šo transportēšanu, sita augstu gaisā stresa hormonus mums kā mediķiem," pauda Šuba.
Ārstiem līdzi bija pat divi EKMO aparāti. Ja pēkšņi viens nedarbotos, tiktu pieslēgts otrs.
Vēl septiņas dienas Rīgā, Gaiļezerā, Oskara vietā elpoja EKMO atbalsta iekārta. Taču pamazām viņu sāka modināt.
"Mēs viņu modinājām ik pa laikam. Šim pacientam vēl savs ceļš ejams. Turam īkšķus. Lai viņam viss izdodas," novēlēja Šuba.
Tagad ir skaidrs, ka iekārtas, kas iegādātas kovida laikā, turpina kalpot arī pēc pandēmijas.
Jagodzinska-Peškova norādīja: "Tā ir pirmā pārvešana, kad tiek izmantots EKMO. Tas ir arī pirmais EKMO gadījums politraumas pacientam, kas ir īpaši sarežģīti. Tas dod iespēju attīstīties un dod cerību pacientiem."
Oskars studē informācijas tehnoloģijas. Smagās avārijas dēļ gan tagad spiests paņemt akadēmisko gadu.
