Martu Kondratovu satiekam pie Rīgas Austrumu slimnīcas. Šī ir viena no vietām, kur topošā ārste praksē apgūst medicīnu. Bet nu šī arī ir vieta, kur Marta atguva veselību. Nelielā rētiņa pēc operācijas aiz auss patiesībā slēpj izmisumu 17 gadu garumā. Sēžot vai stāvot Martai bija grūti noturēt vaļā acis. Regulāri likās, ka noģībs.
Martas vecāki ir ģimenes ārsti. Viņa veica neskaitāmus izmeklējumus. Patiesībā jau 2018. gadā īsto iemeslu redzēja radioloģiskā izmeklējumā – neliels kaula izaugums nospieda svarīgus asinsvadus. Tā vietā, lai operētu, Martu aizsūtīja pie psihiatra. Arī Martas māsa studē medicīnu, un tieši viņa ārstam Renāram Deksnim ieminējās, ka māsai ir šādas sūdzības.
Ārsts Renārs Deksnis, kurš īsā laika posmā veicis jau divas šādas operācijas, par to runā bez īpaša patosa. Lai arī gan Martai, gan otram pacientam viņš tiešām atdevis normālu dzīvi. Otrs pacients pats nespēja pat paēst.
Martas operācija bija ļoti sarežģīta, taču tā ļauj ar pilnu jaudu apgūt izvēlēto profesiju. Viņa būs ģimenes ārste tāpat kā tētis un mamma.
Martas pieredze liecina, ka padoties nedrīkst. No pirmajām sliktajām sajūtām līdz operācijai, kas atdeva viņai normālu dzīvi, pagāja 17 gadu.
