Pirms pirmdien, 18.janvārī, gaidāmajām sarunām ar premjera amata kandidātu Māri Kučinski (ZZS) partija "Vienotība" nav demonstrējusi cīņassparu, lai nosargātu savā pārziņā divas ietekmīgas ministrijas. Līdzās Finanšu ministrijai (FM), kas parasti pienākas premjera partijai, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) cieši iecirtusies Satiksmes ministrijā (SM), kurā apgrozās vislielākie līdzekļi.
Partija "Vienotība", kas pirms gadu mijas gāza pati savu valdību, pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmuma Ministru kabineta izveidi uzticēt ZZS pārstāvim Kučinskim, ir apspēlēta.
Daļa "Vienotībā" uzskata, ka Kučinska uzvaru izšķīra partijas biedreņu Ilzes Viņķeles un Lolitas Čigānes pirmdienas tikšanās ar ZZS frakcijas vadītāju Augustu Brigmani.
Viņas apgalvo, ka devušās pie ZZS, lai paustu sešu "Vienotības" deputātu atbalstu Kārlim Šadurskim ("Vienotība") kā premjeram. Taču par šo tikšanos izskan secinājumi, ka "sešinieks" piekritis balsot par Kučinski, ko tajā pašā dienā ZZS oficiāli izvirzīja kā kandidātu.
"Vai jūs patiešām domājat, ka ZZS konsultējās ar Viņķeli un Čigāni, lai nolemtu, ko darīt ar Kučinska nomināciju? Tas ir vienkārši smieklīgi," saka deputāte Viņķele un pauž, ka Kučinska virzīšana ir ZZS iekšējs lēmums.
Brigmanis uzsver, ka "nenāca šie cilvēki runāt, ka viņi nodod "Vienotības" intereses un atbalsta Kučinski." Deputātes apliecināja, ka Šadurskim būšot visas frakcijas balsis, tomēr viņām simpatizējis arī Kučinskim. "To viņas neslēpa," saka Brigmanis.
Tobrīd jau bija skaidrs, ka ZZS neatbalstīs Šadurski. Tādēļ Kučinska izredzes bija krietni labākas.
Taču tā sauktais "Vienotības" sešinieks uzskata, ka premjera nominācijas neiegūšanā vainojamas Solvitas Āboltiņas ambīcijas nomainīt Laimdotu Straujumu Ministru prezidentes amatā. Tādēļ līdz pat pēdējam neesot virzīts neviens cits "Vienotības" kandidāts, ko atbalstītu citas partijas.
"Situācija ir likumsakarīga, jo "Vienotība" atteicās no iniciatīvas virzīt savu premjera amata kandidātu. Valsts prezidents bija ilgu laiku gaidījis, un iniciatīvu pārņēma ZZS," saka deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotība").
Kučinskis aicina valdību veidot no tām pašām partijām, kas koalīcijā bijušas līdz šim, - ZZS, Nacionālās apvienības un "Vienotības". Sākotnēji netika izslēgts, ka "Vienotību", ja tā nepiekristu piedalīties, varētu aizstāt ar mazajām opozīcijas partijām. Taču ceturtdien, 14.janvārī, gan "No sirds Latvijai", gan Reģionu apvienība paziņoja, ka nebalsos par Kučinska valdību.
Kučinskis piedāvā "nacionāļiem" saglabāt ministrijas, ko tie pārraudzījuši līdz šim, - Kultūras ministriju, Tieslietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Tajā pašā laikā ZZS vēlas pārņemt divas "Vienotības" līdzšinējās atbildības sfēras – finanses un satiksmi.
"Vienotības" izvēli – piedalīties vai nē - lielā mērā noteiks dažādu partijas grupu intereses. Neoficiāli izskan, ka astoņiem "Vienotības" deputātiem, kas pārstāv reģionus, gribētos iegūt kontroli pār Satiksmes ministriju vai vismaz VARAM.
Partijas priekšsēdētāja Āboltiņa paziņojusi, ka "Vienotības" sarkanā līnija ir Tieslietu ministrija, tomēr citu "Vienotībā" esošo grupu pārstāvjiem šī joma nešķiet tiek svarīga.
Neviens no "Vienotības" pārstāvjiem nav paziņojis, ka, neiegūstot kādu no šīm ministrijām, partija valdības darbā nepiedalīsies.
Nenosakot kopēju partijas pozīciju, sarunas par valdības izveidi ar visām "Vienotības" frakcijas balsīm var būt visai sarežģītas. Uz spēles likta arī "Vienotības" pastāvēšana.
ZZS ir paziņojusi, ka jautājumā par Satiksmes ministriju nepiekāpsies.
