Daugavpilī daļa iedzīvotāju, kas uzrunāti pie daudzdzīvokļu mājas, atzina – jaunā sistēma vēl ir jāapgūst, jo to prasa likums, bet valda arī neizpratne par tās būtību.
"Zināt, tas ir bezjēdzīgi, neviens vienalga nemet tur neko iekšā, ņemot vērā to, ka tur rakstīts, ka katru tējas paciņu vajag atvērt vaļā un izbērt saturu. Neviens to nedara," zināja teikt daugavpiliete Antoņina.
"Ne visi to saprot. Ieraduma pēc visu samet vienā konteinerā un viss. Pagaidām iedzīvotājiem vēl ir grūti ar to sarast. Ir labi, ka uzlika pārtikas atkritumiem atsevišķi [konteineru], tas ir pareizi," sacīja daugavpilietis Viktors.
"Man ir speciāla atkritumu niša, man tur viss stāv nodalījumā atsevišķi. Pēcāk visu maisiņā salieku un sašķiroju pa maisiņiem. Nekā sarežģīta," pastāstīja daugavpiliete Raisa.
Daļa iedzīvotāju arī bažījas par to, ka tas varētu radīt nehigiēnisku vidi, kur vairoties mušām un grauzējiem.
"To lai domā tas, kas izdomāja to konteineru. Tam ir jādomā, ko viņš darīs tālāk. Mēs tik metīsim un tad žēlosimies, ka mums kož odi un mušas," pauda daugavpiliete Albīna.
"Mušas un žurkas var būt un viss kaut kas. Lūk, tās ir šausmas, jo mēs pie tā neesam pieraduši," sacīja daugavpiliete Antoņina.
Tiesa, jaunās sistēmas ieviesēji ir norādījuši, ka bioatkritumu nodalīšana atsevišķā konteinerā nemainīs situāciju ar grauzējiem.
Daugavpilī 90 vietās uzstādīti bioatkritumu konteineri. Arī atkritumu izvešana pilsētā jau ir notikusi, un apsaimniekošanas uzņēmuma "AADSO" pārstāvis rezultātus vērtē kā apmierinošus.
"No tām 90 vietām desmit vietās vispār nebija nekas, tad teorētiski tās ir 80 vietas, kur bija tas saturs. Savāktas tika trīs tonnas un 440 kilogrami. Kopumā es varētu pateikt, ka es gaidīju, ka būs sliktāk. Tas piejaukums varētu būt no 20 līdz 30% neatbilstošs. Bet lai tur būtu kaut kādas ārprātības, ka ķieģeli piemesti būtu vai stikla trauki, nē," pastāstīja Dzintars Kalvāns no "AADSO".
Runājot par smakām, tās būšot tādā pašā līmenī, kā bija līdz šim no nešķiroto atkritumu konteineriem. Tomēr plānots ierosināt arī kādu risinājumu.
"Es domāju, ka smirdēs, un gan mušas, gan lapsenes būs. Var panākt [risinājumu] ar bezmaksas maisiņu pieejamību, ka atkritumi tiks ievietoti šajos maisiņos un tikai tad atkritumu tvertnē. Attiecīgi tad nav, kam tur smirdēt," uzskata Kalvāns.
Pagaidām Daugavpilī plānots bioloģisko atkritumu konteinerus izvest reizi nedēļā. Papildu izglītošanas kampaņas nav paredzētas, un atkritumu apsaimniekotājs aicina iepazīties ar pašvaldības interneta vietnēm, kā arī rūpīgi aplūkot konteinera apdruku par to, ko var šajā tvertnē mest un ko ne. Vidēji Daugavpils iedzīvotājs gada laikā saražo 260–280 kilogramus atkritumu.
