Tieši Āboliņas pārstāvētais departaments ir tas, kurš veica visu lietderības revīziju ciklu par bērnu tiesībām. Valsts kontroles revīzijas ziņojuma par atbalstu bērniem ar uzvedības traucējumiem nosaukums ir "Problēmbērni – pieaugušo neizdarību spogulis." Tajā tika atklātas būtiskas pieaugušo neizdarības, kas atspēlējas uz bērniem un jauniešiem.
"Mēs īsti nemākam audzināt bērnus. Vajadzētu paskatīties katram uz sevi arī individuāli, bet, ja paskatāmies uz sabiedrību kopumā, mēs bērnus sodām, mēs neredzam, kāpēc viņi tā rīkojas, kur tā problēma rodas, un mēs viņus labāk izolējam, kad problēmas rodas," norādīja Āboliņa.
Darbs, kurš mums visiem ir priekšā, ir radīt jaunu sistēmu, kurā mēs palīdzam bērniem pēc iespējas ātrāk, lai viņi varētu pārvarēt šķēršļus un iekļauties sabiedrībā, nevis tikt atstumti no tās, pauda Āboliņa.
"Mums ir jāmaina domāšana sabiedrība kopumā, tādēļ, ka institūcijas, kuras ir atbildīgas par atbalsta sniegšanu bērniem, esam mēs paši.
Cilvēki, kas tajās strādā, nāk no sabiedrības. Kamēr mēs paši neradīsim citus principus un ideālus, kā mēs gribam rīkoties ar jauniešiem un bērniem, tikmēr pārmaiņas nenotiks," uzsvēra Āboliņa.
Viens no klupšanas akmeņiem ir tas, ka mēs, audzinot bērnus, vadāmies pēc tā, kā mēs paši esam audzināti, bet pasaule mainās un ir jāiet līdzi laikam. Mums ir unikāla iespēja dzīvot brīvā un labklājīgā valstī ar daudzām iespējām audzināt bērnus citādāk, analizēja Āboliņa.
Skaitļi ir milzīgi – 10 000 bērnu jau ir ar uzvedības problēmām, bet vēl 36 tūkstošiem pastāv uzvedības problēmu iestāšanās risks. Kādi ir uzvedības traucējumu agrīnie cēloņi?
"Protams, ka tas ir vecāku bērnu audzināšanas prasmju trūkums, sociālās problēmas, atkarības, tas viss tur ir klātesošs, bet tās ir arī cita veida vajadzības, jo uzvedības problēmas ir signāls, ka bērna vajadzības nav apmierinātas," norādīja Āboliņa.
Tās var būt izglītības vajadzības, kam ir ļoti liela nozīme, tās var būt veselības vajadzības. Tās var būt dažādas pārejošas lietas, kas var ienākt katrā ģimenē. Vecāki šķiras, paliek bez darba, saslimst vai aiziet mūžībā – tie arī ir gadījumi, kuros bērns var reaģēt, darot pāri sev vai citiem.
Cita problēma – mūsu sabiedrībā joprojām ir aktuāla sodīšanas pieeja. Tā ir pieredze, ko esam guvuši no iepriekšējām paaudzēm. Valdovskis norādīja, ka sodīšanai vajadzētu būt pašam galējam risinājumam, kad citu iespēju nav. Līdz tai nevajadzētu nonākt, ja uzvedības problēmas tiktu pamanītas agrīni – bērnudārzā vai pirmajās klasēs.
"Pieaugušajiem ir jāuzņemas atbildība, ja viņi kaut ko redz, viņiem ir jādara kaut kas. Ja mēs neuzņemamies tajā vecumā atbildību, pēc tam mums [jaunieši] ir jāsoda vai jāizolē," norādīja Valdovskis.
Izolēt jauniešus ar uzvedības problēmām ir īslaicīgs risinājums, kas nestrādā. Tā vietā viņiem ir jāsniedz atbalsts un ar problēmām jāstrādā.
Āboliņa minēja vairākus sodīšanas sistēmas piemērus. Piemēram, par to, ka bērns nenakšņo bērnu namā, tā vietā, lai klaiņošanu risinātu, viņam sistemātiski tiek piemēroti administratīvie sodi. Ja bērns ziemas laikā nozog cimdus, tā vietā, lai noskaidrotu, kāpēc bērnam ziemā nav pieejami cimdi, viņu par šo zādzību bargi soda.
"Mūsu, pieaugušo, neizdarība pati rada šos "problēmbērnus". Problēma ir pieaugušajos, problēma nav bērnos," uzsvēra Āboliņa.
Risinājums, pirmkārt, ir fokusēties uz agrīnu iesaisti – bērnudārza līmenī pamanīt bērna vajadzības. Ja bērns slikti runā, ir socializēšanās grūtības vai citas problēmas – pieaugušajiem ir jāiejaucas uzreiz. Tas ir visefektīvākais brīdis, kad situāciju risināt.
Otrkārt, pašvaldībām jābūt informētām par bērniem ar uzvedības problēmām, kas mācās viņu izglītības iestādēs, jārada atbalstoša sistēma un iespējas.
Treškārt, dažādām institūcijām – izglītības iestādēm, veselības pakalpojumu sniegšanas iestādēm, sociālajām iestādēm – savā starpā jāsadarbojas. Šobrīd starp iestādēm bieži novērojams futbols – riskam pakļauti bērni un jaunieši nav neviena kompetencē.
"Mums, sabiedrībai, ir jākļūst iekļaujošākiem, jāpamana, kas notiek, jāziņo, jāpiedāvā palīdzība un jāiesaistās visos iespējamajos veidos," secināja Āboliņa.
KONTEKSTS:
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad aicina palīdzēt riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem. Vecrīgā, Doma laukumā, izbūvētajā stikla studijā uz 158 stundām ieslēgts Latvijas Radio 5 ētera personība Toms Grēviņš, lai sešarpus diennakšu garumā tiešraidē pirmo reizi "Dod pieci!" vēsturē viens pats atskaņotu tikai par ziedojumiem izvēlētās dziesmas.
Savukārt blakus "Dod pieci!" studijai sākusies garākā labdarības skriešanas stafete. Tās laikā, iesaistot pēc iespējas vairāk skrējējus, uz skrejceliņa bez apstājas paredzēts noskriet teju 158 stundas.
Ziedojuma iespējas un mērķis
-
No 1. līdz 21. decembrim – tīmekļa vietnē dod.pieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību.
-
No 1. līdz 21. decembrim ziedot var visās "Circle K" uzpildes stacijās, kur tiks pieņemti gan skaidras, gan bezskaidras naudas ziedojumi. Šogad, tāpat kā pērn, "Circle K" dubultos to ziedojumu apjomu, kas saņemti viņu degvielas uzpildes stacijās.
-
No 15. līdz 21. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Vecrīgā, Doma laukumā.
-
Līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv, izvēloties projektu "Dod pieci!".
Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām.
