Izplatītākais krāpšanas veids pērn bijusi vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kad visbiežāk noziedznieki potenciālajiem upuriem zvanījuši, izliekoties par banku vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Tā vismaz 820 cilvēkiem izkrāpti vairāk nekā 4,5 miljoni eiro. Otrs izplatītākais veids bijušas investīciju krāpšanas. Neapdomīgi ieguldot savu naudu apšaubāmās finanšu platformās, vismaz 273 iedzīvotājiem izkrāpti virs 3 miljoniem eiro. Savukārt trešā izplatītākā krāpšana bijusi smikšķerēšana jeb krāpniecisku īsziņu sūtīšana, un šādā veidā izkrāpti vairāk nekā 375 tūkstoši eiro. Maldīgām īsziņām noticējuši un apkrāpti vismaz 394 iedzīvotāji.
VP pārstāve Gita Gžibovska norādīja, ka parasti šādām krāpšanām ir starptautisks raksturs, kad krāpnieki atrodas ārpus Eiropas Savienības, tāpēc VP īsteno starptautisko sadarbību ar ārvalstu tiesībsargājošajām iestādēm, kas esot laikietilpīgs un sarežģīts process. Tiesa, tas nenozīmē, ka šādus krāpniekus nav iespējams atrast un aizturēt.
"Pagājušajā gadā VP sadarbībā ar Ukrainas tiesībsargājošajām iestādēm bija atklājusi lielu krāpniecisko zvanu centru Ukrainā. Tāpat arī pērn vien pāris mēnešu laikā VP Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki bija aizturējuši 16 naudas mūļus jeb personas, kuras par samaksu bija piekritušas caur saviem bankas kontiem izlaist noziedzīgi iegūtos līdzekļus vai izņemt tos skaidrā naudā. Protams, šos naudas mūļus aiztur arī citas policijas struktūrvienības, arī Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde, arī ārvalstīs regulāri tiek atklāti krāpnieciskie zvanu centri, tāpēc jāsaka, ka darbs šajā virzienā notiek ļoti aktīvi," sacīja VP pārstāve.
Tuvojoties 1. martam, aktivizējušies arī krāpnieki, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas VID vārdā par to, ka esot sagatavots nodokļu pārmaksas dokuments par pērno gadu, vien jāspiežot uz norādītās saites. Krāpnieka mērķis ir panākt, lai cilvēks, atverot saiti, ievada savus bankas konta datus, tādējādi tos nododot krāpnieku rīcībā.
Kā skaidroja VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa, pirms 1. marta tas vienkārši nav iespējams:
"VID nekad nesūta īsziņas. Visu informāciju, kas ir nepieciešama, cilvēks jau norāda savā gada ienākumu deklarācijā, kad viņš to aizpilda elektroniski. Norādījis arī bankas konta numuru, uz kuru vēlas saņemt naudu, – nauda tajā kontā tiek ieskaitīta automātiski. Ja jūs esat saņēmuši īsziņu, kurā rakstīts, ka it kā VID vēlas jums atmaksāt naudu un jāspiež uz kādu saiti, – nekādā gadījumā to nedariet, tā īsziņa ir krāpnieciska."
"Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis uzsvēra, ka cilvēki lielākoties iekrīt krāpnieku nagos, jo nepārtrauc sarunas ar krāpniekiem un steigā veic dažādas rīcības:
"Cilvēkiem jābūt vienkārši pašiem apdomīgiem, jāspēj pieņemt nesasteigti lēmumi. Visbiežāk pietiktu apstāties, piecas minūtes padomāt, piezvanīt savam bērnam, vecākiem vai kādam citam, un jau šī situācija atrisināsies.
Pats sliktākais, kas ir, ka cilvēki sāk akli izpildīt komandas, ko viņiem dod kāda balss tālrunī – nevajag tā darīt."
Gadījumā, ja izkrāpta nauda, par to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo savai bankai un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā VP iecirknī.
