Pirms divām nedēļām apstiprināts 4,6 miljonus vērts Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts, kas būtībā paredz jaunu tā saukto māsterplānu veselības aprūpes sistēmai. Tā ietvaros Pasaules Banka (PB) jau uzsākusi pētījumus par mūsu veselības sistēmas slimībām un tai vajadzīgajām zālēm.
Raidījuma "De facto" rīcībā ir daži no PB ekspertu sākuma ziņojumiem, un tie liecina, ka zāles varētu būt rūgtas. Piemēram, ārstiem būs jāpierod ziņot par negadījumiem ārstēšanā. Turklāt tam būs jānotiek, nebažījoties par iespējamām sekām uz ārsta karjeru, lai neradītu vēlmi slēpt šādus gadījumus, bet veidotu vienotu praksi.
Pamatīgi pārmaiņu ieteikumi ir sagatavoti arī attiecībā uz ģimenes ārstu sistēmu. Viens no tiem – mainīt ģimenes ārstu prakšu apmaksas modeli un radīt bonusu sistēmu.
Teorētiski tas nozīmē, ka veselības nozare ir pamatīgu pārmaiņu priekšā, sākot ar iespējamu iestāžu skaita pārskatīšanu un beidzot ar jaunām kvalitātes prasībām ārstēšanā. Tiesa, jebkurš plāns var iegult arī plauktos, pietrūkstot politiskajai gribai pārmaiņu īstenošanai vai aizbildinoties ar naudas trūkumu.
Pēdējo sešu gadu laikā visstraujāk sarucis medmāsu skaits – par piektdaļu. Bet kardiologi, onkologi, bērnu neirologi – tie ir ārsti, kuri visbiežāk strādā ne vien divās vai trīs darbavietās, bet līdz pat piecām darbavietām.
Tie ir tikai pāris secinājumu no PB ekspertu nule kā sagatavotajiem pētījumiem par veselības aprūpi Latvijā. Pētījumi, to skaitā par cilvēku resursiem medicīnā, vēl tiek saskaņoti un precizēti.
Līdz janvāra sākumam nozares nevalstiskās organizācijas (NVO) varēja izteikt savus iebildumus, un to nav trūcis. Eksperti secinājuši, ka jāmaina ģimenes ārstu apmaksas sistēma un bonusa programmas par kvalitāti.
Ģimenes ārsti iebilst – šobrīd, neizpildot obligātos 13 kvalitātes rādītājus, viņi nemaz nesaņem visu atlīdzību, nemaz nerunājot par bonusiem, turklāt tā nav gluži brīvprātīga sistēma kā citur. "Es domāju - labi, ka tika piesaistīti Pasaules bankas eksperti, un nav vaina ekspertos, bet vaina ir tajā, kādu informāciju Veselības ministrija (VM) un Nacionālais veselības dienests (NVD) nodod šiem ekspertiem. Un izskatās, ka šī informācija ir bijusi maldīga. Tāpēc mēs atzīmējām, ka tā nav bonusu sistēma, ka info ir maldīga, un tā ir atņemtā darba samaksa," skaidro Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
1,3 miljonus eiro vērtais līgums ar PB ekspertiem paredz, ka līdz gada vidum jāpabeidz aptuveni 20 pētījumu. Daļa no tiem būs pamats, lai izlemtu, kurās veselības aprūpes iestādēs turpmāk investēt un no kuru uzturēšanas, iespējams, vispār jāatsakās. Un ekspertu secinājumus un ieteikumus izmantos, lai Latvijā radītu un ieviestu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Tad nākamajam posmam atvēlēs pārējo projekta naudu - aptuveni trīs miljonus eiro. Taču vēl nevar apgalvot, ka veselības aprūpes sistēma ir būtisku pārmaiņu priekšā.
"Grūti teikt, tas ir atkarīgs no tā, ko pētnieki secinās, izvērtējot mūsu pašreizējo sistēmu. Šobrīd notiek ļoti rūpīga datu analīze, likumdošanas analīze, politikas plānošanas dokumentu analīze. Viņi pēta šo pacienta ceļu no pirmās griešanās pie ārsta, vai tas būtu ģimenes ārsts vai speciālists, skatās, cik ilgā laikā viņš tiek nosūtīts pie speciālista, cik ilgā laikā uzstāda diagnozi, kādi izmeklējumi tiek veikti. Viņi to salīdzina ar starptautisko praksi, ar klīniskajās vadlīnijās noteikto. Un, šo visu rūpīgi analizējot, meklē vājās vietas sistēmā. Un atkarībā no tā, ko viņi atradīs šajos datos, mēs redzēsim priekšlikumus, cik darba kas prasa, lai ieviestu priekšlikumus dzīvē. Tāpēc nevar atbildēt, jo vispirms jāredz priekšlikumi," saka NVD Projektu ieviešanas nodaļas projektu vadītāja Evija Dompalma-Linuža.
Sarunās ar PB ekspertiem piedalījusies arī Bērnu slimnīca, kurā šobrīd darbojas labi novērtēta kvalitātes vadības sistēma. Taču viņiem pietrūkst klīnisko auditu un kvalitātes kritēriju, kas aptvertu ne vairs vienu slimnīcu, bet ārstniecības sistēmu Latvijā kopumā. "Manuprāt, mēs ļoti daudz uzskaitām manipulācijas un procedūras un neskatāmies uz rezultātu, uz to, kādā kvalitātē pacients no mums dodas projām. Bet, lai to izdarītu, mums ir jābūt klīniskiem auditiem, pacientu drošības ziņojumiem, jo tas ļauj analizēt kļūdas, negadījumus, kas parāda, kas notiek. Un to tā kvalitātes sistēma atļauj - ja mēs izanalizējam, nesodot un netaisot brēku, vienkārši saprotot, kas sistēmiski ir jādara citādi. (..) Un sistēmiski tas ir liels trūkums. Mēs šos gadījumus Bērnu slimnīcā pētām, bet sistēmiski tas netiek skatīts," saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vadītāja Anda Čakša, uzsverot, ka "jāvienojas, ka to dara visi."
Šobrīd NVD gatavo iepirkumu, lai tiktu pie kvalitātes nodrošināšanas koncepcijas. Un nākamgad uz papīra radītā sistēma jāsāk izmēģināt 21 slimnīcā, kurā sniedz neatliekamo palīdzību. Pēc tam tai vajadzētu darboties visās ārstniecības iestādēs.
Ko daudzmiljonu projekts līdzēs pacientam, kurš izmeklējumus gaida pat pusgadu? "Noteikti nedomāju, ka tas rezultāts būs tāds, ka tie, kuri šobrīd stāv trīs mēnešus rindā, uzreiz tiks pie pakalpojuma, bet tas, ko es redzu, ka tās rindas tiks sakārtotas, arī tas rindas garums dažādās ārstniecības iestādēs varētu tikt līdzsvarots kaut kur tur, kur tagad tās rindas ir garākas nekā citviet. Un tas arī sasaistīts ar pakalpojuma kvalitāti un pieejamību. Un, ja mēs izlīdzināsim pakalpojuma līmeni starp vietām, tad cilvēks, visticamāk, nebrauks no reģiona uz Rīgu, lai dabūtu to pašu," saka Veselības ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktors Jevgenijs Blaževičs.
Projektā iesaistītās amatpersonas uzskata, ka vairāk nekā četri miljoni, kas tiek atvēlēti pētījumiem, koncepcijām un vadlīnijām, ir adekvātas izmaksas, jo tie aptvers faktiski visu veselības aprūpes sistēmu. Un būs arī palīgs, lai efektīvāk sadalītu veselības jomai atvēlētos Eiropas fondu 270 miljonus. Taču ieguldījumiem īsto jēgu parādīs tas, vai pietiks politiskās gribas vai naudas, lai īstenotu lielas reformas, ja eksperti tādas ieteiks. "Mums attiecībā uz Pasaules Banku ir vienošanās, ka visiem ieteikumiem jābūt ar fiskālo efektu. Tas nozīmē – ja viņi piedāvā vairāk maksāt laukos, tad viņiem arī jāpasaka, kur to naudiņu paņemt," saka Blaževičs.
No PB ekspertu secinājumiem redzams, ka Latvijā domāts par cilvēkresursiem medicīnā un ieguldīts labās iekārtās, taču nav pietiekami izsekots, kas galu galā notiek ar pacientu, vai un kā viņš ir ārstēts vai izārstēts.
Tas dod cerības, ka jaunie ieteikumi veselības aprūpi fokusēs uz galveno tajā – pacientu.
Projekts ir pieteikts iedzīvotāju veselības uzlabošanai četrās prioritātēs – sirds un asinsvadu, onkoloģijas, garīgās veselības un mātes un bērna veselības. Taču kvalitātes prasības attieksies uz jebkuru slimību ārstēšanu. Bet četrās nosauktajās jomās pēc septiņiem gadiem Latvijai jāspēj sniegt atbildi Eiropas Komisijai, ka šajā ziņā mums viss ir kārtībā.
