Ēdoles pamatskolas zāle cilvēkiem pārpildīta. Ziņa, ka skolā ir par maz bērnu, lai atbilstu Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajiem kritērijiem, satraukusi daudzus. Šāda lieluma skolā kritērijs ir 10 bērni katrā klasē, ja mazāk – tas draud ar skolas slēgšanu.
Tā ir viena no vecākajām skolām Kurzemē un darbojas vairāk nekā 200 gadu. Tiesa, šis mācību gads nav bijis skolai labvēlīgs, pirmā klase netika atvērta, ķīmijas skolotāju izdevies piesaistīt tikai attālināti. Šobrīd skolā no 1.–9. klasei mācās 67 bērni.
"Īstenībā mēs visi esam ķīlnieki šai situācijai, šim laikam. Līdz šim klasi laukos varēja atvērt ar sešiem bērniem. Žēl, ka nedomā par laukiem, kuri iznīks," sacīja Ēdoles pamatskolas skolotāja Ligita Mateviča.
"Ir cilvēki nenormāli uztraukušies, vecāki uztraukušies, bērni iet sadrūmuši, saka – es neiešu no šīs skolas prom. Raud," stāstīja Mateviča.
Lai glābtu savu skolu, emocijām piesātinātā gaisotnē vecāki rosināja izglītības pārvaldei aicināt pilsētas bērnu vecākus izvēlēties šo skolu, samazināt brīvpusdienu apjomu, šobrīd tās ir visiem skolēniem no 1.–12.klasei, izvērtēt, vai nepieciešami apjomīgi kultūras pasākumi un finansējums citiem atbalstiem.
"Mums ir ļoti daudz pluspunktu, lai šo paturētu un attīstītu. Iespējams, kādu bērnu, kurš varbūt neintegrējās tik labi Kuldīgas skolā, atvest uz Ēdoli un skolu saglabātu. Un mazliet padomāt, nevis mazliet, bet apsēsties visiem deputātiem pie galda [un izlemt], kur mēs varētu šos līdzekļus atrast, lai šo skolu paturētu," aicināja vecāku pārstāve Agnese Moldovāne.
Vecāku pārstāve Elīna Futraka savukārt pauda: "Arī tiem cilvēkiem, kas šobrīd pieņem to lēmumu, var kaut kas neienākt prātā vai neieraudzīt, kas būtu svarīgi tiem, kam rodas varbūt kaut kādas idejas par nākamajiem priekšlikumiem. Es gribētu, lai atliek to jautājumu, dot vēl laiku. Iespējams organizēt arī darba grupas."
Kuldīgas novada pašvaldības budžetā izglītībai 2023. gadā bija atvēlēti 44,3% jeb 25 662 461 eiro. Tām skolām, kuras neatbilst ministrijas izvirzītajiem kritērijiem, valsts nepiešķirs finansējumu pedagogu atalgojumam.
Šobrīd reorganizācija nepieciešama četrām Kuldīgas novada skolām – arī Nīkrācē, Kabilē un Turlavā. Ja atstāj visu, kā ir šobrīd, tad budžetā papildus jārod vismaz 600 000 eiro.
Pētījumi rāda, ka demogrāfiskā situācija novadā neuzlabosies.
Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Lilita Mačtama stāstīja: "Kad mēs saskaitām skolēnus katru pirmo septembri, mēs redzam, ka katru gadu no 1. līdz 12. klasei ir apmēram 30 bērnu mazāk. Varbūt kādam šķitīs, ka 30 – tas ir maz, bet tā ir viena kārtīga klase pilsētā un tā ir viena trešā daļa no tādas labas lauku pamatskolas, tas nozīmē, ka trīs gados mēs reāli zaudējam veselu skolu."
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja ("Kuldīgas novadam") Inese Astaševska savukārt norādīja, ka "vēl nav nekas izlemts, mēs arī ar deputātiem esam vienojušies, kad noslēdzies sapulču cikls, mēs nākam kopā, pārrunājām ar katru šo situāciju individuāli".
"Mums ir skaidrs, ka izmaiņas ir nepieciešamas. Es domāju, par to nav jautājuma, bet jautājums ir – kādas. Vai mēs skatāmies ilgtermiņā, kas ir 4–5 gadu griezumā, vai skatāmies divu gadu griezumā. Mēs nāksim kopā pēc šīs sapulces, vērtēsim gan katrā sapulcē dzirdēto, gan katrs ar savu viedokli dalīsimies un lemsim," sacīja novada domes priekšsēdētāja.
Par šiem jautājumiem dome lems 25. janvāra sēdē.
